Kā jau jūs redzat, arī es esmu atradusi mājaslapu, kur var dabūt visas šitās foršās ādiņas. Man patīk tagadējais bloga izskats. Tāds jautrs un optimistisks. :)
Vakar BEIDZOT piereģistrējos spokos, parakājos, paskatījos un nolādēju daudzas foršas bildes. Dažas pievienošu šeit.
Pārskatot bildes, kuras galu galā esmu nolādējusi, sapratu, ka, lai gan man liekas, ka manā dzīvē viss ir pelēcīgs un vienmuļš, man tomēr patīk šīs spilgtās krāsas, attēli. Beidzot arī ielādēju telefonā dziesmiņas, kuras man bija slinkums lādēt. :)
Šodien nez kāpēc domāju pozitīvi. Ar prieku. Brālis nav mājās, un ir tāds neparasts klusums un miers.
Jā, sīkāk nemaz nepastāstīju par meiteņu vakaru. Tikai īsi ieskribelēju.
Bija TIK LABI. Sintijai ir forši vecvecāki. It sevišķi opis. Iesākumā mēs vārījām rīsus salātiem. Kamēr tie vārījās, kopīgi griezām gurķus un krabju nūjiņas. Ar to arī sākās mūsu foršās sarunas. Pēc tam sataisījām salātus, tējas, un un gājām augšstāvā. Uzēdām, un tad sākās Nansijas iznāciens. Es biju pirmā, kurai tika tas gods tapt uzkrāsotai un apčubinātai (forši, man nerādās tā svītriņa, kad raksta, un ir tāda dīvaina sajūta :D).
Ā, jā, arī tējas bija paņēmusi Nastja.
Kad viņa izvilka savus kosmētikas priekšmetus, mans meiteniskais patriotisms tika smagi iedragāts. ;D 120 dažādu toņu acu ēnas ir kaut kas grandiozs. :) Tad nu viņa sāka ar seju. Tonālais, acis. Tik forši. Labā acs viņai aizņēma krietni ilgāku laiku kā kreisā. Iznākums bija perfekts.
Kamēr Nansija mani apstrādāja, Sintija taisnoja Aņas matus.
Tad bija viņas kārta.
Annas make-up arī bija grandiozs. Vienkāršs, bet skaists. Zīmulis, tuša un ēnas. Ēnu krāsa, tik forša. mm.
Un tad Sintija. Nansija, kaut arī nogurusi, vēl joprojām bija uzdevuma augstumos, un visu paveica godam. Sintijas make-up bija vairāk māksliniecisks, tas turpinājās arī uz vaiga, rōzā un melnos toņos. Skaisti. :)
Pēc tam, kad bijām beigušas jūsmot par sevi, sākās fotosesija. :D pa vidu mēs nonācām pie secinājuma, ka Sintija nevar ēst salātus, kuros nav kukurūzas. Tad viņa paliek nevaldāma. :)) Jā, Sintiju es tādu redzēju pirmoreiz. Tik atvērta un nevaldāma. Jautra. Mazais Džeksons. (h)
Abas ar Annu nedaudz uzsmēķējām, bet kā jaus es rakstīju - tas bija to vērts.
Vēl nekad nebiju izjutusi tādu mieru. Tikai es, Anna un daba. Tas skaistums ir neaprakstāms. :) Un tad, kad ATKAL bijām beigušas būt egoistiskas un jūsmot par sevi, sākās sarunas. Protams, mēs runājām nepārtraukti, bet tās sarunas lielākoties bija par make-up un visādiem šmiņķiem, kā es to saucu. :)
Runājām par visu. Jautājām visu un atbildējām uz visu. Par skolu, par draugiem, pilnīgi par visu. Totaly.
Ja Sinča nav izgulējusies, viņa nākamajā dienā ir kašķīga un ērcīga, tāpēc viņa aizmiga ap kādiem 3:00, bet mēs iegājām gulēt 6:00 no rīta.
Āh, tas vakars ir neaizmirstams. Jau kuro reizi jālieto vārds - foršs. :)
Šis ieraksts padevies tāds garāks. Man pat par to ir prieks, jo beidzot sīkumos esmu aprakstījusi kaut vienu dienu. :)
<3

Pirms kādas stundas, aptuveni, pārbraucu no meiteņu vakara. Āw, bija tīk forši. Tik kopistiski. Tik mīļi un jauki. Tik jautri. Tik, tik, tik.... labi
5 reizes pa abām dienām pabojāju plaušas, bet tas bija to vērts. :)
Man patīk tā, nu, tā pasēdēt.
Nansija mani tik nereāli forši uzkrāsoja. Mūs visas. Iznākums bija vienkārši grandiozs.
Man bija jāsmejas par Annu, viņa pārvērtās par cacu. :D Bet tas make-up viņai tik ļoti labi izskatījās.
Sintija visu laiku raudāja. No smiekliem. Kā smejas, tā asaras birst.
Nansija kā jau Nansija. Forša.
Aņa kā vienmēr smieklīga un mīļa.
Es.
Ko es?
Laikam arī biju tāda tīri neko. :D Uz vakara pusi širmis nedaudz aizvērās, bet tas piederas pie lietas.
Es, Anna un Nansija aizgājām gulēt 6:00 no rīta. Piecēlāmies pus 11 laikam. :D
Neatceros.
Tik nereāli forši.
Āaaw, es nevaru to sajūtu ietērpt vārdos.
:*
kad no Nastjas dabūšu bildes, ielikšu.
:)
Man patīk kā mēs tur izskatamies. Tik labas. (h)

Tikko pārrados no olimpiādes. Nebija TIK grūti, kā es domāju, bet galva tomēr bija jāpalauza. Luīze ar Alisi ir vnk mm meitenes. :D Ragneru nē, tikai ne Ragneru. :D Mjauu. Gāš, jauki. (mm)
Mans suns īd, nevaru ciest to skaņu. Man vajag uz tualeti, bet slinkums iet. :D
Jā, Aņai laikam tomēr ir taisnība, man pēdējās dienas iet ciet.
Pilnīgi.
+ A.
Dammit, cik nožēlojami. Tiešām.
Tracina pilnīgi, ka ir tādi cilvēki, kas iedomājās esam labāki par citiem. NU TĀ NAV. Un riebjas, ka ir tādi cilvēki, kuriem trūkst tikai ziepītes, lai būtu vieglāk ielīst dupšelī. (:
Jūs visi esat parasti. Vienādi. Garlaicīgi.
Ne tā kā mēs - īpašie. Un it sevišķi viņa. Prasta un garlaicīga.
:)
Atklāsmes brīdis.
Rīt brauksim pie Sintijas. Esmu baigi priecīga, ka mamma atļāva, vēl tikai jānoskaidro visi sīkumi, krikumi, un tad būs vispār solīdi. :))
Zinu, ka iesim gulēt kādos 4os. Zinu, ka būs forši, un zinu, ka tās būs neaizmirstamas sajūtas, ka man ir ļoti svarīgi. Kā jau jūs zināt.
Šādos brīžos es palieku sentimentāla.
Atkāpe.
Ļoti patīk Laureles pēdējā bilde. Hearts.
Jā, tagad izskatās, ka šis ir tāds pagarāks ieraksts, bet tad, ka nopublicēšu, zinu, ka būs baigi īsais.
Rīt fizikas olimpiāde. Izlēmu, ka neko nemācīšos! Šodien pārbaudīju praksē, ka neko nemācoties daudz labāk saprotu jautāto. ;)
Gribas ielikt kādu foršu bildi te. Pirmo dzīvespriecīgu un jautru, bet otro tieši pretēju. Man patīk tās bildes ar domu. Arī stāsti un raksti. Grāmatas ar zemtekstu.
Izrādās arī, ka literatūras stundās iemāca arī ko noderīgu. Tagad mana TOP favorīte latviešu dzejnieku vidū ir Māra Zālīte, plašāk pazīstama kā Māra Weed. ;D
Viņas dzejoļos ir ielikts viss tas, ko es nekādi nemāku aprakstīt.
Vienkārši patīk.
Atā mīļie, paldies, ka man esat. ;*

