šī dziesma tagad ir mans top grāvējs. mmmmm. šodien biju skoliņā, patīk man mana klase. atzīšos, bija tāda dīvaina sajūta, bet gan jau viss būs ok. parunājām ar Gunu, nedaudz arī ar Rūtu un Diānu. lielais apskāviens visām. un tāds - aww.
kaut arī ir tikai 21:37, laukā tik tumšs it kā būtu viens naktī. tas atgādina par nepārprotamu rudens un ziemas tuvošanos. brrr. kā man riebjas aukstums! vēl 4 dienas līdz skolai. uuuuuu. gaidu nākamo nedēļu. to es laikam jau rakstīju, ne? :D
vakar jauki papļāpājām ar visiem ballītes dalībniekiem. :D:D:D:D:D wahahhaaaaa, man bija jautri, domājams, ka Nansijai un Annai tāpat. rofl. tādas es viņas vēl nekad nebiju dzirdējusi.
-čau
-čau
-kā iet?
-labi
-ko dari?
-neko
pēc 10 minūtēm
-čau
-čau
-kā iet?
-labi
-ko dari?
-neko
*smiekli*
ajj, jā, man tiešām bija jautri. hektors garšīgs, ne? :D <--- atgādina Valteru. eu, kāds vsp zin, kur mūsu Hektors tgd ir? :?
-kas ir ūdens?
-šķidrs šķidrums!!
*traki smiekli*
:D:D:D
waahh, tā dziesma TĀAA paceļ garīgo. jā. jūtos tiešām lieliski. viss ir lieliski visās sfērās. esmu laimīga. vienīgais, kas nomāc ir informātika un 2 sporti nedēļā. :D:D:D laugghhh. kā man patīk smieties, īstenībā. jāaa.
šis ieraksts vispār smird, īstenībā, neko sakarīgu nevaru uzrakstīt, jo šobrīd atkal ir tā reize, kad vienkārši jūtos absolūti laimīga.
labi, beigšu jūs mocīt.
arlabvakariņu
bučaaa
piektdiena, 2010. gada 27. augusts
ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts
no sākuma
tikko sapratu, ka visai tai čakarēšanai 2 gadu garumā nebija absolūti nekādas jēgas. būtu attaisījusi acis plašāk, būtu ieraudzījusi to, ko redzu tagad. biju acīmredami ieciklējusies uz vienu cilvēku, ar kuru nekas galu galā arī nesanāca. hah, nekad arī nesanāks, īstenībā. :))
mana šodienas misija ir tēlot māsiņu, jo brālis slims. nabagam 38 pāri. vakar bija 39 un kkas. ;oo šodien speciāli dabūju agri celties un braukt mājās, jo viņam slikti. :S
manam superātrajam datoram bija jāpakaras tieši tad, kad es izdomāju rakstīt blogā, ne? arghhh.
tikko paspēlēju klavieres, wāah, tik laba sajūta. pirksti tādi viegli liekas un mūzika pati no sevis nāk ārā. pat spēlējot pa oktāvām nesajaucu nevienu noti. tas man ir sasniegums, jo parasti sanāk nospiest ne to taustiņu.
vakar jaukais cilvēks iedeva man daudz vielas pārdomām. daudz. gulēju, grauzu siemītes, skatījos sienā un domāju (kamēr Kristīne pie datora tīrīja akvārijus :D:D:D:D:D LOL :D).
pēdējā laikā sanāk atjaunot kontaktus ar daudziem foršiem cilvēkiem. vakar sarakstījos ar Lauriņu, šodien ar Agiju. tāds waaahh, + viņa ne no šā, ne no tā pārveidoja manu bildi, un man bija tāds - aaw.
rīt uz skolu sapazīties (? laikam) ar jauno klasi un tā. jauki. (clap)
ajj, vsp aptrūkās ko rakstīt :D
take care
mana šodienas misija ir tēlot māsiņu, jo brālis slims. nabagam 38 pāri. vakar bija 39 un kkas. ;oo šodien speciāli dabūju agri celties un braukt mājās, jo viņam slikti. :S
manam superātrajam datoram bija jāpakaras tieši tad, kad es izdomāju rakstīt blogā, ne? arghhh.
