sāksim ar to, ka visi anonīmie dirsēji var iet nahuj.! neviens, atkārtoju, neviens neliek jums lasīt, un ja es gribēšu apzīmēt cilvēkus ar 'X' vai 'kavalieris', 'draudziņš', 'Y', 'Z' vai kādu citu burtu/vārdu, es to darīšu, un ne jau jūs būsiet tie, kam es prasīšu atļauju. :)
5diena bija izdevusies, ja neņem vērā mazo vēmekli. daudz, daudz smiekli. akdies, ko tik es nesarunāju un neprasīju. shame on me. teltī arī bija jautri. visu laiku bija jautri (manos ierakstos 'jautri' jau ir pārāk biežs viesis, bet es vienkārši nespēju atrast citu vārdu, kas būtu pietiekami labs, lai aprakstītu ikdienas sajūtas) .
ziniet, biju sagatavojusies uzrakstīt garu, garu ierakstu par to, kā gāja piektdien, kāda ir situācija tagad, kādas ir attiecības ar mammu, par vispārējo noskaņojumu un visu pārējo, bet mazie dirsēji sabojāja visu noskaņojumu. tagad varat pasist sev uz pleca un pateikt 'labs darbiņš', jo šodien tiešām vairs nerakstīšu.
viss ir galīgā dirsā, vismaz mājās. ārpus mājas - +/- kārtībā.
+
drīz ir skola
daudz piedzīvojumi
daudz smiekli
labs laiks
jauks iedegums
ilgas peldes
mīļas sarunas
-
cilvēki, kurus uzskatīju par draugiem, tādi īstenībā nemaz nav, un tas man sagādā vislielāko vilšanos. a
svētdiena, 2010. gada 8. augusts
ceturtdiena, 2010. gada 5. augusts
nakts
sāksim ar to, ka vakardiena atkal bija superīga, bet nakts bija brīnišķīga.
bija doma, ka ~ 00:00 iesim spēlēt kārtis. gaidot divpadsmitus klausījos mūziku, spēlēju telefonā spēlītes, līdz aizmigu. mani uzmodināja telefona zvans un jautājums "nu tad tu nāc?". piecēlos, uzģērbu džemperi un gāju. protams, ja būtu zinājusi kā vakars izvērtīsies, būtu uzvilkusi garās bikses un botes, vai vēl labāk - gumpiniekus.
tātad, paķēru UNO un gāju spēlēt. laukā tik tumšs, ka savu roku nevar saskatīt, kur nu vēl ceļu. ++ man šis ceļš bija jāatrod cik klusu vien varēju, ja negribēju pamodināt savu dārgo māmuļu un kaimiņus. kad biju veiksmīgi nokļuvusi galamērķī, sākām spēlēt. smējāmies ne pa jokam, bija sasodīti forši un pozitīvi. tad nāca ideja iet pa dārziņiem pēc gurķiem un tomātiem. okei, ejam arī. meklējot tomātus atradām daudz puķes, kuras, diemžēl, nācās arī nedaudz aplauzt. :D tā kā neko jēdzīgāku par pāris avenēm un aplauztām puķēm neatradām, tad izdomājām, ka iesim uz centra dārziņiem. labi. ejam. ejot sapratām, ka ir ellīgi auksts + man bija pidžammas šorti. nolēmām, ka iesim uz Robežniekiem. tikām līdz gala "Tev", atkal kaut kas iztraucēja, un beigu beigās nolēmām iet uz Ārēm (kas arī bija mūsu galamērķis). ejot skatījāmies zvaigznēs, atradām Lielo Lāci (vai Lielos Greizos ratus, kā dažs labs pārlaboja :D), un man bija tā laime redzēt krītošu zvaigzni! nebiju redzējusi krītošu zvaigzni gadiem, aši ievēlējos vēlēšanos un steidzos tālāk. pa ceļam redzējām pāris fūres, kas mūs atbalstīja ar uzmundrinošām taures skaņām. nonākuši Ārēs gājām uz šūpolēm. pašūpājāmies, un, ejot prom, atradām frīsbiju. sākām mētāt. man tas pat ir iemūžināts video.! tad gājām mājās. pie laternām apskatījām visus netīrumus un traumas, ko bijām ieguvuši šajā mazajā ceļojumā. man bija netīrs celis, augšstilbs, apakšstilbs un potīte, kā arī sāpoša kāja. ++ zaļas, tiešām zaļas, iešļūcenes, aplipušas ar zāli un tonnu zemes pie zoles. :D veiksmīgi tiku iekšā mājā, nomazgāju kājas ūdens mucā, ieritinājos zem segas un atcerējos, ka esmu atstājusi UNO lejā verandā. nu neko, rausos ārā no gultas un klusi kā pelīte lavījos pēc kārtīm. kad tas bija padarīts, beidzot aizmigu. tas noteikti ir viens no maniem TOP5 vasaras piedzīvojumiem. pilns ar smiekliem un draudzīgumu. bijām četri cilvēki, darbība norisinājās no 00:00-03:00
mamma neko neuzzināja, visiem viss ir labi. + māmuļa šodien pateica, ka nākamnedēļ man būs iespēja dabūt jaukus gēla nagus par brīvu, jo viņai pazīstamai manikīrei nepieciešama modele. woo hoo.
lai jums jauka diena
+
laukā atkal ir saulīte!!
bija doma, ka ~ 00:00 iesim spēlēt kārtis. gaidot divpadsmitus klausījos mūziku, spēlēju telefonā spēlītes, līdz aizmigu. mani uzmodināja telefona zvans un jautājums "nu tad tu nāc?". piecēlos, uzģērbu džemperi un gāju. protams, ja būtu zinājusi kā vakars izvērtīsies, būtu uzvilkusi garās bikses un botes, vai vēl labāk - gumpiniekus.
tātad, paķēru UNO un gāju spēlēt. laukā tik tumšs, ka savu roku nevar saskatīt, kur nu vēl ceļu. ++ man šis ceļš bija jāatrod cik klusu vien varēju, ja negribēju pamodināt savu dārgo māmuļu un kaimiņus. kad biju veiksmīgi nokļuvusi galamērķī, sākām spēlēt. smējāmies ne pa jokam, bija sasodīti forši un pozitīvi. tad nāca ideja iet pa dārziņiem pēc gurķiem un tomātiem. okei, ejam arī. meklējot tomātus atradām daudz puķes, kuras, diemžēl, nācās arī nedaudz aplauzt. :D tā kā neko jēdzīgāku par pāris avenēm un aplauztām puķēm neatradām, tad izdomājām, ka iesim uz centra dārziņiem. labi. ejam. ejot sapratām, ka ir ellīgi auksts + man bija pidžammas šorti. nolēmām, ka iesim uz Robežniekiem. tikām līdz gala "Tev", atkal kaut kas iztraucēja, un beigu beigās nolēmām iet uz Ārēm (kas arī bija mūsu galamērķis). ejot skatījāmies zvaigznēs, atradām Lielo Lāci (vai Lielos Greizos ratus, kā dažs labs pārlaboja :D), un man bija tā laime redzēt krītošu zvaigzni! nebiju redzējusi krītošu zvaigzni gadiem, aši ievēlējos vēlēšanos un steidzos tālāk. pa ceļam redzējām pāris fūres, kas mūs atbalstīja ar uzmundrinošām taures skaņām. nonākuši Ārēs gājām uz šūpolēm. pašūpājāmies, un, ejot prom, atradām frīsbiju. sākām mētāt. man tas pat ir iemūžināts video.! tad gājām mājās. pie laternām apskatījām visus netīrumus un traumas, ko bijām ieguvuši šajā mazajā ceļojumā. man bija netīrs celis, augšstilbs, apakšstilbs un potīte, kā arī sāpoša kāja. ++ zaļas, tiešām zaļas, iešļūcenes, aplipušas ar zāli un tonnu zemes pie zoles. :D veiksmīgi tiku iekšā mājā, nomazgāju kājas ūdens mucā, ieritinājos zem segas un atcerējos, ka esmu atstājusi UNO lejā verandā. nu neko, rausos ārā no gultas un klusi kā pelīte lavījos pēc kārtīm. kad tas bija padarīts, beidzot aizmigu. tas noteikti ir viens no maniem TOP5 vasaras piedzīvojumiem. pilns ar smiekliem un draudzīgumu. bijām četri cilvēki, darbība norisinājās no 00:00-03:00
mamma neko neuzzināja, visiem viss ir labi. + māmuļa šodien pateica, ka nākamnedēļ man būs iespēja dabūt jaukus gēla nagus par brīvu, jo viņai pazīstamai manikīrei nepieciešama modele. woo hoo.
lai jums jauka diena
+
laukā atkal ir saulīte!!
trešdiena, 2010. gada 4. augusts
pēdējās dienas
mans pēdējais ieraksts, laikam, ir vissliktākais no visiem, ja skatās pēc novērtējuma. wow, nebiju domājusi, ka tik daudziem tas liksies slikts, bet pluss tajā ir tas, ka par 6 cilvēkiem esmu droša, ka viņi izlasa manu blogu. :D
piektdiena solās būt ļoti, ļoti forša, nevaru sagaidīt.
manāma satuvināšanās starp mani un kavalieri. vakar tā padomāju, mēs jau pāris vasaras tā čakarējamies, t.i., būtībā pāris gadus (!). liekas, ka šis gads pagaidām ir labākais tādā ziņā!
un atkal ir trešdiena, kas nozīmē, ka nedēļa jau ir pusē, bet es nemaz neesmu pamanījusi kā tā paskrien. un pēc visām prognozēm augusts paskries tieši tikpat ātri. neprāts.
vakar uzpeldēja jautājums (pa nopietno šoreiz, nevis tā - starp citu), ko es domāju darīt nākotnē, un, manuprāt, pirmo reizi pa 15 gadiem es skaidri zinu, ko vēlos darīt. kā jau vienmēr esmu zinājusi - darbs ar cilvēkiem, konkrētāk, studēšu starptautiskās attiecības (starpt.att.speciālisti organizē dažādus pasākumus, gādā par uzņēmuma vizuālo tēlu, atbild uz preses jautājumiem utt.). un pirmais solis ceļā uz veiksmīgu karjeru - iestāties debašu pulciņā (jo prasme argumentēt savu viedokli ir nepieciešama, lai veiksmīgi varētu nolikt uz dibuā visus intervētājus n stuff :D) un pieteikties skolēnu līdzpārvaldē. (:
visā visumā, atkal atkārtošos, šis būs pavisam savādāks gads. ir mainījušies mērķi, iespējas un cilvēki. ir parādījušās citas prioritātes un sapņi. cerams, ka manos spēkos būs tos piepildīt.
vakar bija tik nenormāli foršs negaiss. ahh. skatoties lietus lāsēs, es sāku domāt par draugiem, draudzību un secināju, ka esmu atguvusi vecos draugos, ieguvusi jaunus un, diemžēl, šķīrusies no vecajiem. bet viss iet uz labu, vismaz es beidzot jūtu, ka viss kļūst labāks.
un nākamā vasara noteikti būs pati labākā vasara ever after!!!! (jo tad mums nevajadzēs sagaidīt augustu, lai beidzot salasītos kopā un darītu muļķības! :D (mm) )
bučas.
piektdiena solās būt ļoti, ļoti forša, nevaru sagaidīt.
manāma satuvināšanās starp mani un kavalieri. vakar tā padomāju, mēs jau pāris vasaras tā čakarējamies, t.i., būtībā pāris gadus (!). liekas, ka šis gads pagaidām ir labākais tādā ziņā!
un atkal ir trešdiena, kas nozīmē, ka nedēļa jau ir pusē, bet es nemaz neesmu pamanījusi kā tā paskrien. un pēc visām prognozēm augusts paskries tieši tikpat ātri. neprāts.
vakar uzpeldēja jautājums (pa nopietno šoreiz, nevis tā - starp citu), ko es domāju darīt nākotnē, un, manuprāt, pirmo reizi pa 15 gadiem es skaidri zinu, ko vēlos darīt. kā jau vienmēr esmu zinājusi - darbs ar cilvēkiem, konkrētāk, studēšu starptautiskās attiecības (starpt.att.speciālisti organizē dažādus pasākumus, gādā par uzņēmuma vizuālo tēlu, atbild uz preses jautājumiem utt.). un pirmais solis ceļā uz veiksmīgu karjeru - iestāties debašu pulciņā (jo prasme argumentēt savu viedokli ir nepieciešama, lai veiksmīgi varētu nolikt uz dibuā visus intervētājus n stuff :D) un pieteikties skolēnu līdzpārvaldē. (:
visā visumā, atkal atkārtošos, šis būs pavisam savādāks gads. ir mainījušies mērķi, iespējas un cilvēki. ir parādījušās citas prioritātes un sapņi. cerams, ka manos spēkos būs tos piepildīt.
vakar bija tik nenormāli foršs negaiss. ahh. skatoties lietus lāsēs, es sāku domāt par draugiem, draudzību un secināju, ka esmu atguvusi vecos draugos, ieguvusi jaunus un, diemžēl, šķīrusies no vecajiem. bet viss iet uz labu, vismaz es beidzot jūtu, ka viss kļūst labāks.
un nākamā vasara noteikti būs pati labākā vasara ever after!!!! (jo tad mums nevajadzēs sagaidīt augustu, lai beidzot salasītos kopā un darītu muļķības! :D (mm) )
bučas.
pirmdiena, 2010. gada 2. augusts
prieciņš
vakar bija vēl viena superīga diena. man presīte no smiekliem sāpēja. žēl, ka Elviss ar Lindu aizbrauca, bet mans jaukais kavalieris tomēr palika, kas arī priecē :D spēlējām mīnusus, kur ES, iedomājaties, uzvarēju. pa starpai mana čībiņa iepazinās ar ugunskura karstajām oglēm, bet bija jautri, jā. ahhh. cik forši, nu. un ir jau augusts.! kāpēc viss foršais VIENMĒR sākas vasaras beigās. tas nav īpaši godīgi.
tas laikam būs viss no manis šodien, drīz jau atkal laukā. čill.
vasaras beigās līdz grīdai un tālāk. :D
buča.
tas laikam būs viss no manis šodien, drīz jau atkal laukā. čill.
vasaras beigās līdz grīdai un tālāk. :D
buča.
sestdiena, 2010. gada 31. jūlijs
!!!
beidzot, BEIDZOT, ir saule!!!!!!!!!!! jāizmanto šī diena pilnībā. peldēt, peldēt, peldēt. un sauļoties 3x. :D
piektdiena, 2010. gada 30. jūlijs
lmao
ziniet, skaudība tiešām nav laba lieta. nekādi citādi to nevaru izskaidrot.
diemžēl, garastāvoklis pašlaik zem 0 pāris cilvēku dēļ, bet visā visumā diena atkal ir pavadīti pozitīvā gaisotnē. savs nopelns tajā ir arī Lauriņai, ar savu pa-pa-pa-pasmaidi. kad lasīju, tiešām smaidīju. kaut būtu vairāk tādu kā viņa.
xxx
diemžēl, garastāvoklis pašlaik zem 0 pāris cilvēku dēļ, bet visā visumā diena atkal ir pavadīti pozitīvā gaisotnē. savs nopelns tajā ir arī Lauriņai, ar savu pa-pa-pa-pasmaidi. kad lasīju, tiešām smaidīju. kaut būtu vairāk tādu kā viņa.
xxx
cita diena
vakar solītā 'cita diena' nu ir pienākusi un es esmu gatava apzinīgai atskaitei par manām vakardienas gaitām.
tātad, kā jau rakstīju, vakardiena bija s u p e r ī g a !!! tik daudz pozitīvas emocijas.! aww. un jā, mans smukais kavalieris arī ir klāt visur @ vienmēr. :D bet ne par to ir stāsts.
es pat neatceros kā diena iesākās, bet nu visa labākā darbība norisinājās Ālandē. zēni izdomāja, ka grib iet peldēt. okei. manis (mūsu) pēc. viņi jau iepriekš bija tur uztaisījuši tramplīnus (it kā :D) un sāka ņurkot and so on. katru reizi, kad viņi kāpa ārā pie tramplīna saradās arvien vairāk un vairāk dubļi, kas palika arvien šķidrāki un šķidrāki. protams, kā jau tas bija sagaidāms, neizpalika arī mētāšanās ar dubļiem, un galvenie upuri bijām mēs ar Elvitu. mums pat nebija doma, ka mēs peldēsim, bet tik netīras mēs arī nevarējām iet mājās. tā kā es esmu vislielākā zaķpastala, kad runa iet par lekšanu ūdenī (nevis par mierīgu ieiešanu), Elvita leca pirmā. viņa (viņi) jau bija izlekusi 3 reizes, kamēr es nemierīgi dīdījos maliņā. zināju, ka ūdenī būšu šā vai tā, neatkarīgi vai es to gribu vai nē. saņēmu visu savu drosmi un kāpu uz tramplīna. mazākā, protams. uzgāju līdz galam un vienkārši skatījos ūdenī. :D :D Elviss uzkāpa otrā galā un man vairs nebija NEKĀDAS izredzes palikt sausai. un, protams, tā kā es esmu visneveiklākais cilvēks ever, es zaudēju līdzsvaru un vienkārši ievēlos ūdenī. :D:D bet tas bija to vērts. tas tiešām bija to vērts. pēc mana izgājiena, mēs mierīgi gājām mājās :DD sakopāmies un atkal gājām ārā. spēlējām paslēpes (jā, skan bērnišķīgi, bet tas ir tik nenormāli jautri) pa visiem Priedulājiem. slēpās pa divi un meklēja arī pa divi. tas tiešām ir jautri. pamēģiniet, nenožēlosiet!