Ak, esmu pārēdusies. Vakariņas bija īpaši "veselīgas" - pica. Bet man vienalga, jo man garšo un tas ir pats galvenais.
Tātad, šīs dienas galvenie notikumi - līnija. Sandere man lika iet nostāties priekšā. Vecā miesa. :D
Noskaņojums tāds nekāds. Atkal.
Šāds noskaņojums man pēdējā laikā ir bieži. Dažreiz nemaz nezinu kāpēc.
Brīnīties un nenobrīnīties. Ak Rozīt. ;D
Ceturtdien ķīmijas olimpiāde, piektdien fizikas. Dammit, tiešām daudz būs jāmācās, sevišķi ķīmija, jo tur saprašana ir, bet tā, so-so. Formulas gan nezinu, tās būs jāiekaļ, jo atšķirībā no fizikas, tur nedos formulu lapiņas. Molmasa, masas daļa, šķīdība. Hard.
Maggi Idea kkas jauns. :D Tikko reklāmā teica. Mērce kartupeļiem or smth.
Klase šodien bija nevaldāma.
Rīt koru sadziedāšanās. No rajona visi sabrauks, uh, tad tik būs viena liela dziedāšana.
Vispār tāds baigais nogurums. Vairs nav spēka, pat volejbols vairs nesniedz to patīkamo nogurumu kāds kādreiz bija. Tagad tas drīzāk ir kad-ātrāk-tikšu-mājās vai kad-ātrāk-nāks-autobuss nogurums. Nekā patīkama anymore.
Ahh, prieks, ka pasaulē ir forši cilvēki, bet žēl, ka ne pie mums.
Nē.
Meloju, ir gan, bet ne tie, kuriem vajadzētu būt.

<3>

Sestdiena.
Spēles.
Rīga.
Atpakaļceļš.
Emocijas.

Es šausmīgi atvainojos, jums tas nebija jāredz.

Bet lai nu kā. Spēles bija labas, Anna kapāja taka zvērs. Tās, manuprāt, bija viņas labākās spēles.
Sēžu divvientulībā ar suni, mamma ar brāli aizgāja līdz veikalam. Liekas, ka kājas tūlīt atkritīs no aukstuma.
Ahh, bija daudz ko pārdomāt, vēl joprojām ir.
Rīt treniņi, gaidu. Gribas izlikt to visu uz bumbas. :)

<3

Āh, Amanda ir mans elks. Paldies tev liels, ka brauksi. Tiešām. ;*
Jā, tātad rīt spēles. Gaidu. Paliku dusmīga uz D. Nu tiešām, doh, tas ir tik nereāli stulbi. Un pilnībā piekrītu tam, ko A. uzrakstīja viņai.
Labi, bet nu par pozitīvo.
šodien bija vēstures olimpiāde. Salīdzinoši labi gāja, man šķiet. Neuzrakstīju to pārspriedumu or smth, bet tā vietā izpildīju 6. uzdevumu, kur bija jāanalizē dotie avoti. Tas bija vieglākais no visiem uzdevumiem, un tur varēja dabūt visvairāk punktu.
Gribu tikt tālāk. Vēsture man ir pilnīgi kkas jauns, tāpēc gribu izmēģināt spēkus arī tajā.
Neatceros, vai rakstīju par vakardiena matemātikas pēcpusdienu. Laikam ne, bet ja tomēr, tad atvainojiet, ja atkārtojos.
Tātad, pasākums bija izdevies, man patika. Bija jautri un interesanti.
Šodien bioloģijā Duļbinska stāstīja par asinīm un asinsriti. Diezgan interesanti.
Zinājāt, ka cilvēka asinsvadu kopgarums ir 50 000 KM
;O
Mī šokā.
jālaiž mazulis pie datora.
pozitīvisms kutina
atā

<3

šodien nākot mājās no skolas, es sapratu, ka sazin kādā sakarā domāju par klasi. Sapratu, ka, lai cik daudz mēs strīdētos, lai kā plēstos, viņi tomēr paliks mani mīļie klases biedri, un pats pirmais, ko es atcerēšos tad, kad man jautās kādas ir manas pirmās atmiņas, es uzreiz iedomāšos par savu 9.a
Sporta stunda šodien bija labākā no visām, manuprāt. Visi draudzīgi spēlējām volejbolu. So damn good felling. Mm.
Paga!
Esmu atpakaļ.
Tik ļoti patika Zandas pēdējais ieraksts. Tiešām labs.
Ir tik dīvaini saprast, ka tu diendienā satiecies ar cilvēkiem, kuriem tu nemaz neesi vajadzīgs..
Sestdien spēles Rīgā. Mēs nekad neesam tik tālu braukušas, lai izspēlētu 2vas spēles, kuras tāpat zaudēsim. (:
Tikko mazie bērniņi pa TV3 reklamēja kaut kādu multeni. āh, viņi ir tik mīlīgi. hug.
Pēdējās dienās mans garastāvoklis ir tieši uz 0es. Man tiešām viss ir gluži vienalga, tā, it kā manī nebūtu nekādu jūtu, nekā. Tukšums. Līdzīgi kā Zandai, man bieži uznāk raudiens, tiesa, tā, ka citi neredz. Man nepatīk, ja kāds redz mani raudam. Tas man liek justies neaizsargātai.
Jums kādreiz ir tā, ka ne par ko nedomājat? Vispār ne par ko. Man tā ir bieži.
Lai nu kā, tikko pārnāca mamma. Tik stulbi ir dzīvot šādā ģimenē. Nu TIK.

<3

Lauž visas maliņas, kuras vien var lauzt. Silence, I kill you.
Mārtiņ P. - es tevi vienkārši kill. Šitā izrīkoties i ar mani i ar Aņu jau otro reizi ir nepiedodami + ņemot vērā manas elpošanas problēmas.
Kopumā diena šodien pagāja ātri un jautri. Stāvot pie tāfeles un redzot kā Anna gandrīz aizrijas, man uznāca smieklu lēkme. Par laimi, es tomēr spēju to apvaldīt. Baigais prieks, ka uzzināju, ka latv. val. olimpiādē man ir ļoti labi gājis. (:
Tiešām īss ieraksts, vēl tikai pievienošu bildi un prom.

<3>

Damn, man ir tik forša sajūta. Man atkal ir taisni mati, un man tas nežēlīgi patīk. Kōre.

Šodien atkal nabaga Airisu nokaitinājām, tas bija jautri. :D

Aļesju arī. Labi, ka viņā vismaz ir kkas no cilvēcības, un KD ļaus pabeigt nākamajā stundā.

-------

Noskaņojums ir tāds viduvējs. Kkāda dusma iekšā sēž, bet īsti nevary saprast kāda un kāpēc.

Un vispār - saulītes mīļās. Man ir apnicis mācīties priekš jums. Galu galā, es mācos priekš SEVIS, lai ES iegūtu zināšanas un lai MAN būtu kaut kādas perspektīvas nākotnē. Apnikuši visi šitie:"Ieva, kas tur? Ieva, kas ir te?"

Damn, jums savas galvas nav?

Tas tiešām ir nežēlīgi tracinoši.

ĀĀĀĀĀ

-------

Ar nepacietību gaidu mūsu girls evening. Tā gribas šo kopības sajūtu, kas vienmēr rodas, kad visas esam kopā.

Nu tā, nedaudz šeit ieskribelējusi esmu, nu došos uz kori.

<3

Man iekšā ir tāda dīvaina sajūta.. Es tiešām nemāku to aprakstīt vārdiem! Nepārtraukti nāk raudiens. Tā vienkārši.
----------
Šodien meitenes sarīkoja surprise. Tas bija tik mīļi. Nekad nebiju saņēmusi tik nedalītu uzmanību. Gredzens tik tiešām ir skaists. Man ļoti,ļoti,ļoti patīk. Pēc tam mēs sarīkojām surprise Aņai. Viņa tiešām bija pārsteigta. Tā jau tas bija domāts. :)
Aigars aizlidoja, tagad iekārtojas. Fū, viens smags akmens no sirds novēlās. Atzīšos - visu laiku mani nomāca tādas dīvainas domas, bet, paldies Dievam, tās izrādījās nepareizas.
----------
Vēsture, fizika & ķīmija. 3 mācības, uz kuru olimpiādēm iešu. Ķīmija man tagad sagādā milzonīgu prieku. Ja saprot, tad patīk. < tas ir pierādīts praksē (:
Gribu, lai viss ir labi.
Laikam, ka arī būs.
Ceru.

<3

Šodien ir pilnīgs vāks ar mani. :D visu laiku ākstamies + ģeogrāfijas stunda vsp bija nāve un 3 matemātikas pēc kārtas tāaaa norēcām. Kopumā jauka diena. Hah, vakar kādi 4-5 dūmi, bet sajūti tik ellīgi laba. Mm, gribu vēl, bet nevajag nemaz bojāt savus iekšējos orgānus, bļe :D:D
Man pohuj, es ar riteni. Souu, kas vēl tāds? :?
Aņai rīt sweet 16. How lovely.
Pati 7dien paliku par gadu vecāka. Dōh, nekāda svinēšana nesanāca, ar visu to Īrijas padarīšanu ir pilnīga putra, bet tā neko. Ar mammu Martini padzērām, ņamm. (:
Hei meitenīt, hei ģevuška, hei hei hei. :D
Labi, aptrūka stāstāmais. Bučāas ;**

Čau, mīlīši. Apdarīju visus mājas darbiņus, un nu esmu te. Cik dīvaini - kā 3-4 minūtēs viss var tik dramatiski izmainīties. Viens zvans, un dzīve tiek apgriezta kājām gaisā.
"Prieviet, Aigar, sģes Vitaļij iz Dublini. Jestj svobodnaja mestj, mozhesh prijehatj hotj sejčas i načatj rabotatj."
Tulkojums - Aigars brauc prom uz zaļās āboliņlapas zemi. No vienas puses gribu, lai brauc, no otras negribu. No vienas puses zinu, ka tā būs labāk, no otras neesmu par to pārliecināta. Bet tomēr nolēma, ka brauks. Latvijā par stundu maksā 80 sant., Īrijā 5 latus. Maza atšķirība, ne? :D Atkal tāds skumīgs prāts, bet ko darīt, tā būs labāk visiem. Viņam vēl solīja, ka algu samazinās, tad mums vsp būtu vāks. Lai nu kā.. pievienoju attēlu, un eju.!

<3

Sveikiņi, mīļie. Sēžu un graužu cepumiņus. Mm. Suns diedelē, hahāa, es būšu ļauna un neko nedošu, nedrīkst saldu dot. Tātad, šodien bija baigi laba diena. Bija jautri, un vēsturē sapratu, ka sazin kādā brīnumainā kārtā, es beidzot esmu sākusi to saprast. Vai nav jauki. (atkal pilna mute) Sportā dejojām. Man patīk ar tām lentēm vicināties, un tas ir arī kas tāds, neskaitot volejbolu, kas man padodas. Praktiski visu fiziku ākstījāmies. Sabildējām bildes, visas smieklīgas, bet tas tā. Paula, kur Marija? :D Arī krievu valodu nobubulējām. Vismaz es. Anna ar Diānu vsp sāka fanot par sen aizmirstu Enrikes dziesmu, bet kas man. Es igrāju Bounxe un man i labi. :D Šodien tāds pacilāts garastāvoklis. Bija ellīgi daudz jāmācās, it sevišķi bioloģija.
-----------
40 dienas? Tas ir normāli? ;O
-----------
Umm, nav ne jausmas, ko lai uzrakstu. Man patīk attēls, un tieši tādus cepumus es pašlaik gribētu. Ar šokolādes gabaliņiem. Mm. Eu, es gribu tēju. A bu.
Šis ieraksts ir pilns ar dažādiem parazītvārdiem, bet man vienalga. :D
Aptrūkās rakstāmā, atā ;*

Sveiki, mīļie. Ar katru dienu jūs mani pārsteidzat arvien vairāk un vairāk. Nu jau 16 sekotāji. Wuhūu. :)) Tātad, laukā ir pūkains, tīrs sniegs, kas man nenormālīgi patīk. No rīta, vedot ārā suni, man bija feils. :D Nākot atpakaļ mēs sākām skraidīt. Es riktīgi nesos, un nereāli apkritu. Sniegs aiz pufaikas, un tagad liekas, ka temp. bišķiņ. Smējos pati par sevi.
Jā, 14 gaidīšanas gadi ir atmaksājušies. Man beidzot ir pašai sava istaba, nebūs vairs kaitinošā brāļa, kas pie katras izdevības dara kko stulbu. Istaba ir tik nereāli laba. Iepriekšējie iemītnieki bija to izremontējuši. Tagad tā ir tādā purpura krāsā, sienas skapis, viss baigi labs. mm.
Alicia Keys - Doesn't mean anything
Tik laba dziesma.
Laukā puteņo. Tik forši.
Aizsūtīju suņa bildes konkursam, viņš mums vispār ir tāds āksts pagadījies. :D Iss ieraksts, bet nu došos.
Negaidīti pozitīvs, manuprāt.

Ir 2:01 naktī, man nemaz nenāk miegs, un atkal ir pārņēmušas tādas dīvainas domas.. Cik dīvaini viss šajā pasaulē ir iekārtots. Cik neizmērāms ir laiks. Cik neizmērāmas ir tās sajūtas, kādas mūsos rada mūsu tuvie un mīļie. Cik patīkamas sajūtas.
Domās uzpeldēja teikums:" Ar katru jaunu dienu nāk jauni sapņi, cerības, domas un cilvēki."
Un tik tiešām tā arī ir. Katru dienu mēs sevī atklājam ko jaunu. Vismaz es. Ikdienā es sevī atklāju daudz tādu īpašību, kuras es gribētu izcelt saulītē un parādīt visiem, bet ir arī tādas, kuras labāk norakt dziļi zemē un nevienam nerādīt.
Man atkal uznāca vēlēšanās rakstīt, kā jau jūs redzat. Un Lauriņ - Tev ir baigi jauks blogs. Tagad, kad tas ir piedzīvojis nelielas pārvērtības, tas liekas daudz mājīgāks.
--------
Man ir bail.. bail parādīt sevi. Pilnībā atklāties, visiem parādīt to, kāda esmu, kāda vēlos būt, nebaidoties no tā, ka kādam tas varētu nepatikt, ka kādam būs vienalga. Kādam jau vienmēr ir vienalga, vienmēr būs kāds, kurš Tevi kritizēs, kāds, kuram Tu nepatiksi.
"Neesmu dolārs lai visiem patiktu!"
Manas domas pašlaik klīst ļoti haotiski un nenoteikti. Te es iedomājos par to kā būtu, ja būtu, te atkal to visu nojaucu. Laikam tur slēpjas tā mana lielākā problēma. Vienmēr, kad kāds man pasaka kādu jauku vārdu, es nekad neticu. Pēc R. es nevienam vairs neticu. Ak atmiņas..
Nevēlamas, bet tās tomēr uzpeldēja. Cik ļoti tas mani sāpināja un aizvainoja, cik izmantota es jutos. Sajūta bija kā kukainim, kas tikko izšķaidīts pret vējstiklu. Kā niecībai.

Es gribu justies mīlēta.

Un tomēr negribu.

Bet ja nu izdevības vairs nebūs?

Izdevība vienmēr būs.

Bet ja nu tomēr..

KAS?

Ja nu man atkal būs jācieš?

Tad tā būs pieredze.

Bet es negribu šo pieredzi, šīs sāpes.

Tāda ir dzīve.(!)



Gribu beigt uz pozitīvas nots, bet nesanāk. Nekad nesanāk.. un ja viss tā turpināsies, tad nekad arī nesanāks.

Nomainīju bloga izskatu, un man ellīgi patīk. Smirk.

