svētdiena, 2010. gada 19. septembris

end of the story

jūtos tukša. iekšā ir viens liels, milzonīgs, bezgalīgs tukšums. bet par spīti visam uzskatu, ka rīkojos pareizi. piedod. bet jā. un jā. blogs laikam tomēr ir pārāk publiska vieta, kur visu to, ko pašlaik domāju uzrakstīt, bet varbūt tomēr kādu daļiņu varētu? :?
kāpēc es tā darīju? tāpēc, ka nebija tā. nu tā. tāaaaa. kā bija agrāk. arī dažas šīsdienas frāzes un darbības atstāja savu iespaidu.
tik ļoti gribas to nožēlas sajūtu, tās sirdssāpes, bet nekā. tukšums. kā jau teicu. un tā jau ir augstākās pakāpes nejūtība. wtf, what's wrong with me, huh?
šīsdienas un visticamāk arī šīs nedēļas dziesma Grafomāns ft. Gain Fast - Kadrs no dzīves.
katrai dziesmai savs stāsts.
es laikam esmu diezgan skarba personība. yeahh, šodien par to pārliecinājos pati.
un pats grūtākais bija skatīties, kā viņš aiziet.
pati vien esmu vainīga, tomēr, par spīti visam, kā jau rakstīju iepriekš, uzskatu, ka izdarīju pareizi.
piedod.

kkad vēlāk labāks ieraksts no manas puses par vispārīgākām tēmām.
x

Nav komentāru: