Kāds man lūdzu varētu izskaidrot, kā lai uztaisa, ka var novērtēt rakstu? Nu taka Agijai un Laurai? :D uķi bū

Vakar daudz domāju. Par draugiem,ģimeni,mīlestību un, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, par alkoholu.
Ir tik forši lasīt jūsu visu blogus, priecāties par to, ka jums tiešām ir īsti draugi, kuriem var stāstīt pilnīgi visu un nav jābaidās par to, ka kāds varētu kaut ko tālāk pastāstīt, ka kādam kaut kas varētu tā pilnīgi "nejauši" izsprukt. Cik jauki.. Ziniet, ja jūs vismaz vienu dienu padzīvotu manā ķermenī, jūs saprastu, ar kādiem milzīgiem kompleksiem man katru dienu ir jāsadzīvo. Aņ, tu jau zini, ka esi pilnīgi stulba, kad nepārtraukti apgalvo, ka gribētu tādu augumu kā viņai vai viņai. Tev ir perfekts augums. Tavs lielākais trūkums ir tāds, ka tu nepārtraukti cepies sava auguma dēļ. Kad 1dien braucu uz Liepāju, redzēju sieviešu dzimuma Monci, kas turklāt bija uzģērbusi augstpapēžu kurpes, un viņai bija pilnīgi po**j, ko par viņu domā apkārtējie. Tev arī tā ir jādara. Samierinies un viss. :)
So, biški novirzījos no tēmas. Par draugiem, jā, kaut arī man tādi būtu. Nemaz nevajag teikt - "Tev esmu es! Tu vari nākt pie manis!", kamōn, mēs visi zinām, ka tā nemaz nav. Tik ļoti man vajag kādu, kuram es varu pilnībā uzticēties..
-------------
Īstenībā, es te nevaru izteikt visu to, ko pašlaik jūtu. Ko jūtu vienmēr. Ziniet, man patīk uzstāties, bet man vienmēr ir šausmīgi mazvērtības kompleksi, aizejot uz skolu un n0stājoties blakus kādai/am citam, kurš ir apģērbies daudz skaistāk nekā es. Tādos brīžos es jūtos kā niecība. Es zinu, lai cik glīti pēc manām domām es arī neapģērbtos, es vienmēr jutīšos slikti. Tā tas ir un būs.
Arī ar ģimeni attiecības man ir dziļā pak**ā. It sevišķi ar mammu. Es vienkārši jūtos lieka, nevajadzīga. Cik svarīga man ir ikdienišķa uzslava par padarīto, žēl, ka nekad to nesaņemu. NEKAD.
------------
Es atvainojos visiem, kas šo bēdu stāstu lasa. Man vienkārši vajag izlikt to visu.

P.S. Šķiet, ka visām ir problēmas mīlas frontē :D

I know you love me. Xoxo Gossip Girl

Kā jau katru gadu Z-svētki bija tīrais boorings. Šogad laikam nevienam nav bijuši īpaši jauki svētki (spriežot pēc lasītā). Cik pozitīvi. Vakar nopirku jaku. Man jau patīk, mamma atkal ar saviem tekstiem |( tā vien gribējās pajautāt:"Tu to jaku valkāsi? Nē? Tad aizveries!"
Dāvanas tīri jaukas. Pirmdien braukšu nopirkt bikses.
24.12. uzrakstīju savas Jaungada apņemšanās. Uz sarkana papīra. Kopā man ir 12 apņemšanās. Vispār tik daudz ko esmu pārdomājusi.. Gan jau paši sapratīsiet. It sevišķi klases biedri. Liekas, ka es it kā esmu Ieva, bet tanī pašā laikā neesmu.
Un jā - man ir taisnotājs, wazaa :D
Apnika rakstīt. Domājiet pozitīvi.

Atāa ;*

Ja nebūtu portāla draugiem.lv švaki vai būtu kāds, kuram ienāktu prātā mani apsveikt.
Vismaz mamma atcerējās.

Trīs atvērumi - draugi, youtube un blogs. :)) Youtubē skan baigi labā dziesma - tiešā adrese ... http://www.youtube.com/watch?v=a_YR4dKArgo&feature=popular
Rīt v-diena. Nemaz nejūtos tā, it kā jau būtu pienākuši Ziemassvētki.
-------
Svaidos starp divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm, starp kurām ir neiespējami izšķirties. Nav iespējams apskaidrot to, ko pašreiz jūtu.
-------
Bet ziniet ko, laikam tomēr zinu - NEKO.
Nejūtu sevī nekādu dzīvessparu. Jūtu vienīgi tukšumu.

Vispatiesākie vārdi, kādus zinu -

"Ir stulbi, kad iemīlies nepareizajā cilvēkā.. Bet tajā pašā laikā ir jauki pasapņot par to, kas varētu būt, ja jūs būtu kopā."

Šeit atkal es. Mājās esmu pavisam viena, un tā ir patīkama sajūta. Beidzot kāds mirklis pašai priekš sevis. Nevaru vairs izturēt to pārapdzīvotību, kas mūsu mājās valda. Jā, tikai 4 cilvēki + suns, bet man tas dažreiz ir par daudz.
Šodien biju aizgājusi pie kaimiņu sunenes, āh, kā man viņas palika žēl. Neras saimnieki jau tā nav nekādi labie cilvēki (Kostjuks, tiem, kas zina), bet nu šis mani pārsteidza nesagatavotu. Jau sen zināju, ka viņi par suni īpaši nerūpējas, un, ka viņiem Nera īpaši nerūp. Laukā liels sals, tāpēc domāju, ka kko ēdamu vajadzētu aiznest. Vienīgais, ko viņa saņem no saviem "mīļajiem" (atkal sarkasms) saimniekiem, ir viena lielā gaļas bundža dienā, un auksts ūdens no akas. Tagad pat nezinu, cik bieži viņa dabū paēst. Tā nu nodomāju, ka aiznesīšu Rokija veco barību un siltu ūdenīti, lai nav jādzer tikai aukstais.
Aizgāju pie viņas, noberu barību, skatos, kur ūdeni ieliet. Redzu trauks ir, bet iekšā, kur pēc būtības būtu jābūt ūdenim, ir tikai liels ledus blāķis, kuru es pat nevarēju izsist no trauka. Domāju, iedošu tāpat, no glāzes padzerties, bet viņa nemaz nedzēra. Ne par ko.. Barību noēda tā, ka redzēt ko nebija. Ar labo pakaļkāju arī kkas nav tā kā vajag, klibo, nabags. Un viņa smilkstēja, kad es viņu glaudīju. Tik žēl man tā suņa palika. Ja man būtu spēks un vara, Kostjuku vispār izrūnītu, un pakārtu aiz olām, par tādu izturēšanos pret dzīvniekiem, un pašu Neru paņemtu pie sevis. :/

---------

Pietiks par skumjām lietām. Rīt skolas matemātikas olimpiāde. Nolēmu, ka neko nemācīšos. Neko jaunu neuzzināšu, un pat ja baigi tur kko mācīšos, viss tāpat izskries cauri galvai un nekas tā arī neaizķersies. Zinu pēc pieredzes ;D
Nu tā, īsumā par savām šīs dienas gaitām esmu pastāstījusi. Iešu izmazgāt matus.

Jauku ceturto Adventi. ;*

Nekādas svētku noskaņas (ļoti pozitīvs sākums :D) Mums pat eglītes mājās nav :( Šie jau ir otrie z-svētki, kad nav eglītes. Dīvaini.
Vēl viena īpašība manā kontā - ievēroju, ka esmu diezgan sarkastisks cilvēks. Gigglis. Man atkal salst. Mana ķermeņa temperatūra noteikti ir mīnusos, tik auksts man pašlaik ir.

Zem brāļa gultas ir LIELS plīša suns, kuru viņam uzdāvināja tad, kad viņš piedzima. Šodien vācām māju, izvelkam to suni un kā jūs domājat, ko ieraugam? Uz suņa vēdera ir ledus kārta. Viņš bija piesalis pie grīdas. :D:D Tas bija smieklīgi. :D Sīlts (sun) :D:D
Ahh, man nav ko stāstīt.
Kā Kolumbs atklāju daudz ko jaunu par sevi un apkārtējiem. Arī tagad..

