tagad ir tā sajūta, kad vienkārši negribas iet mājās. labi, aizietu mājās, lai paēstu, bet pēc tam atkal prom. gribas to laiku novilcināt, darītu visu, ko vien var izdomāt, bet neiet. es negribu tur būt. tagad negribu. negribu to visu redzēt, dzirdēt. dohhhh. nu kāpēc viss ir tik grūti? bet paldies viņām par viņu superīgo atbalstu. mīlu.
nu jā. atkal nekas lādzīgs nesanāca ar ierakstu. laikam neesmu spējīga kaut ko sakarīgu uzrakstīt, kaut gan iekšā viss burtiski vārās.
sega joprojām smaržo
:/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru