Pārmaiņas. Ajhhh, kādas tagad ir pārmaiņas. Vai to var nosaukt par "acu atvēršanos"? Nezinu. Varbūt. Bet tagad uz daudzām lietām un darbībām skatos savādāk. Izrādās, ka arī man tuvi cilvēki reizēm mēdz būt tik ļoti aizspriedumaini. Hah, šoreiz es par to tikai pasmaidu. Pienāks arī viņu kārta un sapratīs visu. Varbūt (atkal). Ko es varu pateikt droši - tas, ko, ar ko, kur un kā es daru, ir tikai un vienīgi mana darīšana. Tā ir mana dzīve, manas kļūdas, manas asaras, mani pārdzīvojumi un mans prieks. Tā ir mana laime un tās ir manas sāpes. Un jums nebūs spriest par mani neko nezinot, nezinot manus apsvērumus un manas domas. Es pieļaušu SAVAS kļūdas un PATI tikšu ar tām galā. Un man nevajag nevajadzīgus paskaidrojumus vai ieteikumus no tiem, kuri vispār mani nesaprot. Tāpat kā man nevajag visas šīs galvas kratīšanas, kas vēsta tikai vienu "Paskaties, par ko tu esi kļuvusi, tā nav pareizi, laiks nākt pie prāta!". HA, ES TAM UZSPĻAUJU! Protams, es novērtēju tos, kuri tiešām man cenšās palīdzēt, kuri liek man smaidīt un aizmirst negatīvo, bet, tiešām, dažbrīd vienkārši gribas iekliegties GET A LIFE! Tā teikt - aizej uz veikalu un nopērc sev ko skaistu. Piemēram, seju. Un pie reizes iegādājies arī prātu.
Man ir žēl skatīties, kā dažu apstākļu dēļ cieš citi, tiešām labi cilvēki. Vienkārši žēl skatīties. Paies laiks, daudz kas mainīsies, un tikai tad sapratīs, ka nevajadzēja darīt tā, kā dara tagad.
Mazliet izliku žulti, bet to man tiešām vajadzēja. Ja par ikdienišķo - pēc šībrīža situācijas esmu visur sekmīga, skola mani lēnām nogalina, jāsteidz rakstīt vēl pēdējie neuzrakstītie un iekavētie darbi. Paldies Dievam, vēl tikai ~ nedēļa un vasara ir klāt. Super.
Veiksmīgu gada noslēgumu visiem ;*
