otrdiena, 2010. gada 17. augusts

s

šodiena bija tik smieklīga! :D labs iesākuma, I know. Elvitai kaut kas ir noticis, viņa visu laiku histēriski smejas, un man neatliek nekas cits, kā sekot viņas piemēram.
miežgrauds ir pieņēmies apmēros un tagad ellīgi sāp, un, iespējams, rīt būs arī strutas. fū pē.
tad vēl izdomāju, ka varētu aizbraukt piknikā, un ar palīdzīgu roku ir sagādāti arī temati, par kuriem runāt. ir arī vieta un viss solās būt lieliski. vēl tikai viņam jāpaziņo, ka es kaut kur gribu doties, bet esmu pārliecināta, ka viņš būs ar mieru :D
esmu patīkami nogurusi, grāmata ir jau pusē un esmu ..................................................................... LAIMĪGA!!!
forši, ne?

bučas.
tiekamies septembrī :D

pirmdiena, 2010. gada 16. augusts

watāaaa?

euu, kas notiek ar manu pc? gar malu ir kkāda nenormāli stulba un nevajadzīga, melna līnija, kas traucē tāpēc vien, ka tur ir. :D + DRAUGI NEIET, rāda, ka viņus labos or smth tpc, īstenībā, nemaz nav ko darīt. es tik ceru, ka zives nenomirs :D:D:D ++ viss ir DAUDZ lielāks nekā tam vajadzētu būt. eu, nu kas notiek? man vajag jaunu datoru, bļe :D
šodien ir TĀDS karstumiņš. pasauļojos, viss ķermenis no sviedriem pludo un ir ķipīgs un tāds 'pēeee', bet, manuprāt, pirmo vasaru jūtos brūna un labi atpūtusies.
vēl man veidojas miežgrauds, kas nav sevišķi patīkams process un es dabūju "Bada Spēļu" otro daļu un tagad esmu bezgala laimīga.
nesakarīgs ieraksts, ne? :D
vakar Elviss izspēlēja 'tik nenormāli smieklīgu joku', ka es gandrīz uzsprāgu. tagad jau esmu pieradusi, ka visu, kas ir tavā telefonā izlasīs, apskatīs un noklausīsies, tāpēc nekāda lielā jēga viņu slēpt vairs nav. tad nu vakar telefons stāvēja uz koka, kamēr mēs spēlējām mīnusus un kaut kādā veidā tas nonāca pie Elvisa. tad nu gribēju viņam atņemt, bet viņš apskrēja apkārt pus Priedulājiem un pēc tam nevainīgā balsī paziņoja 'es laikam pazaudēju tavu bateriju'. pati savām rokām iztaustīju visas viņa kabatas (:D), arī Elvija, bet baterija tiešām nebija atrodama. biju nereāli nogruzījusies, rupja un ne-omā. staigāju un meklēju, bet beigās izrādījās, ka baterija bija pie Elvija. es biju tik dusmīga. pat negribu zināt, kur viņš to bateriju bija iebāzis, ka es nevarēju viņu atrast. :D
laikam būs jāizvāra rīsi un jāpaēd. vakarā peldēt, šobrīd gribu tikai ūdeni un vēsumu. traka vasariņa, traka.

http://www.formspring.me/IevaT

piektdiena, 2010. gada 13. augusts

meeting

pirmkārt, esmu neizsakāmi priecīga, ka esmu izrāvusies no mājas (tieši no mātes sabiedrības) un esmu pie omes. vienmēr esmu apskaudusi omu. iespējams tāpēc, ka blakus viņai vienmēr jūtos ļoti omulīgi, man ir labi, viņa ir mīļa un jauka. labākā oma ever. un te ir absolūti burvīga aura un es jūtos vajadzīga, jo ik pa laikam kāds pabāž galvu un pajautā ko daru, vai arī, vai man kaut ko nevajag.
noklausies un pajautā!!
tā dziesma ir tiiiikkkkk laba! (mm)

