pa šīm dienām ir noticis daudz kas tāds, kas mani iespaidoja garīgi. un tas nebūt nav labā ziņā. jau atkal viss ir pie vienas vietas, viss ir vienalga, nekas neinteresē. arī no vasaras, lai cik dīvaini tas nebūtu, vairs nav nekāda prieka. tāds baigais pohujisms. vienīgais, ko ļoti, ļoti gribās - smokeeeee
zinu, nav labi un bla, bla, bla, bet ja tas var man palīdzēt sakopot domas, tad dodiet tik šurp. ceru, ka viņa atļaus aizbraukt uz Liepāju. tagad laiks ir riktīgi labs, un man ir iepaticies sauļoties, visu dienu varētu pavadīt jūrmalā. viņš arī tagad ir prom, tāpēc arī šajā ziņā man būs garlaicīgi. ar nepacietību gaidu 7. jūliju, kad brauksim uz Rīgu. wuhh, beidzot Dziesmu svētki būs klāt. gaidu.
laikam beidzot būs jānotīra nagi.
un ziniet, ko es ievēroju? ka vairākumam no cilvēkiem, kas manu penteri lasa un novērtē, gandrīz visi ieraksti liekas dīvaini. :D par to man parasti jāsmejas. jau kādu otro dienu sēžu mājās un neko nedaru. smieklīgi ir arī fakts, ka esmu sākusi spēlēt spēlītes internetā. cik nožēlojami. bet nu, neko darīt.
šodien arī sapratu, ka kaut kādu iemeslu dēļ, brālis VIENMĒR darīs tā, lai man ir sliktāk un lai man ir jāklausās gudrie sprediķi no mātes puses. nu ko, laikam jau tāda ir mana misija - nevienam nepatikt un visus atgrūst.

tik jauki, ka man pašai nezinot, kāds par mani iedomājas. ehh

wish

laikam būtu jāieraksta, kā tad mums gāja pie Sintijas. nu tad tā - sākums bija daudzsološs, jo Anetei redz ievajadzējās izmazgāt matus un uzlakot nagus :D:D bet es nedusmojos. labums tam ir tāds, ka mums vismaz nebija jāstiepj galds un krēsli. aizgājām uz Gaviezes centru (mana otrā ciemošanās reize tieši Gaviezē, wazaa), nopirkām čipsus un vēl šo to un gājām atpakaļ. atpakaļejot man garām nereālā ātrumā pabrauca mašīna, kas bija, nu, kaut kur 30 cm attālumā no manas rokas. TĀ pārbijos. galvenais, ka viņa izdomāja apdzīt to otro mašīnu tieši tā, lai apdzīšanas karstākajā momentā būtu bez maz vai mums virsū. stulbums. tad aizgājām atpakaļ, uztaisījām salātus, iekūrām grilu, uzlikām cepties vistiņas, satinām follijā kartupeļus, ēdām čipsus un vienkārši čillojām. bija labi, jā. tad paēdām un atkal čillojām. kaut kur pa vidu uzspēlējām UNO un sasveicinājāmies ar sarkanajām skudrām. vēlāk sakūrām ugunskuru grilā, jo laukā Sintijas opis negribēja (uz plikas zemes). sasēdāmies apkārt, izveidojām NY geto rajonu un runājāmies. uz kādiem 5 vai 6 "it kā" iegājām gulēt. labi vismaz, ka Anete ar Sintiju aizmiga. mēs (es, Anna, Anna Una & Nansija) negulējām VISPĀR. sagaidījām, kad visas piecēlās, apēdām banānus un šokolādi, kas gan no sākuma bija domāti cepšanai follijā :D mājās pēc tam saskaitīju, nebiju gulējusi 33 stundas.
pārbraucām mājās, savācāmies, paēdām un gājām pie Annas Unas sauļoties. BEIDZOT esmu kaut cik brūna (mm) vēlāk izpildīju savu misiju, visu sarakstīju, un noliku, lai izlasa. nezinu, vai izlasīja, pašlaik nav mājās. un ieslīgu jaukā miedziņā kas ilga 15 ar pusi stundas (clap) no 21.00-12.30 (mm) bet gulēt vēl joprojām gribas.

euu

viņš apzināti izvairās? ;oo

watāaa?

Līgo vakars, Liepāja, jaukās omes un viss ir tik labi :D yeah, right. es tagad labāk sēdētu mājās pie TV nekā šeit, kaut gan jāsaka - šašliks ir tīri garšīgs :D
vakar sapratu, ka kaut kādā ziņā bez viņa nevaru tieši garīgi. man trūkst tā saikne, kas bija. jaukās sarunas. īsziņas. e-pasti. zvani. pat dīvainā kārtā - tikšanās. trūkst tas viss. ehh, galu galā es tomēr esmu nelabojama muļķe, kas neko nevar izdomāt.
rezumē - vakaru/nakti pavadīšu ar savu "superduperforšo" ģimeni, klausoties stāstos un miegot ciet. jāaa, tieši to es gribēju. |(

nogurums

izvadāju pusi no bukletiem un mugura sāāaaap :| bet nu, ja jau par to maksā, man nav grūti. tas tikai nozīmē, ka būs vairāk jautrības :D gaidu (mm)

jā, pati visu sačakarēju, pati sev nozvērējos, ka nerakstīšu, bet vai es šo solījumu turu? protams, ka NĒ! ;@ tas jau kļūst smieklīgi. būs jāsāk apgūt jogu or smth lai visu sevī noregulētu, un iegūtu vismaz kaut kādu skaidrību.!
bijām šodien uz izlaidumu, apsveicām Reineru. biju domājusi, ka tik jauki cilvēki ir tikai filmās, bet re kā - izrādās, ka tepat Grobiņā arī viens tāds ir. tik jauki. no rīta pamostoties, dzirdu, jā, lietus. bet pa dienu laiciņš noskaidrojās, palika silts, vējiņš arī pūta, bet ne jau brāzmas, bet tāds viegls, viegls.

tur kur esmu es, ir viņš. vai otrādi?! dunno. sāk jau tracināt.

gaidām Annu mājās no MSĢ. tāds prieciņš bija, kad uzrakstīja, ka tomēr tur nemācīsies, jo ko gan es bez viņas darītu? vēl tikai Anetei jātiek uz vispārējo (clap)

decision

Vakar viņš jau atkal uzrakstīja tik foršu sms. kad izlasīju, sekoja dziļa nopūta. kāpēc viņš joprojām turpina būt tik mīļš pret mani? tas liek man domāt, ka PILNĪGI VISU daru nepareizi. man riebjas tā sajūta, kad nonāc pretrunā pats ar sevi, un tieši tagad tā ir ar mani, jo es pati nesaprotu, ko es gribu, un tas mani vai beidz nost. nu tik stulbi. prāts saka vienu, sirds pavisam citu, un intuīcija kaut kur pa vidu saka vēl ko pavisam savādāku. kā lai tādā haosā izlemj? galvenais, ka es apzinos, ka šinī situācijā viss ir atkarīgs no manis un no tā, ko es izlemšu, bet es nemaz nevaru izlemt. dohhh. cik nožēlojami, ka tu pats nemaz nevari tik skaidrībā ar savām jūtām. tiešām nožēlojami. tiešām nezinu, ko lai dara. jāpiekrīt vienam gudram cilvēkam, ka tikko tikko kaut kas jau veidojās, bet nē, redz man atkal viss ir jāizbojā, jāsāk šaubīties, jāpārdomā. ;@ tādas domas nepārtraukti :D 'uzticies intuīcijai' būtu labi, ja man tā būtu :D