;*

Jingle bell, jingle bell, jingle all the way.. Āh, sniegs laukā ir pārpārēm, un man tas nežēlīgi patīk. Mm. Tātad, jautāsiet, kur tik ilgi biju pazudusi? Atbilde pavisam vienkārša - pa sestdienu pārvācāmies, nu, visas lielās lietas atvedām (gultas, sekciju utt.), un bija jāgaida līdz vakardienai (trešdienai) līdz pieslēgs i-netu un digitālo. Izrādās, ka digitālā mums te vairs nebūs, jo, redz, vadi esot veci. Doh. Hahāa, man ir taisni mati. Vispār vienā ziņā priecājos par saviem matiem, jo, lai gan tajos pakusa sniegpārslas, tie nezaudēja savu taisnumu (Guna vakar uz konci iztaisnoja). !!
Runājot par koncertu (kas notika vakar) - LABAS EMOCIJAS, nekas vairāk. Perfekts koncerts, lai gan, man nedaudz par garu. :)

-Negaidīti notikumi un atskārsmes visas nedēļas garumā-

Ko vēl lai uzrakstu? Noticis ir baigi daudz, bet kā jau jūs zināt, man ar atmiņu ir tā pašvakāk. Gigglis. Man atkal nereāli salst kājas :(
Vēlviens interesants fakts par mani, ko es pati nemaz nezināju - man salst pat pie +30 (istabā). Vai nav jauki? :D Tiešām, bez pārspīlējumiem. Tagad, kad esam atpakaļ te, mums jākurina pašiem, un bija sakurināts līdz +30 grādiem, lai krāsa nožūst un smaka pazūd, bet man redz bija auksti. Es jau guļu arī taka hibrīds - krekls ar garām rokām, biezā vilnas jaka, garās bikses un tam pa virsu 2 biezās segas. :D:D
SNIEGS!!!
Kā man patīk sniegs. Tam piemīt tāda īpaša burvība. Atceros, kad piecēlos no rīta, un laukā ieraudzīju krītam sniegu, uzreiz jutos dāaudz labāk. Mani fascinē sniegpārslu forma, lielums, faktūra. Viss. Nespēju noticēt, ka pēc dažām dienām jau ir Ziemassvētki. Tik laba sajūta.
Ā, bioloģijas KD 4ieks :D:D mūsu klasē tā bija augstākā atzīme. :D:D Biju šokā, bet jā.
Vēlviena nepatīkama ziņa man - sportā uz semestri 6.
Tas izbojā visu manu liecību, un iespējams arī vidējo atzīmi, tā ka, varu nemaz necerēt uz Sudrabu. Gribu tēju. Būs jāiet uztaisīt.
Atāa mīlīši. ;*

Sveikiņi visiem, kas te ieskatās un lasa.
Šodien bija diezgan forša diena, man atkal gāja ciet. Doh, pēdējā laikā tas notiek pārāk bieži.. Jāsāk domāt nopietnāk. Šodien Aņa nebija skolā (sveiciens Annai). Nabadziņam baigā temperatūra 38.6 ;O

But, anyway, par mūsu klases jauno firmas zīmi ir kļuvusi kniebšana rokās. Gāš, tas NENORMĀLI sāp, bet ir jautri. So, in the last few weeks, I really like to speak in english? Have you noticed?

Tiešām, angļu valoda man sagādā arvien lielāku prieku. Runājot par valodām - pavisam biju aizmirsusi, ka man jāizvēlas, kurā valodā likšu eksāmenu - krievu vai angļu. Ilgi domāju, bet likšu tomēr angļu valodā. As you can see. :))

Šodien vizuālajā mākslā bija jāzīme z-svētku kartiņa, tas arvien vairāk atgādina par ziemanuka tuvošanos (lai slavēts Sets no O.C. par šī vārda izgudrošanu :D ). Vienīgā problēma ir tā, ka sniegs uz mums ir apvainojies, un negrib šeit snigt. :( Gaidu savu vārda dienu. Mmm. Hahāaa, apnika stāstāmais. Vispār ir noticis diezgan daudz lietu, pat visas nevaru atcerēties.

