piektdiena, 2010. gada 31. decembris

2010

Kā jau nojaušat, tagad sekos rezumē par šo, 2010. gadu.
Šo 12 mēnešu laikā ir nācies iet cauri tik daudz kam, ka visu vienkārši nav iespējams atcerēties. Īstenībā, man pat ir neliels prieks, ka VISU neatceros, jo tas nozīmē, ka aiztaupu sev daudz sāpes un nevēlamas atmiņas.
Tātad, mani gada spilgtākie notikumi, atmiņas:
- gada sākums bija stresainākais manā mūžā. Ne tikai mācību ziņā, kaut gan tas bija lielākais stresa avots, jo tuvojās eksāmeni un izlaidums. Stress bija arī par ģimenes lietām. Ar mammu nesatiku, katra diena bija īsts pārbaudījums maniem nerviem. Maijā tika plēstas vaļā daudzas brūces.
- Dziesmu un Deju svētki. Neaizmirstama pieredze. Vienkārši brīnišķīgi pavadīs laiks, kad iepazinu daudzus cilvēkus. Sapratu, kam tiešām ir vērtība. Jutos lepna un gandarīta. Joprojām atceros tās garās nakts stundas, kuras pavadījām vienkārši sarunājoties un smejoties, kā arī vakara volejbola spēles, kur komanda sastāvēja no visdažādākajiem cilvēkiem no visdažādākajām pilsētām.
- izlaidums. Saviļņojums. Pacilātība. Tas bija tas, kas no manis tajā dienā neatstājās. Pēdējā diena kopā ar visiem maniem mīļajiem GĢ Ex 9.a Ehh, kā jūs man visi pietrūkstat. :/
- visbrīnišķīgākā vasara ever. Ilgās peldes jūrmalā kopā ar Kristīni, pastaigas pa parku, visas muļķības un sarunas. Mīļā, es gribu tevi satikt :S (tikko ienāca prātā tas, kā Gatis mūs mētāja ūdenī :D )
Viss augusts pavadīts ar viņiem. Tas bija tiiik jauki. Āres, pirmspēdējā vasaras diena. Peldēšanās, pastaigas, skriešana lietū, UNO, riteņbraukšana, vēja ģeneratori un vēl un vēl. Tik daudz kas! Paldies jums visiem par to!
- septembris. Jauna klase. No sākuma nedomāju, ka iejutīšos, bet galu galā man mana klase patīk. Jau pirmais semestris aizvadīts, esmu apradusi ar visiem. Tā jauki :) un lielākais pluss šajā visā ir tas, ka man ir mans foršais liniāldraudziņš, bez kuras nu nekur.
- fukši. Tas vārds izsaka visu. Joprojām nespēju skatīties uz pienu tā kā agrāk. Tāpat kā uz ķirbi.
- Ziemassvētku balle. Labākā balle uz kuru esmu bijusi. Jutos ļoti skaista tajā vakarā. Un tā ir ļoti patīkama sajūta.
- Ziemassvētki kā tādi nebija diez ko izdevušies dažu apstākļu dēļ, bet galvenais, ka bijām visi kopā.
- Vecgada vakars būs bomba. Es jūtu.

Kopumā šis ir mans labākais gads. Pieredzēju vēl nepieredzētas sajūtas. Par to arī paldies. Vislielākais paldies Elvitai, Kristīnei, mammai, Arnim, Elvisam, Ģirtam, Elvijam, Anetei, Jānim, brālim, ģimenei ........ un vēl tik daudziem cilvēkiem, jo jūs manu ikdienu tiešām izkrāsojāt visās varavīksnes krāsās.

Lai jums visiem veiksmīgs jaunais gads, ticiet sev un saviem spēkiem un tad jau viss iecerētais izdosies.!
Līdz nākamajam gadam.


xxx

otrdiena, 2010. gada 21. decembris

tad jau laikam ........ dzīve izdodas?


Jā, izdodas. Un kā vēl izdodas. Hah, kā jau facebook rakstīju, tagad, tieši tagad esmu nenormāli laimīga, priecīga etc. Un garastāvokli man tā uzlaboja pareizā dziesma, kas šajā gadījumā ir MUSIQQ - DZĪVE IZDODAS.mp3
No manis staro tāds pozitīvisms, esmu gatava samīļot pilnīgi visu pasauli, hah.

Gada noslēgums - gan mācību, gan kalendārā. Pa šo semestri, šiem 4 mēnešiem ar mani ir noticis tik daudz kas, ka brīžiem ir jāpasaka STOP, jāpārliecinās, ka tas tiešām notiek ar mani, un tad var doties tālāk. Jā, tiešām saspringtākie mēneši ļoti, ļoti ilgā laikā. Lielākoties jau laikam privātajā dzīvē, khe khe. Bet, lai kā arī būtu - tas viss BIJA TO VĒRTS. IR to vērts.
Ja par skolu tad, nē, man nebūs Sudrabs, bet es īpaši par to nepārdzīvoju, jo priekšā ir vēl otrs semestris, kurš tiešām būs jāsarauj. Galvenais, ka uz liecības visas atzīmes ir +/- normālas. Vienīgi bioloģija grauj skatu, bet nekas, gan jau mammīte pārdzīvos! + šodien pirmo (tiešām pirmo) reizi visu 10 gadu laikā (jā,jā) nobastoju kādu stundu. Un šis laimīgais skolotājs, kurš uz 40 minūtēm tika no manis vaļā, saprotams, ir Guntis. :D Heheee, bet par cik viņi skatījās filmu, nejūtos, ka būtu kaut ko nežēlīgi iekavējusi, tāpat kā pārējās 4 meitenes :D
Ja par personīgajām lietiņām - esmu laimīga. Pilnīgi un galīgi. Un ziniet, kas ir? Ir s t a b i l i t ā t e ! un tas ir ļoooti labi, ja ņem vērā, ka iepriekš nekā tamlīdzīga nebija. Tiešām nebija. Jo labāk man/mums (:

[..] Viss mierīgi un bez steigas, viss labi, kas labi beidzas [..]

TIEŠI TĀ. DZĪVE IZDODAS! heheee

Atliek novēlēt Jums priecīgus Ziemassvētkus. Laimīgu Jauno gadu, lai piepildās viss, ko esat iecerējuši, veiksmi un izturību, jo kuram gan tā nav vajadzīga?
Daudz mīļu buču un apskāvienu no manis visiem, kas šo samurgojumu lasa! xoxoxo

svētdiena, 2010. gada 12. decembris

radioactive

Jau atkal neesmu neko diži daudz te ierakstījusi, jo man tiešām ir ļoti, ļoti liels laika trūkums. Volejbola sezona ir pašā plaukumā, ja tā var teikt, un tagad katru nedēļu ir spēles. Esmu nogurusi gan fiziski, gan garīgi, bet to visu atsver viss jaukais, kas ar mani notiek pa starpai. Gaidu trešdienu, tā varētu būt viena ļoti jauka diena. Vakar viņš uzrakstīja, un tas bija liels pārsteigums, jo tiešām domāju, ka sakari uz ilgu laiku ir pazuduši. Jā, bija interesanti utt., bet nekas elpu aizraujošs netika pateikts un es to nemaz negaidīju. Tagad ir tāda vienaldzība, un kā jau viņam rakstīju - tas viss tagad liekas tik smieklīgi. Nē, nevis tikai tagad, bet arī tad tas bija smieklīgi. Bet, man ir tiešām liels prieks, ka viņam viss ir kārtībā :) + par šo pašu, liels bija mans pārstegums, kad viens cilvēks man pajautāja kā viņam iet. Mazais šoks jau man bija. Bet, kas bijis bijis :)

Šī 95% būs sliktākā liecība šo 10 gadu laikā. Ļoti jāsarauj bioloģija, kas šajā semestrī vairs nav iespējams un neko diži izglābt es tur nevaru, bet vismaz centīšos nākamajā pusgadā. Svinīgi nozvēros, ka mācīšos daudz cītīgāk. Esmu atlaidusi. Ļoti. Kā jau ar Aneti bieži vien runājam - ir iestājusies dziļa vienaldzība par mācībām. Ziemas depresija? I don't think so. Vienkārši vienalga. :D Tāds "jā, aha, mhm, labi, āa, kaut kas ir jāraksta?" un tā visu laiku! Nav labi.

Ir uzlabojušās attiecības ar klases biedriem, kas arī priecē. Ir tapušas neskaitāmas smiekīgi-guļošas bildes, kā arī video, par kuriem vienkārši nevar nesmieties. Galvenās varones parasti esam mēs ar Aneti. :D kā vienmēr :D


It kā ir daudz ko stāstīt, bet to visu nevar rakstīt publiski. :D Gan jau arī jūs kādreiz sagaidīsiet kādu extra labu ierakstu no manas puses.
Bet pagaidām - atā, mīlīši. Baudām ziemu!

trešdiena, 2010. gada 8. decembris

h

sajutos tik ļoti īpaša.
<3

otrdiena, 2010. gada 30. novembris

pēc īpaša pieprasījuma

Sāksim ar to, ka jā. čau adā visam. .......

un beigsim ar to, ka es speciāli neko garu neierakstīju tagad, jo tu man nojauci visu domu :D un

BRAUC



CIEMOS



!!!!

:D:D

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

hey, it's snowing


Pašlaik gribās ierakstīt tādu foršu, garu ierakstu. Laikam tā arī būs jādara. (:

Tātad, šīs nedēļas svarīgākais notikums - sniegs. Interesantākais šajā visā ir tas, ka parasti es ziemu neieredzu, man nepatīk žļurga, kas valda uz ceļiem un visa tā pikošanās padarīšana. Bet ceturtdien, kad sāka snigt, manī uzreiz pamodās mazais rūķa gariņš, un es iekšēji sāku starot.Šodien, kad nācu mājās no skolas, spēlējos ar sniegu kā mazs bērns. Mans ceļš, pa kuru vienmēr eju, lejā pa kalnu, ir tā forši nobraukāts. Un sniegs ir tā kā sapresēts. Tad nu es ņēmu un vienkārši slidinājos. Tik labi. :D Sniegs mani kaut kādā veidā pozitīvi uzlādē un piepilda ar enerģiju, kas pašlaik man ir ļoti, ļoti vajadzīga. Jā, esmu izsmēlusi lielu daļu savas enerģijas, un krātuvīte kaut kā ir jāuzpilda. No 100% manī ir aptuveni 30-40% enerģijas, kas nepavisam nav labi. Ļoti liels nogurums. Bet, kā jau teicu, to visu atsver jaukais laiks un brīnišķīgie cilvēki, kuri ir man blakus.

Trešdien gadījās emotional breakdown. Nu ko, tas laikam man bija vajadzīgs, jo uzreiz visādas domas galvā. Apskaidrojās prāts, teiksim tā. Pāršķirstīju dzīvi, tieši tā - dzīvi, un paskatījos uz sevi it kā no malas. Uz sevi 10 gadu vecumā, uz sevi 13 gados un uz sevi tagad. Cik ļoti es esmu mainījusies. Un to apstiprina z ē n a teiktais, kurš turklāt izteica, savā ziņā, ļoti jauku komplimentu. Un pie velna - kā es sev tagad patīku. Tiešām. Un tā nav nekāda liekulība vai kas, man vienkārši patīk tas, kāda es esmu, kā es izskatos, kā uzvedos, runāju. Kāds ir mans skatījums uz dzīvi, lietām, vērtībām, cilvēkiem. Manuprāt, pirmo reizi mūžā es esmu ar sevi pilnībā apmierināta. Jūtos.. pabeigta.
Jā, pabeigta. Piepildīta. Katra lieta un doma ir noglabāta savā plauktiņā, viss ir sakārtots. Jauki. :)


Tikko brālis pienāca, parādīja savu sīknaudu (vienmēr, kad omai ir kādi lieki santīmi, melnie nēģerīši, tad viņa tos liek glāzē. Un katru reizi, kad mēs pie viņas aizbraucam, visa glāze, kas ir pilna ar santīmiem, tiek mums) un teica:"Māsāaaa, vēlāk aiziesim uz veikalu? Te taču sanāk 2 čipsu pakas!"
Tas bija tik jauki. (: Viņš tomēr var būt mīļš, ja grib. hah.

Gribēju vēl ko rakstīt, bet aizmirsu. Nu ko, jauku jums vakaru, izbaudiet sniegu, paspēlējieties ar mazajām māsām/brāļiem, ēdiet tik daudz mandarīnus, ka paliek slikti, dzerat tēju un ēdiet piparkūkas.

piektdiena, 2010. gada 19. novembris

lalalalalalalaaa

nepārtraukti skan ŠĪ dziesma.
tātad, kā man iet?
man iet ūber labi. ka jau teicu - tik labi man nav gājis nekad. viss ir forši sakārtots, ar visiem ir labas attiecības, viss ir jauki, krāsaini, labi. kāaroč, man iet SUPERĪGI. ļoti labi. mhm.

šodien vai vakar, neatceros īsti, draugiem.lv Runā ieteicu šādu teikumu "Ja tev nav ienaidnieku, tev nav rakstura" (I guess so, bet nu uz to pusi bija). un tā aizdomājoties sapratu, ka man laikam ir diezgan labs raksturs, jo heiteru manā mazajā pasaulītē ir pietiekami. par to pārliecinājos arī vakardienas koncertā par godu Latvijas dzimšanas dienai.
jā, vakar bija mūsu mazās Latvijas 92 gadadiena, un es, pārsteidzošā kārtā, biju patriotiski noskaņota. visu dienu skanēja visas 90-o gadu dziesmas, Zodiaks utt., pat Eolika, hahha. :D un jā, sapratu, ka esmu nenormāli lepna par to, ka esmu latviete, ka piedzimu un augu Latvijā. par to, ka mums vispār IR tāda Latvija. tas vien jau ir tik sasodīti daudz. paldies visiem, kas cīnījās par Latviju. mēs visi veidojam valsts vēsturi, un man ļoti,ļoti,ļoti gribētos, lai mēs nenolaižam savu zemīti vēl zemāk, kā tā jau ir. :S


no viņa labās ziņas birst kā no Pārpilnības raga. turu visus īkšķus, lai viņam izdotos, viņš to ir pelnījis. jāaaa. hahahaa, tagad varēšu normāli pablatot, na :D


un jā, visu laiku liekas, ka ir kāda 6dien, 7diena, bet īstenībā ir tikai 5diena. to pierāda TV programma, kas sola daudz jaukas filmas šovakar + Simpsonus. :D ups, viņi jau laikam iet.


lai jums visiem jauks vakars, smaidiet, dzīve taču ir tik skaista.
mīlu tevi ļoti.

bučaaaass ;***

svētdiena, 2010. gada 14. novembris

ups

wow, pēdējais ieraksts ir tapis tieši pirms nedēļas. jauki :D
tātad, šī nedēļa ir bijusi, manuprāt, interesantākā pēdējo 2 mēnešu laikā. kas tik nav noticis, omg. par 2dienu - gājā labi, jā. ahahhahaha :D:D:D:D:D bet tiešām, bija interesanti. giggle.
šodien uzzināju pāris jaunas lietas par dažiem cilvēkiem. arī 5dien dabūju dzirdēt daudz ko interesantu. hah. viela pārdomām atkal.

vakar bija JĢS, gāja forši un ļoooooti jautri. :D vnk tik smieklīgi. kkur sēdēt kopā ar Klāsu, Nilu un Aneti nav prāta darbs. nosmieta diena, jā. runājot par rezultātiem - gāja diezgan labi. tāds pats rezultāts kā Zandai, tātad, nav nemaz tik slikti. (: vismaz labāk kā pagājušo reizi ir. daudz labāk.
kas vēl..
5dien bija vnk awesome treniņš, Jurčiks beidzot ir izdomājis, ka jāsāk mums mācīt maiņas, un jā. mani trenē kā uzbrucēju, Zani kā cēlāju.

ā un meitenēees, kas šo lasa - SALASAMIES VIENREIZ KĀRTĪGI UZ TRENIŅIEM UN UZTRENĒJAM SKILLU BIŠĶIŅ! ;D

nu jā, atkal nekāds normālais ieraksts nav sanācis, bet nu vismaz kkāda atskaite par nedēļas gaitām ir.
āaa, un 3dien bija spēles, par kurām es vsp nemaz negribu runāt :D:D:D:D:D

-tiksimies nākamreiz!
-aha
-un atvadu buča nebūs?
-čmok,čmok :D:D:D:D:D:D:D:D

ahahhahaha (rofl)


ajj, sī ja

svētdiena, 2010. gada 7. novembris

mīlu

mazā svētku sajūta. hhhhh.
arprāts, kam tikai nav iets cauri. ir bijuši gan puņķi un asaras, gan nēeeeenormāli daudz aaw momenti un smaidi. protams, vairāk ir tie jaukie brīži.
kā jau viņš teica - 2 jaukākie mēneši dzīvē.

-nu čau palag :D:D:D:D
ahahahhaaa :D:D



gaidām 2dienu, jāaa 8)


mīlu
xxxx

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

Parīze?


viltus errors, laikam tā ir jāsāk. nu jā, tiem, kas seko līdzi, novērtē un lasa šito penteri varu pateikt - viss atkal kārtībā. esi sveicināta jautrība, man tevis trūka, ahhaaaa.
vakar viennozīmīgu rekordu uzstādījām - pusotru stundu no vietas norunājām. ununun tik jaukas lietiņas arī nāca ārā. wiiii (sun)
jā.
tas arī laikam viss, ā nē, nav gan

noklausies ŠO dziesmu!! bet NOKLAUSIES! vienkārši TIK laba.
they said we shouldn't, they said we wouldn't, look where we
are (mm)

un tagad patiešām viss. tikai gribēju pateikt, ka atkal viss ir kārtībā, mhm. (:

+ dažas smukbildītes, kuras vienkārši gribējās ielikt :)



































































































kk, tās nebija dažas :D

sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

forever is over

jau atkal esmu slinkojusi, un neesmu ierakstījusi šeit kādu laiku, bet nu, centīšos laboties (as always, hah)
jāa, tātad vakar/šodien bija Agija 18. dz/d ballīte, kuru, manuprāt, nosvinējām godam. bija labi un traki jautri :D gulējusi esmu aptuveni 2,3 stundas, caurs miegs bija, bet nezinu, gulēt it kā negribās, bet jāiet ir. tik daudz kas ir jāizdara. womg, tiešām. un man nav ne mazākās jausmas, kā es to visu izdarīšu. vnk āaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

tad vēl maziņa viela pārdomām.
laba iespēja, jā. un izmanto to. (: ehh, kā es gribētu, lai man arī kko tādu piespēlē. :?

āaaaaaa
nejauši uzgāju ŠO dziesmu, kas ir vienkārši absolūti burvelīga. bet vislabāk man patīk tā daļa, kas seko no 3:58 utt.
jā.
rīt ir pēdējā brīvlaika diena, kas, kā jau teicu, būs pilna ar darbiem. kopumā ņemot, brīvlaiks ir pavadīts ļoti labi, daudz kur pabūts, daudz kas izdarīts, padarīts, iepazīti jauni cilvēki, mazliet pamainījušās domas par pāris lietām. bet nu ražīgas šīs dienas ir bijušas pavisam noteikti :D
un tagad es gribu ūdeni. jāa. :Da

atāa zaķīši (sun)

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

jā.

" get high
get laid
die"

tikko izlasīju Lauriņas ierakstu, kā jau vienmēr lielisks.
liekas, ka laime lēnām uzsmaida ikkatram. cik nākas dzirdēt, notiek daudzas brīnišķīgas lietas, kas izraisa smaidu un aaww sajūtu.
šodien ir kaut kāds domājamais garastāvoklis. ehh, cik ļoti es gribētu būt dzejniece un prast to visu ietērpt vārdos. bet es neprotu, un tāpēc no tā visa noteikti sanāks tāds domu savārstījums, bet kaut kur jau tas ir jāizliek.
pēdējo dienu laikā ir noticis tik sasodīti daudz kas. un nekas, diemžēl, neliecina, ka tālāk būs vieglāk. jā, būs daudzi lieliski mirkļi, kuri jau ir ieplānoti, bet būs arī daudz smagu brīžu. tīri emocionāli..

ziniet, kas ir apbrīnojama? uzticība. tas, kā mēs uzticamies cilvēkiem, dažreiz pat tos kārtīgi nepzīstot. bet tāpat mēs uzticamies cilvēkiem, kurus pazīstam jau gadiem, bet beigās izrādās, ka viņi ir pavisam savādāki kā mēs domājam. un tad arī notiek lielākā vilšanās. kā tas ir tagad, kā tas ir ar mani, ar mums. kur viņš ir, ko viņš dara, kāpēc viņš tā dara, kas būs tālāk? drīzāk retoriski, nevis reāli jautājumi, jo šajā situācijā pietrūkst šī uzticība. laikam tā ir zaudēta jau sen. vienkārši nav spēka kaut kam ticēt. tik daudz ir darīts pāri.. nav spēka. un tagad ir tā situācija, kuru sauc par spļāvienu dvēselē. it kā starp citu. hah. :|

reāli tie, kuri nepārzina situāciju, neko no iepriekšējās rindkopas nesaprata, bet man galvenais, ka pati sapratu un ka izliku kaut kur un kaut kā to visu.

kāpēc citiem veicas vairāk, citiem mazāk? kas nosaka tavu veiksmes koeficientu?
jā, es arī to gribētu zināt..


svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

to jau sauc par attapību

hah, izrādās, ka otrajam datoram IR garumzīme, tikai mana saprašana bija bišķiņ par īsu, lai to saprastu un normāli kko ierakstītu. :D ehh, jau pierasts. :D
--------------
vakar bija tik ellīgi daudz ko pārdomāt. tā sarakste kaut kādā veidā, nezinu, atvēra acis vai ko. tiešām nemaz neesam tik atšķirīgi, kā mums pašiem likās. par spīti visam esam diezgan līdzīgi. tik daudz kas maisās pa galvu, bet nezinu kā un vai ir vērts kaut ko no tā visa aprakstīt šeit.

jauna atkarība, proti ŠĪ dziesma. vnk aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa <3

šī nakts bija ļoti saspringta. mazajai Betai bija nēeeenormāli slikti, reāli nemaz nezinājām, ko darīt, bija doma pat viņu vest uz slimnīcu. :S gulēt iegāju +/- 02:00, protams, atkal modos ik pa stundai, gulēju bez spilvena, bija karsts un sāpēja mugura, bet kaut kādā mistiskā veidā es jūtos atpūtusies. :D laikam tāpēc, ka beidzot, BEIDZOT, es varēju veltīt mazliet laika sev un vienkārši atpūsties. ehh, tas sen jau bija nepieciešams.
rīt jau pirmdiena. (sun)

āaaa, DAUDZ LAIMES DZIMŠANAS DIENĀ, AGIJ!!! ;**** bučiņāasss.
hehehee, kādam te laikam paliek 18 (giggle)

horoskopā rakstīts, ka šodien ir radošuma pilna diena, laikam tas būs jāizmanto un beidzot jāsāk krāsot zīmējums. (tmi)

lāaaabiņi, lai jums visiem jauka diena, izbaudam brīvlaiku. mhm.

aatāaaaa. ;*
mīlu.

sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

piedodiet, atvainojiet

ATVAINOJOS PAR GARUMZIMJU TRUKUMU.

kaa jau juus saprataat, shijaa (kurstmaates) datoraa nav garumziimju, kas manaami apgruutina rakstiishanu, un jums, noteikti, lasiishanu. bet par cik mani ir paarnjeemusi nesaprotama rakstiishanas veelme, par spiiti ierakstiishu kko blogaa.
taatad, man atkal iet vienkaarshi lieliski. viss ir superiigi, un dazhbriid pashai ir prieks par savu laimi. (:
tagad esmu pie krustmaates home alone, jo vinja ar draudzeni un beerniem aizbrauca pie draudzenes kkadas draudzenes or sth, es nezinu. bet nu jaa. vakar atbraucu uz Liepaaju, turpceljaa ar Amandu un Zandu pasmeejaamies (gluunjas face). hahhhaa. :D tad laukaa ar vinju. hah, tas jau nekas, ka manas bikses joprojaam ir nedaudz netiiras. saliidzinot ar to, kaadas taas bija, tas ir labaak kaa pirms tam. gaajaam un garaam pabrauca kkadi chaliishi ar bmx-injiem. peec paaris minuuteem sapratu, ka uz bikseem ir elljas traips. vnk taaaaaaa uzvilkos, hahhaa :D pec tam pachillojaam nojumee :D:D:D bet bija jauki. as always. yayyy. miiiiilu.

aaa, un taapat kaa Amandai, arii man ir milzumliels prieks par Laurinju (Ievas happy-face un plaukstu sishana :D). re cik jauki. aawwwww. hahahahaa, tik nenormaali forshi. (sun)

vienu dienu sapratu, cik ljoti esmu mainiijusies. manupraat, es jau to kaadreiz esmu rakstiijusi, bet uzrakstiishu veelreiz :D jo paarmainjas ir tieshaam lielas. dazhbriid es taa padomaaju, ko taadaa vai shaadaa situaacijaa buutu dariijusi vecaa Ieva, un saprotu, ka vecaa Ieva bija nenormaals sausinjsh :D daudz kas ir mainiijies. un man tas elliigi patiik - tas kaada esmu tagad. (:

jaaaaa. tgd arii vnk chillinjsh, laikam buus jaaiet kko uzkost. piemeeram, pirms kaadas stundas es vnk panjeemu litra saldeejuma kasti (karamelju) un brutaali viena pati eedu. pat pusi nenoeedu, bet fakts kaa taads, ka es taa vnk vareeju... :D:D:D:D ahahhhaahhhaa.

gaidu pirmdienu. gribu tevi samiiljot. ;P


buchas muchas jaukie (sun) ;*** izbaudam briivlaiku, balleejamies, piedzeramies, atmozhamies, miilam, smejamies, chillojam. peace.

hahhhahaaaa.

miiilu.

ceturtdiena, 2010. gada 21. oktobris

pusotrs

noskaņas dziesma
rīt būs paskrējusi vēl viena nedēļa + rīt pēdējā mācību diena un tad jau ir brīvlaiks. huh, vismaz uz kādu laiku būs tā foršā sajūta, ka vari gulēt kaut vai visu dienu, un nevienu tas diži neuztrauc, nekur nav jābūt, jāskrien, nekas nav jādara, vnk čilll. mm.
rīt uz Liepāju pie krutmātes. pa dienu ar viņu, pastaigāsim. ilgojos, jāa (giggle) 8)

tikko paskatījos ārā pa logu, un skats vienkārši ōsom. mākoņi, saulriets, mm. pa dienu sniga. tik lielām, mīkstām pārslām. uzreiz galvā sāka skanēt Ziemassvētku dziesmiņas. we wish you a Meryy Christmas ..... :D

šodienas ķīmijas bija īpaši jautras. ahahhahaa. titrēšana. burka ar "5 g sāls", kas īstenībā sver kādu kg :D:D un un un
MIĶELĪIIIII, SKATIES KĀ ES VARU (grozam kaklu) :D:D:D:D
+ kad Lauriņa atsūtīja video ar Mr Bean, vnk līdz asarām. :D:D hahhahahahaa, tas bija jautri (sun)


ei tu nooosstttt, 2009. gada vasaras dziesma sāka skanēt. euuu, atdodiet man vasaru :S

nav iedvesmas. vispār. :D tāpēc beigšu murgot, un došos padarīt kko lietderīgu.
bučas mučas.




mīlu

xx

svētdiena, 2010. gada 17. oktobris

no comment

ir noticis tik sasodīti daudz, bet es noteikti nemaz neko diži daudz neierakstīšu. wuhhuuu, cik optimistiski.
ceturtdiena bija vnk ōsom. starptautisā nerātnuma diena. hah, tie, kuri nezin stāstu pārpratīs, bet man po, man labi. piektdiena bija ļoooti interesanta Elvitai, hah, pārsteidzoši, cik daudz var notikt vienā vakarā/naktī. jammm..
vakar (sestdien) bija spēles Talsos. par rezultātiem publiski nerunāšu :D:D:D es, protams, atkal izcēlos ar savu veiklību, šoreiz traumēta ir kreisās kājas potīte, pie tam smagi, domājams, ka būs uz rentgenu jābrauc. sāp, ir uzpampusi. dirsā vnk. tad vēl, sazin kāpēc, man sāp mugura, konkrētāk, ap labo lāpstiņu, un labā roka arī. visā garumā. vsp, manuprāt, traumatiskākās spēles no visām. tomēr spēlējām godam, tiešām prieks par mums, skillls ir uzkačāts, viss notiek, gatavosimies vairāk. jā, tad, kad varēšu iet uz treniņiem, es tā arī darīšu. :D

-------------------------
tikko bija vnk tik sasodīti "lieliski" vārdi. bļēe. argh. ōsom.


vēlmju saraksts šodienai:
  1. cigarete
  2. miegs
  3. skaidrība

trešdiena, 2010. gada 13. oktobris

ha ha ha
jāaa, šodiena bija tīri interesanta. cerams, ka rīt būs labāk. jāpacenšas būt labā noskaņojumā un tad jau aaaaaiziet, aaaaiziet :D
šodien tāds nekāds garastāvoklis, pēcpusdienā jau bija tas "dedz, izlaid zvēru". :D:D:D ahhahahhaaaa.
womg.


es esmu vienkārši pārgurusi. nēeenormāli pārgurusi. es tik ļoti gribu gulēt, bet kaut arī sanāk, ka guļu 8,9 stundas, es tomēr nespēju izgulēties.
mazā piektdiena šodien, kas nozīmē, ka nedēļa jau pusē. un otra puse solās būt smaga un interesanta. gribētos piektdien kko padarīt. bet tad jau redzēs. hahhhaaa. :D

ajjj, nekas nesanāca no šitā.
bet


uzklikšķini šeit ----------> klik
un izdari visu, kas prasīts, hahahhaa :D

otrdiena, 2010. gada 12. oktobris

šodien ir kaut kāds emocionālais vakars, kad ir anormāli daudz ko pārdomāt.
sarunas bija...............................................ammm...............................................interesantas, teiksim tā. tomēr par spīti visam, es gaidu rītdienu, kad beidzot viņu satikšu, un varēšu tā kārtīgi, no sirds, samīļot. (:


šodienas frāze
"TĪKLS"
ahhhahahhaaaa.
vai jūs nekad neesat gribējuši spēlēt nerātnās rotaļas ar Spidermana tērpu mugurā? Nē. nu mēs ar Aneti gan esam. hahhahaaa. ak Dievs, to visu nevar tā nemaz izstāstīt. īsāk sakot, šodienas brauciens uz Liepāju bija viens no jautrākajiem.
"Es atvainojos, kur jums te ir caurspīdīga un mežģīņota apakšveļa?"
"Negribas jau tā teikt to visiem, bet manai sievai ir D izmērs"


omgggg :D:D:D:D:D:D:D:D:D:D:D
tas bija tik jautri.


tev il kliloglams clukula?
nē?
man alī nē.
bet man il plincešu žulnāls. jā.

ahhhhahhhhaaa.

rīt jau ir trešdiena, un sestdien jau ir spēles.
vēl aizvien nav skaidrības par piektdienu. bet pohhuuujjjjj :D


+++
vakar es gandrīz kāju izlauzu. womg, tas bija nēeeeeenormāli sāpīgi. tātad, es lecu uz gremdi, Klāss gāja blokā, viņa kājas kaut kādā mistiskā veidā bija mūsu tīkla pusē, un rezultātā es neveiksmīgi nolecu uz Klāsa kājas un potīte bija vnk līdz ar zemi. nemāku aprakstīt, bet tas bija šausmīgi sāpīgi. Jurijs bija ļoti gādīgs, uzpūta man kaut kādu aukstu līdzekli, kas noņēma sāpes un piedevām smuki smaržoja.
viss bija labi, līdz šai pēcpusdienai, kad secināju, ka tā kāja sāk sāpēt. vakar vakarā jau vairs nesāpēja, šorīt no rīta arī nē, apsēju elastīgo saiti un uz skolu. bet pēcpusdienā, kad pārbraucu mājās no Liepājas, tā kāja sāka sāpēt. dohhhh. cerams, ka līdz sestdienai viss būs kārtībā. (:

nu jā.
ir noticis diezgan daudz, bet nav ne spēka, ne iedvesmas kaut ko uzrakstīt vairāk.
+
man ir jauns rādžiņš, hahhaaaa. sen gribēju. beidzot dabūju. hah.



mīlu tevi.

svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

skaisti

smuki atkal visu čakarēju.
forši. |(
dusmojos pati uz sevi.






16.10 - spēles. ahahahhaaa, būs jautri. man tāds čujs bišk :D
24.10. - Agija dz/d būs vēl labāk. par to gan man šaubas nav. omg, gaidu :D:D:D:D:D:D

ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris

NOSKATIES

Klikšķini šeit ---> "Notebook" un noskaties. tik traki neraudāju pat pie "Titānika" . jauna favorītfilma. waahhhh. tik laba. <3

trešdiena, 2010. gada 6. oktobris

running in circles

dziesma šodienai. (uzliec un tad lasi ;D) jā. liek padomāt. un pat ļoti.
galu galā, visu pasauli veido sīkas, sīkas daļiņas. atomi. molekulas. tie
kopā veido kaut ko skaistu. piemēram, ūdens. kaut vai glāzē. tas sastāv no atsevišķām ūdens lāsītēm, kas tikai kopā veido ūdeni, ko varam dzert vai ar ko aplejam augus, vai kaut ko nomazgājam. tāpat arī ezeru, upi, jūru vai okeānu veido šīs pašas mazās lāsītes. pat peļķi. bet ūdens skaistums jau nemainās, vai ne?
tāpat arī mēs paši sastāvam no mazām, mazām daļiņām. viss, kas mums apkārt īstenībā ir viens liels puzlis, ko kāds augstāk stāvošs ir salicis kopā.
vieni paši mēs neesam nekas. kāda jēga ūdens lāsītei, ja tai nav ar ko saplūst kopā un veidot kaut ko lielāku un skaistāku? nekāda. tā izžūs un nekas vairs neliecinās par tās eksistenci. bet ja tā saplūdīs kopā ar vēl kādu lāsīti, izveidosies jau lielāks ūdens daudzums, kurš tik ātri neizžūs un pēc tā paliks kādas pēdas. kaut vai tikai mitra virsma, bet paliks.
un jau atkal mēs paši neesam, būtībā, nekas, kad esam vieni. mums vajag kādu, ar ko parunāt, kuru uzklausīt, ar ko pasmieties un ar ko strīdēties. vajag vēl vienu lāsīti. nevar taču visu dzīvi nodzīvot kā sausiņš. un šis kāds, gluži kā ūdens, atstās pēdas, atstās atmiņas. un tās jau tik viegli nevar aizmirst. tās nevar izdzēst ar dzēšgumiju, tās nevar saņurcīt un aizmest, par tām nevar nelikties ne zinis. tās vienmēr būs. un vienmēr būs kāda lieta, kas par tām atgādinās. ne tā frāze, ne tā kustība, ne tā vieta.


maziņā nostaļģija. hah.
bet ko var darīt, tāda dzīve, tāda dziesma.
(jāa, dziesma tiešām laba. tūlīt pat sameklēšu notis, man liekas. es GRIBU iemācīties to nospēlēt uz klavierēm. vienkārši gribu.)

"Tell me your secrets, ask me your questions"

es tomēr esmu tik sasodīti laimīgs cilvēks. par spīti visam (gluži kā Lauriņa rakstīja). protams, ir daaaaudzi mīnusi un daudzas lietas, kuras es negribu. dažbrīd arī cilvēki, kurus negribu redzēt. bet to visu atsver viss labais, kas ar mani pašlaik notiek. nezinu. jūtos piepildīta, pabeigta. katra nedēļas diena ir aizpildīta no rīta līdz vakaram, tuvākās 2 nedēļas uz priekšu arī sestdienas, svētdienas ir aizpildītas. viss notiek. esmu sasniegusi visu iecerēto. vēl tikai jāpārdzīvo dažas sīkas ķibeles, un tad jau būs pavisam labi. jā. dzīve tomēr ir skaista.
pirms ~ 3 mēnešiem nedomāju, ka tā kādreiz teikšu un ka tā kādreiz būs. bet redz, ka ir. un tas ir tiiiiiikkk forši. awwieees.

----------------------------------
un nedaudz ikdienišķā.

man ir tā privilēģija šādā laikā ierakstīt blogā, jo esmu mājās. temperatūra un galvassāpes. nice. bet uz rītdienu būšu vesela. fukši. hah, es pat neesmu uzmērījusi tās armijnieku bikses. laikam vakarā tas būs jāizdara. giggle.