tikko paspēlēju klavieres, wāah, tik laba sajūta. pirksti tādi viegli liekas un mūzika pati no sevis nāk ārā. pat spēlējot pa oktāvām nesajaucu nevienu noti. tas man ir sasniegums, jo parasti sanāk nospiest ne to taustiņu.
vakar jaukais cilvēks iedeva man daudz vielas pārdomām. daudz. gulēju, grauzu siemītes, skatījos sienā un domāju (kamēr Kristīne pie datora tīrīja akvārijus :D:D:D:D:D LOL :D).
pēdējā laikā sanāk atjaunot kontaktus ar daudziem foršiem cilvēkiem. vakar sarakstījos ar Lauriņu, šodien ar Agiju. tāds waaahh, + viņa ne no šā, ne no tā pārveidoja manu bildi, un man bija tāds - aaw.
rīt uz skolu sapazīties (? laikam) ar jauno klasi un tā. jauki. (clap)
ajj, vsp aptrūkās ko rakstīt :D
take care
same here xx
trešdiena, 2010. gada 25. augusts
mīļi,mīļi,mīļi
[0:50:56] xxxxxxxxxx: pirmais kad paarbraukshu...buusi TU....un tikai... ;P
[0:50:59] xxxxxxxxxx: draugi pagaidiis
hell yeah, sweetest thing I've ever heard.
nu pasaki, vai nav jauki?
šobrīd esmu ļoti, ļoti laimīga un pacilāta. gaidu nākamo nedēļu.
tu guli dubļos un tu esi viena sasodīta dēle :D (šito, manuprāt, tikai mēs abi saprotam :D:D)
if you are what you say you are, a superstar, lalalalaaaa (music)
fakkk, pēdējā laika visnesakarīgākais ieraksts, jo galva ir pilna ar visādām domām. mīļām. vispār pēdējās dienas mana dzīve ir mīļa. bužz.
+ šodien jauki ar Lauriņu pačatoju. vāh, nākamnedēļ jau skola. kur tas laiks var tik ātri iet? a?
[0:50:59] xxxxxxxxxx: draugi pagaidiis
hell yeah, sweetest thing I've ever heard.
nu pasaki, vai nav jauki?
šobrīd esmu ļoti, ļoti laimīga un pacilāta. gaidu nākamo nedēļu.
tu guli dubļos un tu esi viena sasodīta dēle :D (šito, manuprāt, tikai mēs abi saprotam :D:D)
if you are what you say you are, a superstar, lalalalaaaa (music)
fakkk, pēdējā laika visnesakarīgākais ieraksts, jo galva ir pilna ar visādām domām. mīļām. vispār pēdējās dienas mana dzīve ir mīļa. bužz.
+ šodien jauki ar Lauriņu pačatoju. vāh, nākamnedēļ jau skola. kur tas laiks var tik ātri iet? a?
otrdiena, 2010. gada 24. augusts
bija tik labi
kā jau agrāk slīju, tagad būs garš (es ļoti ceru, ka tā) ieraksts par to, kā tad man ir gājis šajās pēdējās dienās. tātad, šo dienu laikā esmu piedzīvojusi tik sasodīti daudz. esmu piedzīvojusi vēl daudzus jaukus piedzīvojumus kopā ar Elvitu un visiem pārējiem, viņi ir mans zelts, man prieks un laime. beidzot, BEIDZOT, man ir kāds, pie kā es varu griesties jebkurā diennakts laikā ar lūgumu mani apskaut vai uzklausīt. jā, cik forši, ka viņa (īstenībā viņi) man ir. šodien (vai vakar?) lasīju ierakstu, kas tapis akurāt pirms gada, un tajā es žēlojos par to, ka man neviena nav, ka esmu vientuļa, neiederīga utt. bet tagad, pēc gada viss ir mainījies un man beidzot ir viss, ko es esmu gribējui. labi, ne viss.
šodien viņš visam pielika punktu. zi end. beigas. finito. viss. kaņec. un pamatojums tam visam ir tāds, ka viņam nebija pareizās sajūtas un viņš nezināja kāpēc viņam tās nav. klau, ja tev tā sajūta nebija, tad kāda velna pēc tu man čakarēji smadzeni? kāpēc liki man justies īpašai. un viss, ko viņš var pateikt ir "piedod". bet, kā es teicu: "ar p
iedod asaras nenoslaucīsi". un tas viss brīdī, kad man tiešām likās, ka mums izdosies. kad likās, ka būs, ka viss būs, ka beidzot man būs tiešām viss, ko vien es varētu vēlēties. bet re kā - nebija lemts.
tomēr šijai skarbajai šķiršanās drāmai pluss ir tāds, ka pavisam negaidot man uzrakstīja superduperforšs cilvēciņš ar lūgumu satikties (tad, kad būs Latvijā). un man ir prieks un sava veida lepnums par to, ka pēc visa viņš nav varējis izmest mani no prāta. ka tomēr esmu pietiekami īpaša, lai paliktu viņa atmiņā. vismaz kādam esmu pietiekami īpaša. :)
tad vēl manu garastāvokli uzlabjo Diāna. un ir tik ............... forši. ir tik labi zināt, ka ir vēl par vienu cilvēku vairāk manu draugu sarakstā. un lai arī pēdējā laikā draugu sarakts bija patukšojies un iegājis mīnusos, tagad tas iet plusos. un paldies viņiem.
konkrēti šodien mēs krāmējām malku. esmu pie Kristīnes. izveidojām brīnišķīgu shēmu un paveicām darbus ātri. tiesa, mugura sāpēja kā traka, bet pati vien esmu vainīga. īstenībā būtu pēdējais laiks noskaidrot, kas ar viņu ir. redzu kā ome mokās ar muguru un negribu, lai man ir
tāpat, kad būšu cienījama vecuma kundze ar savādāku uzvārdu. chuckle. tad aizgājām uz veikalu, nopirkām pašlaik garšīgāko saldējumu kādu zinu un gājām uz jūru. vilņi bija vienkārši superīgi, vējš tos atkal dzina sāniski un viens vīrieties pajautāja, vai mēs nevarot pasargāt viņu mantas, kamēr viņi ies peldēties (!!!). protams, piekritām, jo neko jēdzīgāku mums nebija ko darīt un arī pafotografēties gribējām. tad nu lēkājām un ākstijāmies, līdz sagaidījām viņus iznākam no ūdens. pamājām, ka ejam prom un gājām. un te viens atskrēja un jautāja, vai nevarot man iedot buču par to, ka pasargājām mantas. apstulbu un nākamajā mirklī buča uz vaiga. :D hahaaa, tas bija jautri. un pierādīja, ka Latvijā, ne tikai kaut kur citur, ir jauki un labsirdīgi cilvēki. vai nav jauki?
līdz skolai ir tieši nedēļa un tas nozīmē ka arī aptuveni nedēļa, kad viņš būs atpakaļ no Īrijas un varēsim iziet laukā. aww.
sestdien ar Elvitu braucām ar riteņiem, braucām gar Robežniekiem un apstājāmies pie kaut kādiem gruvešiem, uz kuriem itin labi varēja pasēdēt un izvēdināt galvu. bijām paņēmušas līdz maizītes un termosu ar garšīgu tēju. sēdējām, ēdām, dzērām un tik nereāli forši runājāmies. līdz bija arī pledi. man bija labi un silti. jutos laimīga.
pēdējā laikā man bieži ir tā laimes sajūta. sēžot viņu viesistabā, dzerot tēju un runājot. vai arī pie manis spēlējot UNO. vai spēlējot mīnusus. es jūtos laimīga. tā pa īstam.