vēlāk vakarā izdomājām uzrīkot kāršu turnīru, bet šī iecere, protams, izgāzās. :D:D tad nu gājām ēst ērkšķogas. no sākuma. pēc tam aizgāja mētāšanās ar āboliem. viss jau būtu jauki, ja man tagad nebūtu zilas kājas un acs (!) :D. neveiksmīgi dabūju ar ābolu pa aci, un tagad zem uzacs ir pušums. :D smieklīgi :D:D:D:D:D:D
ehh, tā tiešām bija viena no labākajām dienām šijā vasarā.
un pats galvenais, ka esmu atguvusi to dzīvesprieku un sparu, kas man pietrūka šo +/- mēnesi. pašai prieks par sevi.
jauki dienu, zaķīši ;**
tātad, kā jau rakstīju, vakardiena bija s u p e r ī g a !!! tik daudz pozitīvas emocijas.! aww. un jā, mans smukais kavalieris arī ir klāt visur @ vienmēr. :D bet ne par to ir stāsts.
es pat neatceros kā diena iesākās, bet nu visa labākā darbība norisinājās Ālandē. zēni izdomāja, ka grib iet peldēt. okei. manis (mūsu) pēc. viņi jau iepriekš bija tur uztaisījuši tramplīnus (it kā :D) un sāka ņurkot and so on. katru reizi, kad viņi kāpa ārā pie tramplīna saradās arvien vairāk un vairāk dubļi, kas palika arvien šķidrāki un šķidrāki. protams, kā jau tas bija sagaidāms, neizpalika arī mētāšanās ar dubļiem, un galvenie upuri bijām mēs ar Elvitu. mums pat nebija doma, ka mēs peldēsim, bet tik netīras mēs arī nevarējām iet mājās. tā kā es esmu vislielākā zaķpastala, kad runa iet par lekšanu ūdenī (nevis par mierīgu ieiešanu), Elvita leca pirmā. viņa (viņi) jau bija izlekusi 3 reizes, kamēr es nemierīgi dīdījos maliņā. zināju, ka ūdenī būšu šā vai tā, neatkarīgi vai es to gribu vai nē. saņēmu visu savu drosmi un kāpu uz tramplīna. mazākā, protams. uzgāju līdz galam un vienkārši skatījos ūdenī. :D :D Elviss uzkāpa otrā galā un man vairs nebija NEKĀDAS izredzes palikt sausai. un, protams, tā kā es esmu visneveiklākais cilvēks ever, es zaudēju līdzsvaru un vienkārši ievēlos ūdenī. :D:D bet tas bija to vērts. tas tiešām bija to vērts. pēc mana izgājiena, mēs mierīgi gājām mājās :DD sakopāmies un atkal gājām ārā. spēlējām paslēpes (jā, skan bērnišķīgi, bet tas ir tik nenormāli jautri) pa visiem Priedulājiem. slēpās pa divi un meklēja arī pa divi. tas tiešām ir jautri. pamēģiniet, nenožēlosiet!
vēlāk vakarā izdomājām uzrīkot kāršu turnīru, bet šī iecere, protams, izgāzās. :D:D tad nu gājām ēst ērkšķogas. no sākuma. pēc tam aizgāja mētāšanās ar āboliem. viss jau būtu jauki, ja man tagad nebūtu zilas kājas un acs (!) :D. neveiksmīgi dabūju ar ābolu pa aci, un tagad zem uzacs ir pušums. :D smieklīgi :D:D:D:D:D:D
ehh, tā tiešām bija viena no labākajām dienām šijā vasarā.
un pats galvenais, ka esmu atguvusi to dzīvesprieku un sparu, kas man pietrūka šo +/- mēnesi. pašai prieks par sevi.
jauki dienu, zaķīši ;**
Abonēt:
Ziņas (Atom)