Annai jau teicu, ka esmu sapratusi, ka ik pa laikam mani piemeklē savādi atmiņas zudumi. Daudzi notikumi manā galvā ir vienkārši izzuduši. Tukšs pleķis tur, kur būtu jābūt atmiņām..

Vēl nonācu pie secinājuma, ka es nežēlīgi daudz dzeru ūdeni. Nepārtraukti.

+++ šodien sporta stunda gandrīz izvērtās par gadsimta notikumu, bet nē, Dieviņš nebija lēmis ;D.

So, have a nice day, my darlings.!

xxx

Tāds bezsakars. Nevaru to visu ciest. Gribas to visu izlaist ārā, bet apkārtējie jau nav vainīgi! Daļēji pati jūtos vainīga, bet negribu uzdoties par mocekli. Doh, I need help. I'm so tired of everything, that I could just cry. Cry a lot.
KAS TAGAD BŪS? BEIDZOT GRIBU NORMĀLU DZĪVI. Vienkāršu, parastu, normāla cilvēka dzīvi, bez strīdiem un sāpēm..

Tikko kā pārnācu no olimpiādes. Nemaz nebija tik grūti, un tagad pārbaudot, ko tad galu galā biju sarakstījusi, izrādījās, ka daudz ko pareizi. Es pat atcerējos, ka lapai ir atvārsnītes un pie atvārsnītēm ir slēdzējšūnas. Viens uzdevums bija par kartupeļiem, to arī tā viduvēji uzrakstīju (man liekas ;D ) un pašās beigās bija 2 jautājumi uz kuriem perfekti zināju atbildes - "Pie kādas dzimtas pieder kartupelis?", un "Nosauciet vēl 3 šīs dzimtes kultūraugus, ko cilvēki lieto uzturā."
un es zināju - nakteņu dz. un paprika, čili pipars un tomāti Mm
Prieciņš neliels. Tagad esmu mājās viena, un patiešām to izbaudu. Tā notiek ĻOTI reti.. žēl.
Sōu, uz 0. stundu aizgāju - angļu valoda. Atbildēju par laikiem (nebiju skolā kad rakstīja), un no 28 punktiem ieguvu 23.! Atkal prieciņš.
Vispār tik labā garastāvoklī kā šodien neesmu bijusi jau sazin cik sen. Pārāk sen. Visādi notikumi, kašķi, pārpratumi utt. pa vidu maisās. Doh.
Beigšu rakstīt un pievienošu kādu bildi.
Atkal uznāca nomācošas domas. Bilde.

xxx

Man sāp puncis ;( Un tā riktīgi. Droši vien atkal būšu saķērusi kkādu gripu, temperatūriņš arī varētu būt, bet par to pārāk nesatraucos. Šodien saņēmām sekmju izrakstus, un man bija "neliels" šoks par vēsturi. Visu, ko tas idi**s prasīja es zināju, domāju, ka uzrakstīju labi, pat cerēju uz augstāku atzīmi nekā citreiz, t.i., 8,9,10, bet NĒ, Vikulim, protams, bija lielie prieki ielikt Ievai 4. Gāš, tik zemu vērtējumu nebiju saņēmusi jau kādus 2-3, pat ja ne visus 4 gadus. Labs ne? ;D Jā, dusma nedaudz, bet nu ko tur. Vakar tā īsti skaidri neko neuzrakstīju, bet nu īisumā par vakardienu - tātad, pats galvenais no visiem vakardienas notikumiem bija mūsu klases priekšnesuma veidošana, kurā mīļā Aldiņa mani izblamēja. Džīzas, tas bija aizvainojoši. Visu klavierspēles māakslu esmu pašmācības ceļā ieguvusi, un pateikt, ka man nav ritma izjūtas ir tāpat kā pārbraukt pāri vabolei, un pateikt "Piedod". Tik aizvainojoši tas bija. Varbūt jums tas neliekas īpaši aizvainojoši vai kā, bet man gan. So, secinājumi -
* Vikulim ir zobs uz mani.
* Esmu palaidusies mācībās.
* A lot of information.
* Daudz vārda "aizvainojoši". ;DD

čau