Mirāžas komentārs pie mana pēdējā ierakts, bija patīkams pārsteigums. Paldies Tev par to, un to pašu es varu teikt par Tevi. Starp citu, Tu seko BAIGI daudziem blogiem. :D
So, rit otrais janvāris 2010. gadā. Gads sācies diezgan normāli. :D cik tizls teikums. Šodien man ir tāds pacilāts garastāvkolis. Beidzot, pēc ilgiem laikiem. Izlasīju Elīnas blogu, nekad nebūtu iedomājusies, ka ASV JG ir tikai tāds.. vienkāršs vakars pie TV. Pamanīju to, ka salīdzinoši daudz runāju par JG. Katru gadu 31.decembrī, gaidot salūtu, man patīk pārdomāt visu, kas noticis aizejošā gadā. Šogad es to daru nedaudz vēlāk, nākamajā dienā.
Vēlāk iesim uz Hesīti. Mm, būs garšīgi.
---------
Ziniet, ko es sapratu - man nevajag draugu. Zinu, ka tas tgd ir pretrunā ar visu to, ko es te visu laiku rakstu, bet tā nu tas ir. Jau kādu pusgadu, gadu man neviens nav paticis, un ziniet ko? Tā ir pat labāk. Man nevajag nekādas mīlas sāpes pēc tam, kad attiecības tiek pārtrauktas. Es esmu laimīga tur, kur es pašlaik esmu, esmu apmierināta ar to, ko pašlaik daru, un es nospļaujos par visām tām lietām, uz kurām tik ilgi esmu cerējusi, un kuras tik ilgi esmu gaidījusi. Man NEKO no tā visa nevajag.
Ziniet, JG apņemšanās pamazām sāk piepildīties. Esmu sākusi domāt MAZLIET nopietnāk un optimistiskāk, un man tas patīk.
--------
Es gribu spēlēt volejbolu. Jau nedēļu vai 2as neesmu spēlējusi. :D Jā, OKei, tas nav nekas liels vai kā, bet priekš manis tas ir daudz. (:
Šodien vispār ēdu apburbuļojoši jaukas brokastis - krūze kafijas un 4 pīrādziņi. :D Un jūtos diezgan labi paēdusi. Vakar iegāju gulēt 3.00 Forši ne? Meiteņu sarunas tiešām ir nopietna lieta. :D
Es rakstu neskatoties uz erkrānu, bet skatos uz klaviatūru. Ho ho, labs ne? Man šodien verās ciet. Pikabū. :D
Tik jestrs noskaņojums man sen nav bijis. KO ES UZRAKSTĪJU? JESTRS
:D:D:D:D:D:D
--------
Atcerējos lietu, kas man sagandēja visu pozitīvo domāšanu, un uzjundīja dusmas. Kamōn, Anna, Anete. Tagad būs tā, ka es ATKAL būšu vainīga pie tā, ka, redz, nenotiks klases pasākums. Tas nav tik vieglī kā jūs domājat. Nepavisam. Ja jūs visi zinātu to, kas patiesībā notiek, tad noteikti saprastu daudz labāk. Ir tik daudz dīvainu lietu, ko jūs nezināt, un es nemaz negribu, lai jūs zinātu. Un es nebraukšu šā vai tā, un nevajag mani pataisīt par grēkāzi.

Viss, labais noskaņojums vējā. Un ziniet ko - iesūkājiet šito bildi, un aizrijieties ar visu.

Bet lai kā tur būtu - domājiet pozitīvi. xxx

Laimīgu visiem jauno gadu. Esiet kā tīģeri - pacietīgi, moži, viltīgi un izmanīgi. Ceriet, un viss piepildīsies.
Jauno gadu sagaidīju guļot gultā ar 2 džemperiem un segām, skatoties TV. Nē, nebiju slima. Pārējie aizgāja uz centru, skatīties uguņošanu. Man negribējās. Labāk sagaidu JG viena. Vecgada dienā bijām aizbraukuši pie omes. Bija forši. Mēs cepām piparkūkas, ēdām daudz mandarīnus un lējām laimītes. Mana laimīte izskatās kā sirsniņa, ceru, ka šis simbols mani nākamajā gadā pavadīs.
Aizvadīts vēl viens gads, kas nenoliedzami bija savādāks kā visi citi.. ne tajā labākajā nozīmē. Ceru, ka JG būs daudz labāks. Cik daudz notikumu šijā gadā būs - izlaidums, domāšana, kur iet tālāk, atvadīšanās no vecajiem klasesbiedriem, pēdējais zvans (haotiski uzskatīts :D). Tik daudz kā. Pēdējā laikā tieši par skolas beigšanu esmu aizdomājusies visvairāk.. Pašlaik sēžu pie 2. omes, esmu priecīga, ka esmu šeit, nevis mājās.
---------
Sēžot mājās, gultā, atbalstoties pret sienu tā vien gribas tajā iegrimt. Saplūst ar sienu, lai neviens tev neko nevarētu jautāt, teikt, lai nevienam tevi nevajadzētu, lai kaut brīdi varētu palikt viena, padomāt.

Domājiet pozitīvi, atā. ;*