ā, un man patīk literatūras. jā. (: pirmo reizi ir tā, ka mēs tiešām runājam un pārspriežam, nevis tikai lasam, rakstam un dažrei kaut ko noprezentējam. tādu literatūru es allaž esmu gribējusi. :)))

nu ko, laikam manas šīsdienas garīgās rezerves ir izsmeltas, paldies, tiem, kas šo murgu vispār lasa, lai jums jauka diena.










mēnesis.

cctv

šodienas frāze - redzi, redzi TV (CCTV). hah, jā, angļu valoda bija jautra. chuckle.

na ja. šodiena vispār viens liels smiekliņš, sevišķi angļu valoda, kā jau teicu, un treniņos arī nosmēeeejušies, noņīiiirgušies spēlējām. Ivars un Uģis ir tāadi naži, hahahhaaaaa. un arī košļene bija laba. un ritenis, un spieķis un ābols :D:D ak tu jēee. jautri, jā.
BET
tgd man ir temperatūriņš un sāp galva. un tas man nepavisam nepatīk. tracina šitā tizlā sajūta. tik nevarīga jūtos. |(

a man ir plusiņš, bet tev nē :D ;PPP


pirmkārt, vakardienas saruna, 26 vai 27 minūtes. rekords. jauns. nākamreiz būs ilgāk.
otrkārt vēstule no manis.
treškārt vēstule no tevis.
ceturtkārt tas, kas vēstulē un arī caur telefonu tika pateikts, jā, viens liels, liels aaw moments.
piektkārt es nevaru sagaidīt rītdienu.
sestkārt es gribu, lai mani kāds samīļo.
septītkārt es gribu piedzerties.
astotkārt es gribu pīpāt.
deviņkārt (hahhaaa, interesanti skan) gribu tevi blakus
desmitkārt gribu gulēt.

un man vēl ir jāuzzīmē zīmējums. yay, prieks, kur tu rodies?! laime, kur tu kavējies.

pildspalva.
sun.

un vēl es gribu kafiju, bet mājās ir tikai šķīstošā, bet tā nav kafija, tas ir čurūdens.
arī kakao es gribu.
wow, es daudz ko gribu. gigglis.

"jauns, brīvs, vēl joprojām vajadzīgs, attiecīgās vietās vienmēr gaidīts"
boniits ar kolu

un visam pāri es gribu austiņas.
nu tas tā. :D

ja nu kādam ir nevajadzīgas Sony Ericcson austiņas, aizieetttttt, daj mņe austiņas i sjemočki bļe :D






I wish I could touch you, I wish I could see you.

lovīte (sun)


saldus sapņus. ;*****

piektdiena, 2010. gada 1. oktobris

^_^

waiiii, es esmu tik, tik, tik nu TIK ļoti laimīga. mmmm. nu tik.
viss atkal ir kā vajag, viss ir tā, kā tam jābūt un es jūtos tik piepildīta un bezgalīgi laimīga. un tas viss pateicoties viņam, viņām, labai mūzikai, labai grāmatai un D-Light-iņam :D
vienkārši negribās viņu laist projām. gribas viņu visu laiku pie sevis. ;********
aawwww.


pamazām sāku ieiet skolas ritmiņā, kā teica Anete - labi, ka gada sākumā, nevis pirmā semestra beigās. Ķīmijā par laboratorijas darbu (vairāk gan par reakcijas vienādojumiem) dabūjām 8. yay. prieciņš. cerēju uz 4,5 bet re kā - izrāvu 8. (sun)

šodien skolotāju diena, uzdāvinājām skolotājai stādiņu (koku?) podiņā. priecājās. (:


un tagad esmu pie Elvitas, vienkārši čillojam, skatamies TV, dzeram D-light, graužam siemītes, smejamies un runājamies. un tas ir TIEŠI TAS, kas man bija vajadzīgs šīs sasodīti saspringtās nedēļas noslēgumā. mhm. waaahhhh. jā.
droši varu teikt - esmu laimīga. mmmmm.


Nelly - Just A Dream.mp3
<3

trešdiena, 2010. gada 29. septembris

viss kārtībā

nu tad tā. pa šīm dienām ir noticis tik daudz kas. bet laikam pats galvenais bija pirmdien, kad atkal satikāmies. un jā. tas bija dīvaini/neveikli/dīvaini/tizli (no manas puses) etc. bet vakarāaa :D:D vakarā viss bija labi. un jā. gaidu rītdienu. tad jā (giggle)

dienas paskrien nemanot, dažreiz pat nespēju attapties, kad jau ir nedēļas vidus/beigas. citreiz saprotu, ka ir jau dienas beigas, kaut gan liekas, ka tā tikai tikko sākusies.
vakar, piemēram, biju ļoti nogurusi un jutos iztukšota līdz pēdējai lāsītei. pirmdien biju enerģijas pārpilna. bet šodien esmu ne šāda, ne tāda. un tas mani tracina, ka esmu tik neitrāla un ka man nav spēka pat pasmieties. re, cik traki ir.!
vakar arī kakliņš aizgāja ciet. liekas, ka maza temperatūra arī ir. ehh, nevar tikt skaidrībā ar to veselību.

16.10. mums būs spēles Talsos. Anniņa arī būs. yay. gaidu. un pēc tam - dzeram, dzeram, neguļam. hahhhaaaa :D:D:D:D:D


+++ rīt ir 3 nedēļas, vispār :D

un kas vēl. ā, šodien dabūju atpakaļ matemātikas kontroldarbu un biju bezgala laimīga, ka man ir 7. tā jau man tagad liekas zelta atzīme, ja ņem vērā, ka bioloģijā man ir 4, latviešu valodā 5 un sportā atkal 4. arghhh. ;@ toties informātikā 9!

vēeeeel es šodien guvu foršu skaidrību sakarā ar ZPD, jo tagad zinu gan virzienu, gan potenciālo darba vadītāju + man ir māaaz maza nojauta, kā veikšu praktisko daļu. :))) yeahhhhh.
nu tā.
protams, ir bijuši daudzi notikumi, bet mana mazā biezpiengalva neko nespēj atcerēties. tāpēc, lai jums jauka diena, pasmaidam.


+++

MADARS - JA VIEN.mp3

IDEĀLA DZIESMA. tiešām. vienkārši perfekta un viena no favorītenēm pašlaik. :)

otrdiena, 2010. gada 21. septembris

gribu ēst

tagad ir tā sajūta, kad vienkārši negribas iet mājās. labi, aizietu mājās, lai paēstu, bet pēc tam atkal prom. gribas to laiku novilcināt, darītu visu, ko vien var izdomāt, bet neiet. es negribu tur būt. tagad negribu. negribu to visu redzēt, dzirdēt. dohhhh. nu kāpēc viss ir tik grūti? bet paldies viņām par viņu superīgo atbalstu. mīlu.
nu jā. atkal nekas lādzīgs nesanāca ar ierakstu. laikam neesmu spējīga kaut ko sakarīgu uzrakstīt, kaut gan iekšā viss burtiski vārās.

sega joprojām smaržo
:/

pirmdiena, 2010. gada 20. septembris

fml

man vairs nav spēka.
vienkārši nav.
:/

svētdiena, 2010. gada 19. septembris

end of the story

jūtos tukša. iekšā ir viens liels, milzonīgs, bezgalīgs tukšums. bet par spīti visam uzskatu, ka rīkojos pareizi. piedod. bet jā. un jā. blogs laikam tomēr ir pārāk publiska vieta, kur visu to, ko pašlaik domāju uzrakstīt, bet varbūt tomēr kādu daļiņu varētu? :?
kāpēc es tā darīju? tāpēc, ka nebija tā. nu tā. tāaaaa. kā bija agrāk. arī dažas šīsdienas frāzes un darbības atstāja savu iespaidu.
tik ļoti gribas to nožēlas sajūtu, tās sirdssāpes, bet nekā. tukšums. kā jau teicu. un tā jau ir augstākās pakāpes nejūtība. wtf, what's wrong with me, huh?
šīsdienas un visticamāk arī šīs nedēļas dziesma Grafomāns ft. Gain Fast - Kadrs no dzīves.
katrai dziesmai savs stāsts.
es laikam esmu diezgan skarba personība. yeahh, šodien par to pārliecinājos pati.
un pats grūtākais bija skatīties, kā viņš aiziet.
pati vien esmu vainīga, tomēr, par spīti visam, kā jau rakstīju iepriekš, uzskatu, ka izdarīju pareizi.
piedod.

kkad vēlāk labāks ieraksts no manas puses par vispārīgākām tēmām.
x

trešdiena, 2010. gada 15. septembris

viens māziņš, māziņš špaikerītis

wouuuwww, tik sen te nekas nav ticis ierakstīts. shame on me. xoxo. šodiena bija tiiiik jautra. it sevišķi angļu valoda.
-kā angliski ir 'špikeris'?
- ŠPAIKEEERRR :D

[..] vakardiena bija absolūti ideāla. jā. mmmmm. ahahahhaaaa ĻUM, ĻUM, ĻUM MULTEŅU PAVĒLNIEK :D:D:D MIKIPELE. hah, vēl šodien smējos kā kutināta, kad atcerējos. tāpat kā par skoču. :D looollll. ;*******

laiks šodien arī pēc dibina ir, bet man lietus patīk + varu vilkt gumpiniekus un tas jau ir dubults prieks. (sun)

gribu pie Kristīnes, aawww, tik forši ar viņu sarakstīties utt. mīlu viņu. ;**

gribēju TĀDU ierakstu ierakstīt, yeahh :D

trešdiena, 2010. gada 8. septembris

P.S.

ar Aneti šodien tik forši runājāmies. nu aawww. <3

laimīga

wow, tik sen te nekas nav ticis ierakstīts, bet kā jau teicu - vienkāršī neesmu spējīga ierakstīt.
tātad, pēdējās dienas ir vienkārši PERFEKTAS, esmu tik nereāli laimīga, viss visur ir kārtībā, nu vnk ahhhh, tiiiikkkk labi <3>
šodien matemātikā sajutos pilnīgi un galīgi stulba. lol, es matemātikā. okei, kkur citur, jā, bet nejau matemātikā. dohhh. vienu brīdi garastāvoklis vispār bija zem nulles, bet tagad viss ir labi. esmu ar Agiju (sun) yay

PILDSPALVA <3

waaahhhhh, vakardiena tiešām bija pēdējā ...................... pusgada (?) labākā diena ever. nu tik, tik, tik labi. bija tauriņi :P un tā. jā. viss ir labi, jauki, forši. šoks bija par mammītes reakciju, bet tas bija labais šoks, jo viņa tik foršas lietas arī pateica. + extra smieklīgas, bet tas piederas pie lietas :D
un un un, rīt arī solās būt vēl viena absolūti burvīga diena. yeeeeeahhhh. gribu pie Kristīnītes, tas arī.
ajjj, tā gribējās ierakstīt tādu foršu, garu ierakstu, bet nekas nesanāk. nu ko, tā laikam tagad būs, bet ko tur darīt. (sun)


++ man patīk tā īpašā sajūta ;P ;**

bučāas, turam buru, viss ir forši, atāa.
xxxxxxxxx
:*

sestdiena, 2010. gada 4. septembris

Pēdējā laikā ir diezgan problemātiski ierakstīt blogā, jo mans ģeniālais dators neņem pretī bloga ID adresi, un ne es varu kaut ko izlasīt, ne ierakstīt, ne kādam sekot (jā, Tev ;P). vakar bija tik foršs pārsteigums, viņš izveidoja blogu un ierakstīja tik sasodīti jauku pirmo ierakstu, ka es tiešām sajutos ļoti, ļoti īpaša. dažreiz tiešām nespēju noticēt, ka man ir tā paveicies. šodien gan bija diezgan interesanti un jautri ar viņu strīdēties, un es nonācu pie secinājuma, ka īstenībā esam ļoti atšķirīgi cilvēki. bet savādāk jau nebūtu interesanti, vai ne?
šodien iesim visi dārzā, izraksim puķes un stādīsim vietā zemenes. tikko nomizoju kartupeļus, mammucis sataisīs rosolu, un tad iesim. jau aptuveni nedēļu, pat vairāk, manuprāt, mēs ar mammu neesam strīdējušās. viss ir lieliski. un man baigais prieks par to, jo tieši tas man bija vajadzīgs. viss notiek kā pa ķēdīti - skolā viss ir kārtībā, ar draugiem viss ir kārtībā, privātajā sfērā viss ir lieliski un ģimenē vairāk vai mazāk arī viss ir kārtībā (: jā, jauki apzināties, ka viss ir labi.
šī nedēļa solās būt ļoti laba, pirmkārt, būs treniņi, otrkārt, pieteicos franču valodai, treškārt, satiksimies un jā. cik jauki, jā (mm)

šodien bija patīkams pārsteigums no Kristīnes puses, viņa ielika mūsu bildes, un parakstiņš bildēm arī ir tik mīļš. aaw. man ir forši draugi. (: + viņas brāļa džemperis arī smuks

pēc 2 nedēļām mājās būs arī Aigars. stulbākais tajā visā ir tas, ka joprojām nav absolūti nekādas skaidrības par to, kā būs un kas būs. zvanīt nezvana, rakstīt neraksta. kā pie velna lai zin, kas notiek?! ;@

gan jau vēlāk.
buča jums.
buča TEV ;P
xx

ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

pēdējās dienas

manam datoram atkal kkas nepatīk, un viņš vnk never vaļā blogeri, nemaz nerunājot par ierakstīšanu. tagad esmu bibliotēkā un beidzot, BEIDZOT, varu ierakstīt. tik daudzas reizes es gribēju rakstīt, bet nevarēju. arghh.

tātad, kā jau es Elvitai visu laiku krītu uz nerviem - RĪT IR PIEKTDIENA. un pēc tam nāk SESTDIENA, kuru es ļoti, ļoti gaidu. wiii, tas būs jauki. esmu pārliecināta. un ļoti gribās ticēt, ka turpinājums tam visam arī būs. yeah.

vakar bija pirmais septembris, kas pagāja tiešām labi, ja neskaita MILZĪGO tulznu, kas man pēc tam bija uz kājas no kurpēm. tulznas bija arī uz papēžiem. doh. uz papēžiem. :D kur vēl tizlākā vietā. dienas turpinājums vispār superīgs - ar Elvitu sēdējām pie viņas, skatījāmies TV un grauzām siemuškas. skatījāmies muļķikus, yea. :D kaut kādus bebrus vai ko :D un pēc tam Džungļu Džeku (laikam tā bija). un pēc tam seriālus. nu īsta meiteņu pēcpusdiena. vēlāk mamma uztaisīja gadsimta labākās vakariņas. vienkārši pārēdos. kaut arī garastāvoklis nebija labs (pati nemaz nezinu kāpēc), es viņai darīju zināmu, ka ja viņai vajag ar mani parunāt, lai viņa to dara, nevis noslēdzas sevī or smth.
žēl mammas tagad. kam tik viņai nav jāiet cauri..

šodiena bija jaukumjauka.
12.-ie bija sagatavojuši 4 dažādus uzdevumus, katrai klasei jāsadalās 4 grupās un uzdevumi jāizpilda. mūsu grupiņai bija jāmeklē Grobiņas gleznas un jānofotografē. tiiik jauki. tāds ................... mīļums. nu, labā ziņā. tāda saliedētība. man patika. un tik foršas bildes sanāca, jo mums arī bija jābūt kadrā, tāpēc arī katrai bildei savs stāsts. un tik jauki. nu ahhh. (mm)
ajjāa, šis gads būs jauks (mm)

eu, zini, rīt piektdiena. un tad sestdiena. :D ahh, kā man patīk viņai krist uz nerviem ar šito. ahahahaaa :D:D:D

+++ euu, man vajag kredītu. kāds negrib nopirkt?

ununununun es gaidu sestdienu. :D

lol.
es beidzu.
I'm off
ja boļše ņi sģes :D

VISAS VOLEJBOLISTES, KURAS ŠO LASA - PIRMDIEN, 15:30 TRENIŅŠ UN ŅEMAM LĪDZI VISUS SPĒLĒT GRIBĒTĀJUS!!!

bučāa.!

xx

otrdiena, 2010. gada 31. augusts

kaunss

jejibogu, vakardiena bija viens liels -WTF?! :D no sākuma viss bija labi. pēc tam nāca eiforija un pēc tam nelabums. konkrēts nelabums. vēmiens. :D un ko tik es nesadarīju, ko tik es nepateicu, kam tik es nezvanīju (ahahhaaa :D). ārprāts. damnnn. :D visus samīļoju. nu fāk, tāds kauns pašai par sevi. nezinu, kā tiem cilvēkiem acīs ieskatīšos :D aaakkk Dievs. :D labir, beigšu sevi žēlot.
tātad, šodien ir pēdējā vasaras diena, kuru mēs gatavojamies izbaudīt pilnībā. visi salasīsimies, kko uzspēlēsim, vsp jāuztaisa UNO turnīrs, pabraukāsim ar ričukiem. tā jauki, mierīgi izbaudīsim.
mani jaukie, jaunie klasesbiedriņi - cikos rīt jābūt skolā? (blush)
sestdiena arī tuvojas, nevaru sagaidīt. tiešām nesaprotu, kur man šitā varēja noveikties? (sun) visam vienkārši IR jāizdodas. savādāk nemaz nevar būt. aaww. viss būs lieliski. jā. mmm.

"Īsta mīlestība ir tad, kad tev pietur matus, kamēr tu vem!"
lollll :D:D:D

ajj, tiešām nav iedvesmas.


šīs nedēļas gaidītākā diena - sestdiena

xx

pirmdiena, 2010. gada 30. augusts

ūuuuu

ko mēs šodien daram? ā jā - dzeram, dzeram, neguļam. ;oo :D:D laiks taka pasūtīts, būs jautri, jā. :D āaakkk Dievss. pēdējās dienās es vnk jūdzos nost. pirmkārt, šodien ir 30. (!!!) augusts, tas nozīmē, ka vēl tikai rītdiena un uz skolu. otrkārt, gaidu 6dienu, kas solās būt "šī gada labākā diena". wiiii. tad nepārtraukti klausos Club Can't Handle Me un tas manu stāvokli padara vēl smagāku, jo reāli visu laiku ārdos, lēkāju, priecājos, trakoju utt. :D
vakar ar mammīti marinējām gurķus (ievērojāt, ar
mammīti) . uuu, tas jau ir sasniegums no manas puses. un jā, jautri mums abām gāja. atkal aaw moments.
unununununun jāaaa
viss būs lieliski!
gāāš, es pat neko jēdzīgu nevaru uzrakstīt. nu kur šitā var?! :D
ajj, labi, eju savāt istabiņu un tad laucītē. :)) ja ne rīt, tad pirmajā noteikti ierakstīšu.
buča.
xx

sestdiena, 2010. gada 28. augusts

4 dienas

šodiena atkal ir viena tīri nobumbulēta diena, kuras laikā nav padarīts itin nekas vērtīgs. ja neskaita kartupeļu mizošanu. :D
vakar nevarēju aizmigt, galvā visu laiku visvisādas ainiņas, dialogi utt. ajjāa, kā gaidu nākamo nedēļu, jā. mmm.
pirms kādas stundas sāku taisīt krelles, sanāks smukas, bet glamūrīgi vienkāršas. vienkāršas, melnas krelles, ar mazām, mini bumbiņām (?). sagribējās tādas uz pirmo septemberi likt, un tad nu ņēmu un uzmeistaroju. mājās daudz tādas pērlītes, no visādām citām kaklarotām palikušas pāri. :)) vispār man patīk tas, kāda izskatīšos pirmajā. mhm. jācer, ka Bite (Maija) varēs aizdot taisnotāju! jāa, atkal taisni būs. vispār kopš izlaiduma neesmu taisnojusi.
kas vēl tāds? :?
ā, vakar tik forši ar mammu parunājām, īstenībā. manuprāt, tā vēl nekad nav bijis. vajadzēja palīdzēt dārzā, kopā novācām gurķus, un runājāmies. tā jauki. aaw. (:
tad vēl man ir kādas 3,4 lapas, pilnas ar mīļām vēstulēm. vaaah. tikko arī, ieeju draugos, skatos 7! :D bet, protams, arī no citiem. :)
tā īsumā ir paskrējusi mana diena, neko nedarot. rīt Elvita mājās, tad atlikušās dienas paskries nemanot. yay.
bučas jums
xx

piektdiena, 2010. gada 27. augusts

loooovvveee

šī dziesma tagad ir mans top grāvējs. mmmmm. šodien biju skoliņā, patīk man mana klase. atzīšos, bija tāda dīvaina sajūta, bet gan jau viss būs ok. parunājām ar Gunu, nedaudz arī ar Rūtu un Diānu. lielais apskāviens visām. un tāds - aww.
kaut arī ir tikai 21:37, laukā tik tumšs it kā būtu viens naktī. tas atgādina par nepārprotamu rudens un ziemas tuvošanos. brrr. kā man riebjas aukstums! vēl 4 dienas līdz skolai. uuuuuu. gaidu nākamo nedēļu. to es laikam jau rakstīju, ne? :D
vakar jauki papļāpājām ar visiem ballītes dalībniekiem. :D:D:D:D:D wahahhaaaaa, man bija jautri, domājams, ka Nansijai un Annai tāpat. rofl. tādas es viņas vēl nekad nebiju dzirdējusi.
-čau
-čau
-kā iet?
-labi
-ko dari?
-neko

pēc 10 minūtēm

-čau
-čau
-kā iet?
-labi
-ko dari?
-neko

*smiekli*

ajj, jā, man tiešām bija jautri. hektors garšīgs, ne? :D <--- atgādina Valteru. eu, kāds vsp zin, kur mūsu Hektors tgd ir? :?

-kas ir ūdens?
-šķidrs šķidrums!!

*traki smiekli*

:D:D:D

waahh, tā dziesma TĀAA paceļ garīgo. jā. jūtos tiešām lieliski. viss ir lieliski visās sfērās. esmu laimīga. vienīgais, kas nomāc ir informātika un 2 sporti nedēļā. :D:D:D laugghhh. kā man patīk smieties, īstenībā. jāaa.
šis ieraksts vispār smird, īstenībā, neko sakarīgu nevaru uzrakstīt, jo šobrīd atkal ir tā reize, kad vienkārši jūtos absolūti laimīga.
labi, beigšu jūs mocīt.
arlabvakariņu
bučaaa

ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts

no sākuma

tikko sapratu, ka visai tai čakarēšanai 2 gadu garumā nebija absolūti nekādas jēgas. būtu attaisījusi acis plašāk, būtu ieraudzījusi to, ko redzu tagad. biju acīmredami ieciklējusies uz vienu cilvēku, ar kuru nekas galu galā arī nesanāca. hah, nekad arī nesanāks, īstenībā. :))

mana šodienas misija ir tēlot māsiņu, jo brālis slims. nabagam 38 pāri. vakar bija 39 un kkas. ;oo šodien speciāli dabūju agri celties un braukt mājās, jo viņam slikti. :S

manam superātrajam datoram bija jāpakaras tieši tad, kad es izdomāju rakstīt blogā, ne? arghhh.
tikko paspēlēju klavieres, wāah, tik laba sajūta. pirksti tādi viegli liekas un mūzika pati no sevis nāk ārā. pat spēlējot pa oktāvām nesajaucu nevienu noti. tas man ir sasniegums, jo parasti sanāk nospiest ne to taustiņu.

vakar jaukais cilvēks iedeva man daudz vielas pārdomām. daudz. gulēju, grauzu siemītes, skatījos sienā un domāju (kamēr Kristīne pie datora tīrīja akvārijus :D:D:D:D:D LOL :D).

pēdējā laikā sanāk atjaunot kontaktus ar daudziem foršiem cilvēkiem. vakar sarakstījos ar Lauriņu, šodien ar Agiju. tāds waaahh, + viņa ne no šā, ne no tā pārveidoja manu bildi, un man bija tāds - aaw.
rīt uz skolu sapazīties (? laikam) ar jauno klasi un tā. jauki. (clap)
ajj, vsp aptrūkās ko rakstīt :D
take care


same here xx

trešdiena, 2010. gada 25. augusts

mīļi,mīļi,mīļi

[0:50:56] xxxxxxxxxx: pirmais kad paarbraukshu...buusi TU....un tikai... ;P
[0:50:59] xxxxxxxxxx: draugi pagaidiis

hell yeah, sweetest thing I've ever heard.

nu pasaki, vai nav jauki?
šobrīd esmu ļoti, ļoti laimīga un pacilāta. gaidu nākamo nedēļu.

tu guli dubļos un tu esi viena sasodīta dēle :D (šito, manuprāt, tikai mēs abi saprotam :D:D)

if you are what you say you are, a superstar, lalalalaaaa (music)

fakkk, pēdējā laika visnesakarīgākais ieraksts, jo galva ir pilna ar visādām domām. mīļām. vispār pēdējās dienas mana dzīve ir mīļa. bužz.
+ šodien jauki ar Lauriņu pačatoju. vāh, nākamnedēļ jau skola. kur tas laiks var tik ātri iet? a?

otrdiena, 2010. gada 24. augusts

pārsteidzoši, cik ātri viss mainās.
viņš ir
TIK
NEREĀLI
FORŠI
MĪĻŠ

xx

bija tik labi



kā jau agrāk slīju, tagad būs garš (es ļoti ceru, ka tā) ieraksts par to, kā tad man ir gājis šajās pēdējās dienās. tātad, šo dienu laikā esmu piedzīvojusi tik sasodīti daudz. esmu piedzīvojusi vēl daudzus jaukus piedzīvojumus kopā ar Elvitu un visiem pārējiem, viņi ir mans zelts, man prieks un laime. beidzot, BEIDZOT, man ir kāds, pie kā es varu griesties jebkurā diennakts laikā ar lūgumu mani apskaut vai uzklausīt. jā, cik forši, ka viņa (īstenībā viņi) man ir. šodien (vai vakar?) lasīju ierakstu, kas tapis akurāt pirms gada, un tajā es žēlojos par to, ka man neviena nav, ka esmu vientuļa, neiederīga utt. bet tagad, pēc gada viss ir mainījies un man beidzot ir viss, ko es esmu gribējui. labi, ne viss.
šodien viņš visam pielika punktu. zi end. beigas. finito. viss. kaņec. un pamatojums tam visam ir tāds, ka viņam nebija pareizās sajūtas un viņš nezināja kāpēc viņa
m tās nav. klau, ja tev tā sajūta nebija, tad kāda velna pēc tu man čakarēji smadzeni? kāpēc liki man justies īpašai. un viss, ko viņš var pateikt ir "piedod". bet, kā es teicu: "ar piedod asaras nenoslaucīsi". un tas viss brīdī, kad man tiešām likās, ka mums izdosies. kad likās, ka būs, ka viss būs, ka beidzot man būs tiešām viss, ko vien es varētu vēlēties. bet re kā - nebija lemts.
tomēr šijai skarbajai šķiršanās drāmai pluss ir tāds, ka pavisam negaidot man uzrakstīja superduperforšs cilvēciņš ar lūgumu satikties (tad, kad būs Latvijā). un man ir prieks un sava veida lepnums par to, ka pēc visa viņš nav varējis izmest mani no prāta. ka tomēr esmu pietiekami īpaša, lai paliktu viņa atmiņā. vismaz kādam esmu pietiekami īpaša. :)
tad vēl manu garastāvokli uzlabjo Diāna. un ir tik ............... forši. ir tik labi zināt, ka ir vēl par vienu cilvēku vairāk manu draugu sarakstā. un lai arī pēdējā lai
kā draugu sarakts bija patukšojies un iegājis mīnusos, tagad tas iet plusos. un paldies viņiem.

konkrēti šodien mēs krāmējām malku. esmu pie Kristīnes. izveidojām brīnišķīgu shēmu un paveicām darbus ātri. tiesa, mugura sāpēja kā traka, bet pati vien esmu vainīga. īstenībā būtu pēdējais laiks noskaidrot, kas ar viņu ir. redzu kā ome mokās ar muguru un negribu, lai man ir tāpat, kad būšu cienījama vecuma kundze ar savādāku uzvārdu. chuckle. tad aizgājām uz veikalu, nopirkām pašlaik garšīgāko saldējumu kādu zinu un gājām uz jūru. vilņi bija vienkārši superīgi, vējš tos atkal dzina sāniski un viens vīrieties pajautāja, vai mēs nevarot pasargāt viņu mantas, kamēr viņi ies peldēties (!!!). protams, piekritām, jo neko jēdzīgāku mums nebija ko darīt un arī pafotografēties gribējām. tad nu lēkājām un ākstijāmies, līdz sagaidījām viņus iznākam no ūdens. pamājām, ka ejam prom un gājām. un te viens atskrēja un jautāja, vai nevarot man iedot buču par to, ka pasargājām mantas. apstulbu un nākamajā mirklī buča uz vaiga. :D hahaaa, tas bija jautri. un pierādīja, ka Latvijā, ne tikai kaut kur citur, ir jauki un labsirdīgi cilvēki. vai nav jauki?

līdz skolai ir tieši nedēļa un tas nozīmē ka arī aptuveni nedēļa, kad viņš būs atpakaļ no Īrijas un varēsim iziet laukā. aww
.

sestdien ar Elvitu braucām ar riteņiem, braucām gar Robežniekiem un apstājāmies pie kaut kādiem gruvešiem, uz kuriem itin labi varēja pasēdēt un izvēdināt galvu. bijām paņēmušas līdz maizītes un termosu ar garšīgu tēju. sēdējām, ēdām, dzērām un tik nereāli forši runājāmies. līdz bija arī pledi. man bija labi un silti. jutos laim
īga.
pēdējā laikā man bieži ir tā laimes sajūta. sēžot viņu viesistabā, dzerot tēju un runājot. vai arī pie manis spēlējot UNO. vai spēlējot mīnusus. es jūtos laimīga. tā pa īstam.

šodien arī jutos laimīga. līdz zināmam brīdim. līdz vārdiem, kurus negribēju dzirdēt. wāaahhhh. ;(
VIŅŠ MAN BIJA, NĒ IR, TIK SASODĪTI SVARĪGS. NU KĀPĒC? kāpēc? dohhh.

viņš mani nav pelnījis. nekad nav bijis manis cienīgs. un man vienalga, ka tas izklausās iedomīgi or smth. es tā jūtos. un neticu, ka viņš "jūtās draņķīgi un ka tam tā nevajadzēja notikt".
es neraudāšu, es būšu stipra, es smaidīšu cauri asarām, es būšu laimīga par spīti visam un visiem!
arghh.
ehh, ko tur vairs.

tātad, lieliem soļiem tuvojas skola un es ar pilnu atdevi izbaud
u pēdējās vasaras dienas. saku visu, ko gribu. un man par pārsteigumu viss, ko saku ir vairāk vai mazāk jauks. esmu kļuvusi mīļa. esmu mainījusies. manuprāt, ļoti. viss ir uz labu. savādāk nevar būt. un nemaz nav.

centīšos ierakstīt arī rīt. :)










































pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

.

pēc 5-6 dienu pārtraukuma beidzot tieku pie pc. šovakar neko nerakstīšu, bet rīt beidzot būs garš pēdējo dienu izklāsts.

trešdiena, 2010. gada 18. augusts

feels like just yesterday we danced for the first time

jūtos kā no di***s izvilkta. visu laiku tek deguns, ir temperatūra un visam plusā miežgrauds pa pus plakstiņu. grr. riebjas, ka esmu tik..................................bezpalīdzīga ;@ un tagad arī kakls krīt ciet. tikai es varu saslimt vasaras beigās (tikko izlasīju, ka līdz skolai tikai 13 dienas ;oo jē jē jipī jē :D:D) klausos visas vecās dziesmas. mūzika tiešām glabā visas atmiņas. rīt vai parīt uz Liepāju, lielais šopings kopā ar Elvitu. man īstenībā tāds prieks, ka atkal viss ir pa vecam. viņa ir un paliek viens no tiem cilvēkiem, kuriem tiešām varu stāstīt VISU.
skan >>> Mika - Happy Ending.mp3
vienmēr ir patikusi tā dziesma. man vispār Mika patīk. yeah.
lol, es runāju par dziesmām. turklāt vecām. KAS NOTIEK? ;DDD
gribu, gribu skolu. ojj, kā gribu. man ir tāda laba priekšnojauta. ļoti laba.
+ es esmu mainījusies. un, manuprāt, ļoti. vismaz priekš sevis un cilvēkiem, kas man ir apkārt.
ak tu jē, gribēju uzrakstīt garu ierakstu, bet še tev. :D slimība tiešām nomoka. buuuuu.
little bit of love

ja viss izdosies, šis būs labākais laiks līdz šim. un arī par to ir laba priekšnojauta. sajūta, ka viss izdosies. savādāk nemaz nevar būt (:

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

s

šodiena bija tik smieklīga! :D labs iesākuma, I know. Elvitai kaut kas ir noticis, viņa visu laiku histēriski smejas, un man neatliek nekas cits, kā sekot viņas piemēram.
miežgrauds ir pieņēmies apmēros un tagad ellīgi sāp, un, iespējams, rīt būs arī strutas. fū pē.
tad vēl izdomāju, ka varētu aizbraukt piknikā, un ar palīdzīgu roku ir sagādāti arī temati, par kuriem runāt. ir arī vieta un viss solās būt lieliski. vēl tikai viņam jāpaziņo, ka es kaut kur gribu doties, bet esmu pārliecināta, ka viņš būs ar mieru :D
esmu patīkami nogurusi, grāmata ir jau pusē un esmu ..................................................................... LAIMĪGA!!!
forši, ne?

bučas.
tiekamies septembrī :D

pirmdiena, 2010. gada 16. augusts

watāaaa?

euu, kas notiek ar manu pc? gar malu ir kkāda nenormāli stulba un nevajadzīga, melna līnija, kas traucē tāpēc vien, ka tur ir. :D + DRAUGI NEIET, rāda, ka viņus labos or smth tpc, īstenībā, nemaz nav ko darīt. es tik ceru, ka zives nenomirs :D:D:D ++ viss ir DAUDZ lielāks nekā tam vajadzētu būt. eu, nu kas notiek? man vajag jaunu datoru, bļe :D
šodien ir TĀDS karstumiņš. pasauļojos, viss ķermenis no sviedriem pludo un ir ķipīgs un tāds 'pēeee', bet, manuprāt, pirmo vasaru jūtos brūna un labi atpūtusies.
vēl man veidojas miežgrauds, kas nav sevišķi patīkams process un es dabūju "Bada Spēļu" otro daļu un tagad esmu bezgala laimīga.
nesakarīgs ieraksts, ne? :D
vakar Elviss izspēlēja 'tik nenormāli smieklīgu joku', ka es gandrīz uzsprāgu. tagad jau esmu pieradusi, ka visu, kas ir tavā telefonā izlasīs, apskatīs un noklausīsies, tāpēc nekāda lielā jēga viņu slēpt vairs nav. tad nu vakar telefons stāvēja uz koka, kamēr mēs spēlējām mīnusus un kaut kādā veidā tas nonāca pie Elvisa. tad nu gribēju viņam atņemt, bet viņš apskrēja apkārt pus Priedulājiem un pēc tam nevainīgā balsī paziņoja 'es laikam pazaudēju tavu bateriju'. pati savām rokām iztaustīju visas viņa kabatas (:D), arī Elvija, bet baterija tiešām nebija atrodama. biju nereāli nogruzījusies, rupja un ne-omā. staigāju un meklēju, bet beigās izrādījās, ka baterija bija pie Elvija. es biju tik dusmīga. pat negribu zināt, kur viņš to bateriju bija iebāzis, ka es nevarēju viņu atrast. :D
laikam būs jāizvāra rīsi un jāpaēd. vakarā peldēt, šobrīd gribu tikai ūdeni un vēsumu. traka vasariņa, traka.

http://www.formspring.me/IevaT

piektdiena, 2010. gada 13. augusts

meeting

pirmkārt, esmu neizsakāmi priecīga, ka esmu izrāvusies no mājas (tieši no mātes sabiedrības) un esmu pie omes. vienmēr esmu apskaudusi omu. iespējams tāpēc, ka blakus viņai vienmēr jūtos ļoti omulīgi, man ir labi, viņa ir mīļa un jauka. labākā oma ever. un te ir absolūti burvīga aura un es jūtos vajadzīga, jo ik pa laikam kāds pabāž galvu un pajautā ko daru, vai arī, vai man kaut ko nevajag.
noklausies un pajautā!!
tā dziesma ir tiiiikkkkk laba! (mm)

sms - nu tad rīt pus12 tiekamies
oukei, tiekamies
tad nu šodien ous12 satikāmies un es biju ļoti pārsteigta patīkamā nozīmē, kad, sasveicinoties, viņš mani samīļoja un ilgi nelaida vaļā. awww. un tas nav kavalieris. K (saīsināšu Kavalieris) ir jauks, visādā ziņā pretpols viņam, asprātīgs un arī mīļš savā ziņā, bet ar viņa apgriezieniem, kas nav diez ko ātri, mums nekas nesanāks. un, iedomājieties, es to jau sen esmu sapratusi, bet mani tas nemaz tik ļoti neuztrauc.!! un mums arī, manuprāt, pirmo reizi, bija par ko runāt visu laiku, kas pats par sevi ir sasniegums. tas bija tik mīļi. awwiess.
rīt saskriesimies ar Kristīni, izdomājām izstaigāt pa notiņām. kaut kā jau tas laiks ir jānosit. un vakarā ar brāli uz jūru. savādāk viņš jūtas apbižots, ka vienam jātup mājās.
ā, un noklausies arī šito.
skola, kur tu kavējies? :D
izskatās, ka līs, bet es tā negribu lietu, jo vienreiz mūžā gribu redzēt zvaigžņu lietu. šogad esmu redzējusi krītošu zvaigzni divreiz. daudzus gadus neredzēju vispār, bet te vienā gadā divreiz. turklāt, vienā mēnesī un ar mīļiem @ tuviem cilvēkiem, darot trakas lietas. hihīii.
es jūs mīlu, mazie.
buča.

un paldies visiem par jautājumiem formspringā. lielākā daļa no viņiem ir ļoti labi.
xx

ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

actually, es pat nezinu ko tagad darīt. viens ir skaidrs - pēc iespējas ātrāk uz Liepāju, pie omes, dušiņā. vēl, nežēlīgi gribu viņu satikt, iespējams jau rīt. kaut nu tas būtu uz labu.
prātā ienāca, ka varētu mātei pateikt aptuveni ko šādu: "tagad apklusti un klausies. jā, es atvainojos par visām stulbajām lietām, ko pēdējo dienu laikā esmu sadarījusi. BET tev ir jāsaprot arī mani. tu nevari pateikt tādas lietas un pēc tam likt MAN mainīt attieksmi. tu nevari cerēt, ka es visu ignorēšu, ka viss būs kārtībā, ka pakļaušos kā sunītis. tā nebūs. un pietiek man bāzt acīs pēdējo zvanu un pasākumu pie Sintijas. tas bija sen un tā vairs nav taisnība. + tas jau kļūst apnicīgi. tā kā samierinies ar visu, ko esmu sastrādājusi, pārkāp tam pāri un beidzot sāc man uzticēties, un kļūsti normāla."
yeah, mana vaina tajā visā arī ir, es to lieliski saprotu. bet vai mātei ir tiesības pateikt, ka esmu 'lielākā cūka, kāda vien varu būt' un ka nevienam mani nevajag? ka es meloju vienā melošanā. neko nedaru. nekam neesmu derīga, vienmēr visu salaužu, saplēšu utt. kamōn. un viņas 'kad es biju tavā vecumā' jau ir tik novazāts, ka izdzirdot šo frāzi prātā ir 'atkal sākas'. womg, laiks varētu iet ātrāk, lai beidzot klāt ir skola un tiek atšķirta nākamā lapa.
un visam pa vidu apziņa (yeah, ATKAL), ka nevienam neesmu vajadzīga. okei, ar dažiem izņēmumiem.
arī sīkais jau pieriebies. kaut kāda morālā krīze iestājusies. atkal esmu sākusi dzert nervu zāles. viss galīgā tintē. ĀAAAAAAAAAAAAAA!!!!!!
:@:@:@:@:@:@













formspring.me/IevaT

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

so insane

tik traki kā vakar vēl nebija bijis. nevienam nenovēlu ko tādu dzirdēt no savas mātes.
+ redzot visu savām acīm, sapratu, ka man tur vairs nav vietas. un tas ir tik dīvaini, jo ar šiem cilvēkiem esmu kontaktējusies visu dzīvi, bet tagad jūtos kā veca rotaļlieta, kas droši noglabāta nevajadzīgo mantu kastē. argh.

otrdiena, 2010. gada 10. augusts

trakākā lieta ever


burtiski pirms pāris minūtēm izdūru otru auskaru. vaaah, tas bija tik dīvaini, es pat varēju skaidri sadzirdēt, kā adata urbjas manā ļipiņā.

perdon par kvalitāti

gribēju padalīties prieciņā :D

pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

nagi, nadziņi

šodien biju pie manikīres, 4 ar pus stundu ilga sēdēšana ir vainagojusies ar panākumiem. lūk rezultāts.














dzīvē ir miljonreižu skaistāk, uz katra nadziņa ir pa auglītim. ahh.
laukā auksts, ir vējš un līst lietus.
rīt pakaļ pasei.
ceru, ka krustmāte nestrādās, varētu aizčāpot līdz viņai

svētdiena, 2010. gada 8. augusts

čau adā

sāksim ar to, ka visi anonīmie dirsēji var iet nahuj.! neviens, atkārtoju, neviens neliek jums lasīt, un ja es gribēšu apzīmēt cilvēkus ar 'X' vai 'kavalieris', 'draudziņš', 'Y', 'Z' vai kādu citu burtu/vārdu, es to darīšu, un ne jau jūs būsiet tie, kam es prasīšu atļauju. :)

5diena bija izdevusies, ja neņem vērā mazo vēmekli. daudz, daudz smiekli. akdies, ko tik es nesarunāju un neprasīju. shame on me. teltī arī bija jautri. visu laiku bija jautri (manos ierakstos 'jautri' jau ir pārāk biežs viesis, bet es vienkārši nespēju atrast citu vārdu, kas būtu pietiekami labs, lai aprakstītu ikdienas sajūtas) .


ziniet, biju sagatavojusies uzrakstīt garu, garu ierakstu par to, kā gāja piektdien, kāda ir situācija tagad, kādas ir attiecības ar mammu, par vispārējo noskaņojumu un visu pārējo, bet mazie dirsēji sabojāja visu noskaņojumu. tagad varat pasist sev uz pleca un pateikt 'labs darbiņš', jo šodien tiešām vairs nerakstīšu.

viss ir galīgā dirsā, vismaz mājās. ārpus mājas - +/- kārtībā.

+
drīz ir skola
daudz piedzīvojumi
daudz smiekli
labs laiks
jauks iedegums
ilgas peldes
mīļas sarunas

-
cilvēki, kurus uzskatīju par draugiem, tādi īstenībā nemaz nav, un tas man sagādā vislielāko vilšanos. a

ceturtdiena, 2010. gada 5. augusts

nakts

sāksim ar to, ka vakardiena atkal bija superīga, bet nakts bija brīnišķīga.
bija doma, ka ~ 00:00 iesim spēlēt kārtis. gaidot divpadsmitus klausījos mūziku, spēlēju telefonā spēlītes, līdz aizmigu. mani uzmodināja telefona zvans un jautājums "nu tad tu nāc?". piecēlos, uzģērbu džemperi un gāju. protams, ja būtu zinājusi kā vakars izvērtīsies, būtu uzvilkusi garās bikses un botes, vai vēl labāk - gumpiniekus.
tātad, paķēru UNO un gāju spēlēt. laukā tik tumšs, ka savu roku nevar saskatīt, kur nu vēl ceļu. ++ man šis ceļš bija jāatrod cik klusu vien varēju, ja negribēju pamodināt savu dārgo māmuļu un kaimiņus. kad biju veiksmīgi nokļuvusi galamērķī, sākām spēlēt. smējāmies ne pa jokam, bija sasodīti forši un pozitīvi. tad nāca ideja iet pa dārziņiem pēc gurķiem un tomātiem. okei, ejam arī. meklējot tomātus atradām daudz puķes, kuras, diemžēl, nācās arī nedaudz aplauzt. :D tā kā neko jēdzīgāku par pāris avenēm un aplauztām puķēm neatradām, tad izdomājām, ka iesim uz centra dārziņiem. labi. ejam. ejot sapratām, ka ir ellīgi auksts + man bija pidžammas šorti. nolēmām, ka iesim uz Robežniekiem. tikām līdz gala "Tev", atkal kaut kas iztraucēja, un beigu beigās nolēmām iet uz Ārēm (kas arī bija mūsu galamērķis). ejot skatījāmies zvaigznēs, atradām Lielo Lāci (vai Lielos Greizos ratus, kā dažs labs pārlaboja :D), un man bija tā laime redzēt krītošu zvaigzni! nebiju redzējusi krītošu zvaigzni gadiem, aši ievēlējos vēlēšanos un steidzos tālāk. pa ceļam redzējām pāris fūres, kas mūs atbalstīja ar uzmundrinošām taures skaņām. nonākuši Ārēs gājām uz šūpolēm. pašūpājāmies, un, ejot prom, atradām frīsbiju. sākām mētāt. man tas pat ir iemūžināts video.! tad gājām mājās. pie laternām apskatījām visus netīrumus un traumas, ko bijām ieguvuši šajā mazajā ceļojumā. man bija netīrs celis, augšstilbs, apakšstilbs un potīte, kā arī sāpoša kāja. ++ zaļas, tiešām zaļas, iešļūcenes, aplipušas ar zāli un tonnu zemes pie zoles. :D veiksmīgi tiku iekšā mājā, nomazgāju kājas ūdens mucā, ieritinājos zem segas un atcerējos, ka esmu atstājusi UNO lejā verandā. nu neko, rausos ārā no gultas un klusi kā pelīte lavījos pēc kārtīm. kad tas bija padarīts, beidzot aizmigu. tas noteikti ir viens no maniem TOP5 vasaras piedzīvojumiem. pilns ar smiekliem un draudzīgumu. bijām četri cilvēki, darbība norisinājās no 00:00-03:00


mamma neko neuzzināja, visiem viss ir labi. + māmuļa šodien pateica, ka nākamnedēļ man būs iespēja dabūt jaukus gēla nagus par brīvu, jo viņai pazīstamai manikīrei nepieciešama modele. woo hoo.
lai jums jauka diena
+
laukā atkal ir saulīte!!

trešdiena, 2010. gada 4. augusts

pēdējās dienas

mans pēdējais ieraksts, laikam, ir vissliktākais no visiem, ja skatās pēc novērtējuma. wow, nebiju domājusi, ka tik daudziem tas liksies slikts, bet pluss tajā ir tas, ka par 6 cilvēkiem esmu droša, ka viņi izlasa manu blogu. :D
piektdiena solās būt ļoti, ļoti forša, nevaru sagaidīt.
manāma satuvināšanās starp mani un kavalieri. vakar tā padomāju, mēs jau pāris vasaras tā čakarējamies, t.i., būtībā pāris gadus (!). liekas, ka šis gads pagaidām ir labākais tādā ziņā!

un atkal ir trešdiena, kas nozīmē, ka nedēļa jau ir pusē, bet es nemaz neesmu pamanījusi kā tā paskrien. un pēc visām prognozēm augusts paskries tieši tikpat ātri. neprāts.

vakar uzpeldēja jautājums (pa nopietno šoreiz, nevis tā - starp citu), ko es domāju darīt nākotnē, un, manuprāt, pirmo reizi pa 15 gadiem es skaidri zinu, ko vēlos darīt. kā jau vienmēr esmu zinājusi - darbs ar cilvēkiem, konkrētāk, studēšu starptautiskās attiecības (starpt.att.speciālisti organizē dažādus pasākumus, gādā par uzņēmuma vizuālo tēlu, atbild uz preses jautājumiem utt.). un pirmais solis ceļā uz veiksmīgu karjeru - iestāties debašu pulciņā (jo prasme argumentēt savu viedokli ir nepieciešama, lai veiksmīgi varētu nolikt uz dibuā visus intervētājus n stuff :D) un pieteikties skolēnu līdzpārvaldē. (:

visā visumā, atkal atkārtošos, šis būs pavisam savādāks gads. ir mainījušies mērķi, iespējas un cilvēki. ir parādījušās citas prioritātes un sapņi. cerams, ka manos spēkos būs tos piepildīt.



vakar bija tik nenormāli foršs negaiss. ahh. skatoties lietus lāsēs, es sāku domāt par draugiem, draudzību un secināju, ka esmu atguvusi vecos draugos, ieguvusi jaunus un, diemžēl, šķīrusies no vecajiem. bet viss iet uz labu, vismaz es beidzot jūtu, ka viss kļūst labāks.

un nākamā vasara noteikti būs pati labākā vasara ever after!!!! (jo tad mums nevajadzēs sagaidīt augustu, lai beidzot salasītos kopā un darītu muļķības! :D (mm) )

bučas.

pirmdiena, 2010. gada 2. augusts

prieciņš

vakar bija vēl viena superīga diena. man presīte no smiekliem sāpēja. žēl, ka Elviss ar Lindu aizbrauca, bet mans jaukais kavalieris tomēr palika, kas arī priecē :D spēlējām mīnusus, kur ES, iedomājaties, uzvarēju. pa starpai mana čībiņa iepazinās ar ugunskura karstajām oglēm, bet bija jautri, jā. ahhh. cik forši, nu. un ir jau augusts.! kāpēc viss foršais VIENMĒR sākas vasaras beigās. tas nav īpaši godīgi.
tas laikam būs viss no manis šodien, drīz jau atkal laukā. čill.
vasaras beigās līdz grīdai un tālāk. :D
buča.

sestdiena, 2010. gada 31. jūlijs

!!!