šodien arī jutos laimīga. līdz zināmam brīdim. līdz vārdiem, kurus negribēju dzirdēt. wāaahhhh. ;(
VIŅŠ MAN BIJA, NĒ IR, TIK SASODĪTI SVARĪGS. NU KĀPĒC? kāpēc? dohhh.
viņš mani nav pelnījis. nekad nav bijis manis cienīgs. un man vienalga, ka tas izklausās iedomīgi or smth. es tā jūtos. un neticu, ka viņš "jūtās draņķīgi un ka tam tā nevajadzēja notikt".
es neraudāšu, es būšu stipra, es smaidīšu cauri asarām, es būšu laimīga par spīti visam un visiem!
arghh.
ehh, ko tur vairs.
tātad, lieliem soļiem tuvojas skola un es ar pilnu atdevi izbaud
u pēdējās vasaras dienas. saku visu, ko gribu. un man par pārsteigumu viss, ko saku ir vairāk vai mazāk jauks. esmu kļuvusi mīļa. esmu mainījusies. manuprāt, ļoti. viss ir uz labu. savādāk nevar būt. un nemaz nav.
centīšos ierakstīt arī rīt. :)
šodien viņš visam pielika punktu. zi end. beigas. finito. viss. kaņec. un pamatojums tam visam ir tāds, ka viņam nebija pareizās sajūtas un viņš nezināja kāpēc viņam tās nav. klau, ja tev tā sajūta nebija, tad kāda velna pēc tu man čakarēji smadzeni? kāpēc liki man justies īpašai. un viss, ko viņš var pateikt ir "piedod". bet, kā es teicu: "ar p
iedod asaras nenoslaucīsi". un tas viss brīdī, kad man tiešām likās, ka mums izdosies. kad likās, ka būs, ka viss būs, ka beidzot man būs tiešām viss, ko vien es varētu vēlēties. bet re kā - nebija lemts.tomēr šijai skarbajai šķiršanās drāmai pluss ir tāds, ka pavisam negaidot man uzrakstīja superduperforšs cilvēciņš ar lūgumu satikties (tad, kad būs Latvijā). un man ir prieks un sava veida lepnums par to, ka pēc visa viņš nav varējis izmest mani no prāta. ka tomēr esmu pietiekami īpaša, lai paliktu viņa atmiņā. vismaz kādam esmu pietiekami īpaša. :)
tad vēl manu garastāvokli uzlabjo Diāna. un ir tik ............... forši. ir tik labi zināt, ka ir vēl par vienu cilvēku vairāk manu draugu sarakstā. un lai arī pēdējā laikā draugu sarakts bija patukšojies un iegājis mīnusos, tagad tas iet plusos. un paldies viņiem.
konkrēti šodien mēs krāmējām malku. esmu pie Kristīnes. izveidojām brīnišķīgu shēmu un paveicām darbus ātri. tiesa, mugura sāpēja kā traka, bet pati vien esmu vainīga. īstenībā būtu pēdējais laiks noskaidrot, kas ar viņu ir. redzu kā ome mokās ar muguru un negribu, lai man ir
tāpat, kad būšu cienījama vecuma kundze ar savādāku uzvārdu. chuckle. tad aizgājām uz veikalu, nopirkām pašlaik garšīgāko saldējumu kādu zinu un gājām uz jūru. vilņi bija vienkārši superīgi, vējš tos atkal dzina sāniski un viens vīrieties pajautāja, vai mēs nevarot pasargāt viņu mantas, kamēr viņi ies peldēties (!!!). protams, piekritām, jo neko jēdzīgāku mums nebija ko darīt un arī pafotografēties gribējām. tad nu lēkājām un ākstijāmies, līdz sagaidījām viņus iznākam no ūdens. pamājām, ka ejam prom un gājām. un te viens atskrēja un jautāja, vai nevarot man iedot buču par to, ka pasargājām mantas. apstulbu un nākamajā mirklī buča uz vaiga. :D hahaaa, tas bija jautri. un pierādīja, ka Latvijā, ne tikai kaut kur citur, ir jauki un labsirdīgi cilvēki. vai nav jauki?līdz skolai ir tieši nedēļa un tas nozīmē ka arī aptuveni nedēļa, kad viņš būs atpakaļ no Īrijas un varēsim iziet laukā. aww.
sestdien ar Elvitu braucām ar riteņiem, braucām gar Robežniekiem un apstājāmies pie kaut kādiem gruvešiem, uz kuriem itin labi varēja pasēdēt un izvēdināt galvu. bijām paņēmušas līdz maizītes un termosu ar garšīgu tēju. sēdējām, ēdām, dzērām un tik nereāli forši runājāmies. līdz bija arī pledi. man bija labi un silti. jutos laimīga.
pēdējā laikā man bieži ir tā laimes sajūta. sēžot viņu viesistabā, dzerot tēju un runājot. vai arī pie manis spēlējot UNO. vai spēlējot mīnusus. es jūtos laimīga. tā pa īstam.
