party hard or go home

Hey yoooo. Pārsteidzu?
Vakardiena bija vienkārši G R A U J O Š A!!! Viss tas čakars, kas bija, lai:
1. izdabūtu Miķeli no mājas
2. sakārtotu telpu
3. izdomātu, kā nemanāmi iedabūt iekšā pārējos
bija kaut kas. Mēs ar Gunu gandrīz sajukām prātā. Pa vidu viņa iepļaukāja Ženādiju, bet tas bija ļauni-smieklīgi reizē.
Tātad, sākām ar to, ka norunājām tikties ar Gunu, sazvanījām Miķeļa mammu utt. Tad, burtiski pusstundu pirms mums bija jādodās, zvanīja Guna un teica, ka Miķelis neiešot uz treniņiem. Man, protams, bija nereālākā wtf seja, jo pirmā doma, kas bija prātā - super, atceļam. Beigu beigās Nils mūs izglāba, izsaucot viņu laukā. Aizgājām, sakārtojām telpu. PINKY THINGS. Sapūtām balonus, sakarinājām lentītes, atjautīgi izdomājām, kā novietot galdu, īsāk sakot - visu savedām kārtībā. Par cik, man bija jāgaida, jo braucu uz Gaviezi dziedāt (zārka kleita jau gatava), tad aizgājām palāčot un gājām uz mūsu rajonu. Pieturā mums pievienojās 50 cent. Norm norepoja. :DD
Skolotāja Ilze savāca mani, tad mēs aizbraucām uz Vagiezi un gājām dziedāt. Yess ouuu, nākam svētdien būs jābrauc uz Kuldīgu (???). Pēc tam ar Evu braucām atpakaļ, pa ceļam apturēja policija. Awesome. Tad jau es biju Grobiņā, gāju pie Miķeļa. Liels bija mans izbrīns, kad satiku nevis cilvēku baru, kas izklaidējas, bet gan 4 meitenes, no kurām viena savā nodabā sūc aļāku :D Uzzinājām, ka Miķelis esot par kaut ko (līdz šim brīdim nezinu vai neatceros par ko) apvainojies un ka viņš nenākšot mājās. Beigu beigās viņš tomēr uzradās. Mēs ar Bundžu atradām viņa bērnības bildi, vienkārši tiiik mīlīgs viņš tur izskatījās. (sun)
Palēnām sākām tukšot pudeles, un, kad visi bija iesiluši, spēlējām mēmo šovu. Tas arī bija kaut kas :DDD Tie vārdi ir vienkārši tiiik smieklīgi, un dažus tu nemaz nevari parādīt. Ko es tiešām atceros, ka man bija jāparāda steņa. Nu kā es steņu varu parādīt? :D Tas būtu tas pats, kas uzrakstīt uz lapiņas rimba, un iedot, lai parāda. Pēc tam paņēmām pauzīti maziet. Sanāca forši parunāties. Gribēju un dabūju, kā teikt. Vēlāk, kad es viņu (ne to, ar kuru runāju, citu viņu :D) satiku, bļāviens, gribēju seju izšķaidīt. Tiešām. Bet man ir prieks par viņu, ka ir ticis pāri. Tas ir forši :] Kaut kad šajā brīdī mēs ar Annu aizgājām līdz Vārnai, pie dāņiem. Kādā sakarā vispār? :D Neatceros. Aizgājām tur, bijām kādu pusstundu varbūt, nezinu. Tad braucām atpakaļ pie Miķeļa. Pēc tam ssanāca vēl pāris interesantas lietiņas, visi jau pamazām novīta, bet es gan biju riktīgi sprigana :D man bija tāda enerģija. Yesss ouuu. Mājupceļš arī bija interesants. Kh khmm. Mājās biju sešos, mammai teicu, ka trijos, bet īstenībā bija jābūt divos. Man vienalga, es Ieva :D
esmu gulējusi maz, bet tā rādās, ka kaut kad iešu nosnausties. Bet varbūt arī nē. :D Es nezinu.
Tā nu man/mums vakar gāja. Man ir prieks, ka Miķelim bija prieks un ka viņš arī dabūja atlaist. Labs darbiņš, kas padarīts. Nākamajā reizē uzrīkosim vēl labāk.
Jauku jums šo dienu, laukā ir superīgs laiciņš, pasmaidiet :]