sms - nu tad rīt pus12 tiekamies
oukei, tiekamies
tad nu šodien ous12 satikāmies un es biju ļoti pārsteigta patīkamā nozīmē, kad, sasveicinoties, viņš mani samīļoja un ilgi nelaida vaļā. awww. un tas nav kavalieris. K (saīsināšu Kavalieris) ir jauks, visādā ziņā pretpols viņam, asprātīgs un arī mīļš savā ziņā, bet ar viņa apgriezieniem, kas nav diez ko ātri, mums nekas nesanāks. un, iedomājieties, es to jau sen esmu sapratusi, bet mani tas nemaz tik ļoti neuztrauc.!! un mums arī, manuprāt, pirmo reizi, bija par ko runāt visu laiku, kas pats par sevi ir sasniegums. tas bija tik mīļi. awwiess.
rīt saskriesimies ar Kristīni, izdomājām izstaigāt pa notiņām. kaut kā jau tas laiks ir jānosit. un vakarā ar brāli uz jūru. savādāk viņš jūtas apbižots, ka vienam jātup mājās.
ā, un noklausies arī šito.
skola, kur tu kavējies? :D
izskatās, ka līs, bet es tā negribu lietu, jo vienreiz mūžā gribu redzēt zvaigžņu lietu. šogad esmu redzējusi krītošu zvaigzni divreiz. daudzus gadus neredzēju vispār, bet te vienā gadā divreiz. turklāt, vienā mēnesī un ar mīļiem @ tuviem cilvēkiem, darot trakas lietas. hihīii.
es jūs mīlu, mazie.
buča.

un paldies visiem par jautājumiem formspringā. lielākā daļa no viņiem ir ļoti labi.
xx

ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

actually, es pat nezinu ko tagad darīt. viens ir skaidrs - pēc iespējas ātrāk uz Liepāju, pie omes, dušiņā. vēl, nežēlīgi gribu viņu satikt, iespējams jau rīt. kaut nu tas būtu uz labu.
prātā ienāca, ka varētu mātei pateikt aptuveni ko šādu: "tagad apklusti un klausies. jā, es atvainojos par visām stulbajām lietām, ko pēdējo dienu laikā esmu sadarījusi. BET tev ir jāsaprot arī mani. tu nevari pateikt tādas lietas un pēc tam likt MAN mainīt attieksmi. tu nevari cerēt, ka es visu ignorēšu, ka viss būs kārtībā, ka pakļaušos kā sunītis. tā nebūs. un pietiek man bāzt acīs pēdējo zvanu un pasākumu pie Sintijas. tas bija sen un tā vairs nav taisnība. + tas jau kļūst apnicīgi. tā kā samierinies ar visu, ko esmu sastrādājusi, pārkāp tam pāri un beidzot sāc man uzticēties, un kļūsti normāla."
yeah, mana vaina tajā visā arī ir, es to lieliski saprotu. bet vai mātei ir tiesības pateikt, ka esmu 'lielākā cūka, kāda vien varu būt' un ka nevienam mani nevajag? ka es meloju vienā melošanā. neko nedaru. nekam neesmu derīga, vienmēr visu salaužu, saplēšu utt. kamōn. un viņas 'kad es biju tavā vecumā' jau ir tik novazāts, ka izdzirdot šo frāzi prātā ir 'atkal sākas'. womg, laiks varētu iet ātrāk, lai beidzot klāt ir skola un tiek atšķirta nākamā lapa.
un visam pa vidu apziņa (yeah, ATKAL), ka nevienam neesmu vajadzīga. okei, ar dažiem izņēmumiem.
arī sīkais jau pieriebies. kaut kāda morālā krīze iestājusies. atkal esmu sākusi dzert nervu zāles. viss galīgā tintē. ĀAAAAAAAAAAAAAA!!!!!!
:@:@:@:@:@:@













formspring.me/IevaT

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

so insane

tik traki kā vakar vēl nebija bijis. nevienam nenovēlu ko tādu dzirdēt no savas mātes.
+ redzot visu savām acīm, sapratu, ka man tur vairs nav vietas. un tas ir tik dīvaini, jo ar šiem cilvēkiem esmu kontaktējusies visu dzīvi, bet tagad jūtos kā veca rotaļlieta, kas droši noglabāta nevajadzīgo mantu kastē. argh.

otrdiena, 2010. gada 10. augusts

trakākā lieta ever


burtiski pirms pāris minūtēm izdūru otru auskaru. vaaah, tas bija tik dīvaini, es pat varēju skaidri sadzirdēt, kā adata urbjas manā ļipiņā.

perdon par kvalitāti

gribēju padalīties prieciņā :D

pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

nagi, nadziņi

šodien biju pie manikīres, 4 ar pus stundu ilga sēdēšana ir vainagojusies ar panākumiem. lūk rezultāts.














dzīvē ir miljonreižu skaistāk, uz katra nadziņa ir pa auglītim. ahh.
laukā auksts, ir vējš un līst lietus.
rīt pakaļ pasei.
ceru, ka krustmāte nestrādās, varētu aizčāpot līdz viņai