šodien arī jutos laimīga. līdz zināmam brīdim. līdz vārdiem, kurus negribēju dzirdēt. wāaahhhh. ;(
VIŅŠ MAN BIJA, NĒ IR, TIK SASODĪTI SVARĪGS. NU KĀPĒC? kāpēc? dohhh.
viņš mani nav pelnījis. nekad nav bijis manis cienīgs. un man vienalga, ka tas izklausās iedomīgi or smth. es tā jūtos. un neticu, ka viņš "jūtās draņķīgi un ka tam tā nevajadzēja notikt".
es neraudāšu, es būšu stipra, es smaidīšu cauri asarām, es būšu laimīga par spīti visam un visiem!
arghh.
ehh, ko tur vairs.
tātad, lieliem soļiem tuvojas skola un es ar pilnu atdevi izbaud
u pēdējās vasaras dienas. saku visu, ko gribu. un man par pārsteigumu viss, ko saku ir vairāk vai mazāk jauks. esmu kļuvusi mīļa. esmu mainījusies. manuprāt, ļoti. viss ir uz labu. savādāk nevar būt. un nemaz nav.centīšos ierakstīt arī rīt. :)
pirmdiena, 2010. gada 23. augusts
.
pēc 5-6 dienu pārtraukuma beidzot tieku pie pc. šovakar neko nerakstīšu, bet rīt beidzot būs garš pēdējo dienu izklāsts.
trešdiena, 2010. gada 18. augusts
feels like just yesterday we danced for the first time
jūtos kā no di***s izvilkta. visu laiku tek deguns, ir temperatūra un visam plusā miežgrauds pa pus plakstiņu. grr. riebjas, ka esmu tik..................................bezpalīdzīga ;@ un tagad arī kakls krīt ciet. tikai es varu saslimt vasaras beigās (tikko izlasīju, ka līdz skolai tikai 13 dienas ;oo jē jē jipī jē :D:D) klausos visas vecās dziesmas. mūzika tiešām glabā visas atmiņas. rīt vai parīt uz Liepāju, lielais šopings kopā ar Elvitu. man īstenībā tāds prieks, ka atkal viss ir pa vecam. viņa ir un paliek viens no tiem cilvēkiem, kuriem tiešām varu stāstīt VISU.
skan >>> Mika - Happy Ending.mp3
vienmēr ir patikusi tā dziesma. man vispār Mika patīk. yeah.
lol, es runāju par dziesmām. turklāt vecām. KAS NOTIEK? ;DDD
gribu, gribu skolu. ojj, kā gribu. man ir tāda laba priekšnojauta. ļoti laba.
+ es esmu mainījusies. un, manuprāt, ļoti. vismaz priekš sevis un cilvēkiem, kas man ir apkārt.
ak tu jē, gribēju uzrakstīt garu ierakstu, bet še tev. :D slimība tiešām nomoka. buuuuu.
little bit of love
ja viss izdosies, šis būs labākais laiks līdz šim. un arī par to ir laba priekšnojauta. sajūta, ka viss izdosies. savādāk nemaz nevar būt (:
skan >>> Mika - Happy Ending.mp3
vienmēr ir patikusi tā dziesma. man vispār Mika patīk. yeah.
lol, es runāju par dziesmām. turklāt vecām. KAS NOTIEK? ;DDD
gribu, gribu skolu. ojj, kā gribu. man ir tāda laba priekšnojauta. ļoti laba.
+ es esmu mainījusies. un, manuprāt, ļoti. vismaz priekš sevis un cilvēkiem, kas man ir apkārt.
ak tu jē, gribēju uzrakstīt garu ierakstu, bet še tev. :D slimība tiešām nomoka. buuuuu.
little bit of love
ja viss izdosies, šis būs labākais laiks līdz šim. un arī par to ir laba priekšnojauta. sajūta, ka viss izdosies. savādāk nemaz nevar būt (:
Abonēt:
Ziņas (Atom)