beidzot, BEIDZOT, ir saule!!!!!!!!!!! jāizmanto šī diena pilnībā. peldēt, peldēt, peldēt. un sauļoties 3x. :D

piektdiena, 2010. gada 30. jūlijs

lmao

ziniet, skaudība tiešām nav laba lieta. nekādi citādi to nevaru izskaidrot.
diemžēl, garastāvoklis pašlaik zem 0 pāris cilvēku dēļ, bet visā visumā diena atkal ir pavadīti pozitīvā gaisotnē. savs nopelns tajā ir arī Lauriņai, ar savu pa-pa-pa-pasmaidi. kad lasīju, tiešām smaidīju. kaut būtu vairāk tādu kā viņa.
xxx

cita diena

vakar solītā 'cita diena' nu ir pienākusi un es esmu gatava apzinīgai atskaitei par manām vakardienas gaitām.
tātad, kā jau rakstīju, vakardiena bija s u p e r ī g a !!! tik daudz pozitīvas emocijas.! aww. un jā, mans smukais kavalieris arī ir klāt visur @ vienmēr. :D bet ne par to ir stāsts.
es pat neatceros kā diena iesākās, bet nu visa labākā darbība norisinājās Ālandē. zēni izdomāja, ka grib iet peldēt. okei. manis (mūsu) pēc. viņi jau iepriekš bija tur uztaisījuši tramplīnus (it kā :D) un sāka ņurkot and so on. katru reizi, kad viņi kāpa ārā pie tramplīna saradās arvien vairāk un vairāk dubļi, kas palika arvien šķidrāki un šķidrāki. protams, kā jau tas bija sagaidāms, neizpalika arī mētāšanās ar dubļiem, un galvenie upuri bijām mēs ar Elvitu. mums pat nebija doma, ka mēs peldēsim, bet tik netīras mēs arī nevarējām iet mājās. tā kā es esmu vislielākā zaķpastala, kad runa iet par lekšanu ūdenī (nevis par mierīgu ieiešanu), Elvita leca pirmā. viņa (viņi) jau bija izlekusi 3 reizes, kamēr es nemierīgi dīdījos maliņā. zināju, ka ūdenī būšu šā vai tā, neatkarīgi vai es to gribu vai nē. saņēmu visu savu drosmi un kāpu uz tramplīna. mazākā, protams. uzgāju līdz galam un vienkārši skatījos ūdenī. :D :D Elviss uzkāpa otrā galā un man vairs nebija NEKĀDAS izredzes palikt sausai. un, protams, tā kā es esmu visneveiklākais cilvēks ever, es zaudēju līdzsvaru un vienkārši ievēlos ūdenī. :D:D bet tas bija to vērts. tas tiešām bija to vērts. pēc mana izgājiena, mēs mierīgi gājām mājās :DD sakopāmies un atkal gājām ārā. spēlējām paslēpes (jā, skan bērnišķīgi, bet tas ir tik nenormāli jautri) pa visiem Priedulājiem. slēpās pa divi un meklēja arī pa divi. tas tiešām ir jautri. pamēģiniet, nenožēlosiet!
vēlāk vakarā izdomājām uzrīkot kāršu turnīru, bet šī iecere, protams, izgāzās. :D:D tad nu gājām ēst ērkšķogas. no sākuma. pēc tam aizgāja mētāšanās ar āboliem. viss jau būtu jauki, ja man tagad nebūtu zilas kājas un acs (!) :D. neveiksmīgi dabūju ar ābolu pa aci, un tagad zem uzacs ir pušums. :D smieklīgi :D:D:D:D:D:D
ehh, tā tiešām bija viena no labākajām dienām šijā vasarā.
un pats galvenais, ka esmu atguvusi to dzīvesprieku un sparu, kas man pietrūka šo +/- mēnesi. pašai prieks par sevi.
jauki dienu, zaķīši ;**

ceturtdiena, 2010. gada 29. jūlijs

ne tik slikti

laikam šī vasara tomēr nav nolemta PILNĪGAI iznīcībai un garlaicībai. šodienu, piemēram, es pavadīju superīgi, es pat neatceros, kad esmu jutusies tik labi. daudz smējos un dusmojos, jo dažs labs samainīja visus manus numurus vietā, tā ka es tagad nezinu, kurš nr. ir kuram. :D
tagad man ir slinkums rakstīt, uzrakstīšu citu dienu, garastāvoklis PĀRĀK labs un tulīt atkal jāiet prom. lai jums jauks vakars. buča.

otrdiena, 2010. gada 27. jūlijs

Cranberries - Zombie.mp3

starp mums bija viens cilvēks. VIENS. un es pat nespēju uz viņu paskatīties. bet, protams, vieglāk jau ir izlikties, ka nekas, NEKAS, nav noticis. bullshit.
how did I get here?
new choices
so many choices

kā var izvarotājiem un slepkavām ļaut dzīvot mierīgu, piepildītu dzīvi, tos pat neievērojot, bet laupīt to mazam zēnam? kāpēc viņi var nodzīvot līdz sirmam vecumam, bet bērnam ir atvēlēti vien pāris, mokpilni gadi? KUR IR TAISNĪBA?

pirmdiena, 2010. gada 26. jūlijs

blush

bet nu viņš ir TĪĪĪK smuks. wahahaaāaa. :D man ir smuki draugi, ou jā. rofl :D:D

svētdiena, 2010. gada 25. jūlijs

I got a magic in me





skan šī dziesma, kuru pavisam nejauši atradu, tomēr tā uzreiz paceļ garastāvokli!

tātad, vakar atbraucām pie Kikenes, pasvinējām viņas v/d. kad atbrauca pārējie radi, 'jaunatne', kā mēs sevi nodēvējām, sāka spēlēt volejbolu. izcepām šašliku, paēdām un izdomājām iet uz jūrmalu 'uzspēlēt volejbolu'. tā kā man jau no paša sākuma nepatika doma par volejbolu, bet es šausmīgi gribēju peldēt, tad nu no sākuma doma bija, ka es iešu peldēt, kamēr pārējie spēlēs volejbolu. beigu beigās iznāca, ka mēs visi gājām peldēt, citi pat ar visām drēbēm. no sākuma jau viss kārtībā, jau ejot redzam, ka sāk palikt aizdomīgi tumši mākoņi. nonākot pie jūras, secinam, ka, ieejot - pa kreisi, viss ir nereāli tumšs un draudīgs. sāk parādīties zibens un pērkons. bet mums vienalga, mēs no laukiem un ejam ūdenī iekšā. no sākuma zibens bija tālu jūrā, bet vēlāk sāka nākt arvien tuvāk mums. un tad sākās. sacēlās vējš, parādījās lieli, lieli viļņi. bija auksts. un tad sākās lietus un vēl lielāks vējš. pirms tam jau bijām paņēmuši volejbola bumbu un spēlējām ūdenī, bet kad sacēlās lielais vējš, bumba aizlidoja. es jau skrēju-peldēju pakaļ. tad pievienojās Krista. es peldēju cik vien ātri varēju, un bumba visu laiku bija burtiski 50cm man priekšā. es vienkārši nebiju spējīga to aizsniegt. kamēr es centos pieskarties bumbai, vējš bija iegrozījies tā, ka viļņi bija nevis kā parasti - uz krastu, bet gan no kreisās uz labo pusi, tieši man sānos. tas bija ārprātīgi. vienu brīdi man patiešām sametās bail, jo es māku peldēt, bet neesmu tik laba peldētāja, lai galvotu, ka nenoslīkšu. sākās krusa, visas mantas bija pilnas ar smiltīm. uzģērbām nu jau slapjās drēbes un ātri gājām prom. ņemot vērā, ka zibens laikā nevar skriet, ja nevēlamies izcepties. krusa bija tik sāpīga, ka man vēl joprojām sāp mugura. tāda sajūta, ka pastarā diena klāt. kad tikām ārā no piejūrmalas zonas, uz normālu asfaltētu ceļu, sākām lēkāt pa peļķēm un pilnā balsī bļaut wuhuūuu no sajūsmas. dievelīgi. jutos tik brīvi, tas bija neaizmirstami. ejot mājās, es sāku māt visiem, kas brauca mums garām. vienā brīdi garām brauca busiņš, un es, protams, pamāju arī tam, bet laikam izrādījās, ka tas bija satiksmes busiņš, un šoferis padomāja, ka mēs gribam iekāpt. visi mājām ar roku, lai brauc prom, un tad viņš beidzot saprata. :D lieki piebilst, ka viss kas mums bija mugurā, kā arī tas, kas bija līdz bija cauri slapjš. tomēr tas bija tā vērts. kad pārgājām mājās, izgriezām drēbes, pārģērbāmies un gājām ārā pie vecākiem, lai turpinātu ēšanu, nogaidītu, kad pāries lietus un fočētos. uzņēmām daudzas bildes, dažas no tām var redzēt manā albumā. protams, ir vēl neskaitāmas ķēm-bildes, kur sejas, rokas un visas pārējās ekstremitātes ir tādās pozās, ka pat Kamasutras autoram būtu ko pamācīties. :D
vakarā gājām uz jūru, sīkāk nestāstīšu, jo tas bija anormāli apkaunojoši, bet smieklīgi un bailīgi reizē.
tāda bija vakardiena
šodien, mēs kārtīgi izgulējāmies, aizgājām uz New Yorker, sapirkām Kikenei drēbes, pārnācām mājās, paēdām un gājām fočēties. atkal. :D
man arī būs jāiegādājas tādi forši legingi. baigi ērti, ziniet. :D
rīt jābrauc uz pasu nodaļu, beidzot ir jāuztaisa jauna pase. jau ~ mēnesi esmu bez pases.
tagad publicēšu pāris bildes un skatīšos filmu.
eu, garš ieraksts. yeah.
























































































































draugos ieliku tikai vienu bildi no visas dienas :D

piektdiena, 2010. gada 23. jūlijs

vakardiena

dažreiz es nevar vien beigt brīnīties, cik dumja esmu. ES visu sabojāju, ES atraidīju, ES noraidīju, ES neatbildēju. bet tanī pašā laikā ES esmu tā, kura turpina muļķīgi sapņot. piemēram, tikko es pieķēru (un šoreiz tiešām pieķēru, šīs domas nāca neapdomāti) sevi domājot, ka, par cik ir sākusies melleņu sezona, mēs varēt aizbraukt pēc tām, un pēc tam tās ēst kopā ar pienu un cukuru, sēdēt un runāties. es pat izdomāju kur un par ko. parasti man šādas domas uzmācas tikai vakarā. zinu, ka vēlāk šausmināšos par šādām muļķīgām iedomām (ko es tagad arī daru).
vasarai sākoties, es domāju - jā, šī būs mana vasara, viss būs citādi. būs daudz sarunas, daudz smieklu, daudzas tikšanās. būs prieks. un ko tur liegties - jūnijs tāds tiešām bija. bet tad viss mainījās, un tagad ir tik stulbi, ka es pat vairs nejūtos iederīga. tiek apspriestas tēmas, par kurām es neko nezinu, notikumi, kuros es neesmu piedalījusies un tiek smiets par jokiem, kurus es nesaprotu, jo gluži vienkārši neviens mani tur negribēja redzēt. tas vien jau parāda 'manu vietu'. tāpat kā tas, ka es pat neko nevaru uzrakstīt, kad tas jau tiek izsmiets un pārvērsts par joku, pat neaizdomājoties, ka mani tajā brīdī nomāc kaut kas daudz svarīgāks par muļķīgu, tiešām muļķīgu saraksti. es nezinu, varbūt esmu izaugusi, bet tas, kas man agrāk likās smieklīgi, tagad liekas muļķīgi. man tur vairs nav vietas.
un vienīgais, ko es šobrīd varu darīt ir aizmirsties labā grāmatā un cerēt, ka [..] visi paliks kur tiem jāpaliek [..]. kaut nu šis tiešām būtu tas pagrieziena punkts, kas man ir nepieciešams, lai beidzot arī man viss nokārtotos.

rakstīts vakar ap 12 naktī.
es zinu, ka jums noteikti jau ir apnicis, ka bez maz vai katrā ierakstā žēlojos par to, cik slikti man ir un cik neiederīga jūtos, bet tā patiešām ir.
galu galā, es taču nemāku jokot un esmu dīvaina.
nu ja, ko tu tādai dīvainei padarīsi.

pirmo reizi skaidri zinu, ko gribu attiecībā uz skolu un tām lietām. kaut nu tas piepildītos.

vismaz pluss ir tāds, ka Aigars arī drīz atkal būs mājās, iespējams, uz 'visiem laikiem'. plāni jau ir grandiozi un es būšu nereāli priecīga, ja kaut viens no tiem piepildīsies. tas būtu tik forši.
mašīnai arī ir potenciālais pircējs.
ar mammu beidzot ir +/- labas (nevis normālas kā parasti) attiecības, kas mani priecē.

šorīt bija tik nereāli foršs negaiss. nu vienkārši ahhhh. pamodos pirms sešiem, visa istaba bija oranža. tiešām oranža. pēc tam uz pāris minūtēm iesnaudos, un kad atvēru acis, istaba bija drūmi pelēcīga. un tad tik sākās. zibens, pērkons, lietus. kā es mīlu šādu laiku. vāh.

nu jā. laikam jābeidz. hih.
jauku dienu.
xx