vakar bija izlaidiens. tik jauki. lielais paldies VISIEM, kas atnāca. tik daudzus nemaz nebiju gaidījusi, un bija tik patīkami ieraudzīt cilvēkus, kurus nebiju gaidījusi. :D
vienu brīdi bija tāda sirreāla sajūta. tiešām. es pie sevis tā domāju "hei, bet tas viss taču notiek pa īstam!" ir tik dīvaini saprast, ka vairs nav GĢ 9.a būs tikai 10. klase ar kaut kādu burtu. vairs nebūsim kopā, cik dīvaini. neforša sajūta tādā ziņā. dzīve ir skarba

īstais

kā jau redzat, atkal nomainīju bloga izskatu, un šoreiz man liekas, ka šis tiešām ir īstais. tāds pavasarīgs/vasarīgs, mīlīgs. man patīk (sun)
dienu pirms izlaiduma, man visur metas pumpas, un es pat nezinu no kā.! tas tik ļoti kaitina. okeii, man nekas nav pretī par vēderu, bet ja metās uz rokām un kājām, tad gan nav forši. ehh. :|
ahahahāaa, rīt jau ir izlaidums. tas bija ātri! šodien bija izmēģinājums un zēni atkal pierādīja, cik "vienota" klase mēs esam. nē nu labi, ja gribat palikt muļķu lomā - lūdzu, man nekas nav pretī. mēģinājuma sākums bija garlaicīgs, ja godīgi, daudz ko nemaz neiegaumēju, tāpēc nedaudz uztraucos, vai visu izdarīšu pareizi. ja ņem vērā, ka kopā ar Lauru & Robertu nesīšu karogu, tad ir uztraukumiņš, jā! ;D pēc tam dziedājām ar klasi un ar ansambli. Guntis reālu ritmiņu apakšā palika, kas būtiski izmainīja dziesmas skanējumu. Labā nozīmē, protams :) tad ar Rūtīgo izmēģinājām runu pie mikrofooona un gājām izlozēt, kurai skolotājai dosim puķes. Man tika Olita. wuhuuu! ar tām puķēm vsp ir baigais čakars, ceru, ka viss nokārtosies. :?


man ir tāda laba nojauta attiecībā uz šo vasaru, un ja viss izdosies, tā tiešām būs neaizmirstama.! (sun)

mīlu

šodien abas ar Rūtu sadomājām pateicības vārdus vecākiem. tik jauki. un dziesmas izdomājām, kādas skanēs. būs forši. ehh, īstenībā gaidu.! bet arī nē. :/
tā priecājos par tiem foršajiem vārdiem, ko dažs labs uzrakstīja. laikam tā ir īpašība, kas man sevī patīk vislabāk - spēja priecāties par it kā ikdienišķām lietām. tik patīkami, bet pēc tam visu dienu nomocījos ar dažnedažādām domām, kas jaucās pa galvu. ehh, tiešām nezinu, ko darīt, ko teikt. :?
vēl tikai 3 dienas!!! wuuh, nevaru un nemaz negribu iedomāties nākamo gadu. hahaa, tik daudzos ierakstos to esmu rakstījusi, bet tik un tāa.! :D tik dīvaini, 3 gadus viss bija jauki, forši, ideāli utt. utjp., bet te pēkšņi, šņikt un viss ir pārtrūcis, nekad vairs tā nebūs. un tas ir tik dīvaini. nereāli. līdz ar atestāta saņemšanu sāksies jauns posms, savādāks kā viss, kas ir bijis.


jūs man esat tik mīļi!

TEV KĀDREIZ KAUT KAS ARĪ BŪS LABI?!! ;@

tieši pēc piecām dienām (ieskaitot šo) es būšu beigusi devīto klasi. manās rokās būs atestāts un būšu laimīga. viss murgs būs beidzies. BET tas arī nozīmē beigas visiem jaukajiem momentiem, kas ir piedzīvoti šo, teikšu, 3 gadu laikā. nevis deviņu bet trīs, jo šo klasi es uzskatu par savu, nevis, piedodiet, veco. cik daudz ir raudāts, smiets un pārdzīvots. bet tas viss ir bijis tā vērts. itin viss ir bijis tā vērts, pat ja dažreiz liekas "viss, man pietiek." visu šo trīs gadu laikā, tieši pēdējie 2 mēneši ir tie, kurus gribu atcerēties cik sīki vien varu. visus notikumus, visas sarunas, visu. protams apzinos, ka jāiet uz priekšu un bla, bla, bla, bet tas vienkārši ir TIK STULBI!! :/

I loove fail days

šodienas fail pārspēj pat iepriekšējo. :D
uzzināju angļu valodas eksāmena atzīmi - 9. prieks par sevi, ņemot vērā faktu, ka gadā man ir 7. mūsējiem lielākajai daļai ir par 1,2 ballēm augstāk kā gadā. spriediet paši.
liekas, ka līkne no bezdibeņa sāk celties augšup, bet cik ilgi? tiešām, cik ilgi? kā viens gudrs cilvēks teica - apnicis piedomāt pie tā, ko saki, baidoties, ka visu sabojāsi. līdz piektdienai izvilkšu. kaut kā. varbūt. iespējams. jā, centīšos.
šodien ejot uz skolu iemēģināju enerģiju. damn, tas bija labi. (mm) tieši tas, ko man vajadzēja, ņemot vērā vakardienu un visus ar to saistītos notikumus.

viņa bija laimīga, viņš - labs aktieris

šodien bija angļu valodas eksāmens. kā būs tā būs. neteikšu, ka NEREĀLI grūts, bet vienkārši grūts. klausīšanās daļā otrais teksts bija tāds WTF no sākuma, bet pēc tam pieskaņojos un ieklausījos, un tad jau aizgāja. runājamā daļa tāda so-so. tēma bija tik stulba. mēs it kā piedalījāmies kaut kādā interneta konkursā "My Country" un bija jāizdomā, ko mēs varam pastāstīt par Latviju, kādi īpaši svētki mums ir, skaistākās vietas etc. mīlu
gaidu piektdienu
gribās, gribās, gribās
ja viss izdosies kā plānots, būs forši. gribu jūru. un to arī dabūšu.
piektdien eksāmens vēsturē. lūk tas ir tas, no kā es baidos. uz nagiem gadus, kā runājām :D


tagadējais laiks perfekti atspoguļo to, kā jūtos, un kas notiek manī. viss ir kā uz delnas. reizēm liekas - viss, vairs nevaru izturēt, bet vienmēr kaut kā sanāk. bet drīz pienāks tas brīdis, kad viss, kas ir sakrājies nāks vaļā. un tā jau vairs nebūs mana vaina, jo to visu vienkārši nevar turēt iekšā. pat priekš manis tas ir par daudz.!