sauliiiteee

Fonā skan lieliskas dziesmas, saules stari laužas istabā un man atkal šķiet, ka dzīve ir skaista! Pavasaris tuvojas acīmredzami. Uhh, tas ir jauki.
Šorīt no rīta, kad pamodos, gribējās iet pabraukāt ar riteni - tik ļoti man likās, ka aiz loga ir zaļa zālīte un sniegpulkstenītes. Bet tad es atcerējos, ka ceļi joprojām ir slideni, un manam ritenim ir jāuzpumpē riepas. Pumpe man nav, hahaha :D
Varbūt vēlāk saņemšos un iziešu pastaigā. Šitik foršu laiku nevar laist garām. ZPD arī parakstīju. Vēl tikai 2 punkti un man IT KĀ ir gatavs. Vienīgā problēma, ka man nav ne mazākās jausmas, kā ir jātaisa titullapa, mērķis (?), saturs utt. Tas būs izaicinājums. Šī nedēļa būs diezgan saspringta un aizņemta, man jau patīk, vismaz domas novēršas no citām, mazāk patīkamām lietām.

+ man pašai ir prieks par sevi. Sazin kādā veidā pa nedēļu esmu 3 kg nometusi, hahaaa :D

euu, cilvēki?

Kāpēc tad, kad Ievai ir riktīgais ballīšu garastāvoklis, visi ir sēnes un sēž mājās? Netaisnība nu :D Visas cerības uz Agati. Jā.
Bļāviens nu, es tik ļoti gribu izdejoties un iztrakoties. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa, varētu bļaut pilnīgi :D
pati nemaz nezinu, kāpēc TE to ierakstīju
anywayss, jauku vismaz jums šo vakaru :)

sen

Uhh, pēdējoreiz te ierakstīju Valentīndienā. Kā tas laiks skrien..
Pa šo laiku ar mani ir notikušas tik daudzas lietas, ka visas nemaz nevar un nedrīkst uzskaitīt/publiskot. Pagājušās 7 dienas bija viena traka, traka, traka nedēļa. Pagājušajā sestdienā ašā ideja vakara noslēgumā mani aizveda uz Bufeti un no rīta pamodos svešā mājā. Labi, ka atceros, kā tur nokļuvu, ar ko un kāpēc. Gulējusi biju +/- 3 stundas, pārbraucot mājās, uzreiz zvans no Anetes - nu, kā tad jums gāja? Tad nu Ieva atkal ģērbjās atpakaļ un iet uz GOC. Kavēju laiku Anetei. Abas fanojām par LT treneri. Nu bļāaaaviens, tiiiik smuks. Gints ar skruļļainiem matiem. Bija jautri.
Pa nedēļu notika drudžaina gatavošanās lugai, kuru atrādījām ceturtdien. Par cik tā bija mūsu very first time on stage, tad domāju, ka mums viss izdevās diezgan labi. Vismaz tagad mums ir priekšstats, kā tas viss ir jādara un nākamgad jau laicīgi sāksim gatavoties.
Laika man vispār nebija NEMAZ, tas arī ir galvenais vaininieks tam, ka nesanāca uzrakstīt pāris cilvēkiem tik bieži, cik gribētos. Bet kas to lai zin - varbūt tas ir uz labu.
Manām visgudrajām dzīves atziņām ir nākušas klāt vēl divas:
- Dzīvo tikai vienreiz!
un
- Laiks rādīs.
Tieši tādā secībā, haha. To sestdienu dzīvoju pēc pirmā principa, pēc tam dažas dienas pēc otrā, tagad pēc abiem. Paņem visu ko vari, respektīvi, ballējies līdz spēku izsīkumam, dari visu, kas ienāk prātā un PĒC TAM domāsi, vai to vispār vajadzēja darīt un kā to izstrēbt. :D Un tad būs "Laiks rādīs". Bet ir jau vēl arī teiciens "Nekad nenožēlo to, ko esi izdarījis, ja tajā brīdī biji laimīgs" Hmm, ir par ko padomāt, vai ne?

Šīs brīvdienas ir veltītas ZPD. Pa 2,3 dienām ir jāuzcepj 30 lappuses. 11/30 jau ir. Vēl tikai 19. Nu nekas, gan jau kaut kā kaut ko :D

Šis ieraksts ir tāds garlaicīgs par manām ikdienas gaitām, bet ko padarīs, tāda dzīve :D

Ja runājam par manām iekšējām sajūtām, tad tagad manī dominē 3 sajūtas:
- ballīšu sajūta
- izmisums
- vienaldzība
Vienā brīdī es esmu priecīga, otrā jau aizdomājos par citām lietām, trešajā man viss ir vienalga. Pēc visiem pagājušās nedēļas notikumiem mazliet atkal ir cēlusies mana pašpārliecinātība un ticība saviem spēkiem. Pati sev pierādīju, ka ja gribu, varu visu. VISU. Lai cik neplānoti un spontāni tas būtu. Par to man ir prieks.
Izmisums manī ir tāpēc, ka atkal sāk atkārtoties tas pats scenārijs, kas bija pirms gada. Kā es to negribu, pie velna. Man nevajag visu to atkal atpakaļ. Cenšos viņai to ieskaidrot, bet viņa nesaprot vai negrib saprast. Īsti netieku skaidrībā. Mani nervi nav no tērauda, esmu tikai cilvēks. Paldies visiem, kas ir man apkārt, jo jūs man dodat spēku. Bet dažreiz arī stiprākie pakrīt..

Ja jau sākumā iesāku ar gudrajiem dzīves padomiem, tad nobeigšu arī ar tiem.

Kā būs tā būs.
Vecene nav siena, var pagrūst malā (oh yeah, šis ir ZELTS :D)
Atmiņas ir sasodīti smaga bagāža.

Šodienai, mīļie mani, tas arī viss. Ja jums ikdienā interesē, kas ar mani un kā, varat sekot twitterī ŠEIT (klik) un ja jums ir kāds jautājums, kuru gribat pajautāt, droši to varat izdarīt ŠEIT (klik)


(atradu bildi un atcerējos - es arī ēnoju :D)

Jauku jums dienu. Smaidiet :)

angel

Skan ŠĪ dziesma un es nevaldos. Man vairs nav spēka. Garīgi. Panīkums, izsīkums. Tas ir tas, kas darās manā galvā pašlaik.
Sestdien bijām Priekulē un pēc tam uz balli. Atvainojos visiem par to, kāda biju, tā vienkārši nebija mana diena. Balles vidū man un Lauriņai atnāca vaļā. Tas bija traki. Paldies Matīsam par to, ka bija blakus. Negaidīti, patīkami un jauki.
Šodien nonācu pie secinājuma, ka atkal esmu mainījusies. Protams, būtība jau nemainās, bet kaut kas tomēr iekšēji ir savādāk. Kaut kā aizdomājos par visu iepriekšējo, kas ir noticis. Šajā laikā esmu ieguvusi vērtīgas atziņas.
- Neuzticies cilvēkiem pilnībā.
- Dod mīļumu, bet neatdod sevi visu.
- Ja jūti, ka vairs neesi tas, kas biji, tad nav vērts. Galu galā, tu iepatikies tāds un ne savādāks.
- Izbaudi pilnīgi visu. Un dzīvo ar domu, ka rīt tā var arī nebūt.
- Saki visu, ko gribi pateikt. Tev tādas iespējas var vairs nebūt. Izmanto iespēju, kad tevi uzklausa.

un vislabākā atziņa, kuru, diemžēl, man pateica - nekas nekad vairs nebūs tā kā bija.
Oh damn, so true. So, so true. Sasodīti stulbi to apzināties, bet tā ir.

Ārprāts, es to tiešām vairs nevaru izturēt. Tomēr ir pagājis tik ilgs laiks, bet es joprojām turpinu gruzīties par to visu. Tas joprojām maisās man pa galvu. Viņš joprojām sēž kaut kādā mana prāta un sirds nostūrī. Visdziļākajā, bet tomēr.
Vienkārši nezinu, ko pati gribu. Nepazīstu sevi vairs.

Īstenībā man ir tik ļoti daudz ko teikt, bet laikam lai tas paliek pie manis. Labāk paspēlēšu, tas vienmēr nomierina.
Atā čabulīši. Paldies, ja šo lasat. :]]

joprojām

Aizvien vēl nezinu, kā mammai to pateikt. Doma par pirmdienu vai svētdienas vakaru, bet tad redzēs pēc apstākļiem. Galvenais ir palikt dzīvai līdz rītdienai, tad jau kaut kā viss nokārtosies. Varbūt. Arnis jau pajautāja, vai muča nav pārnesusi mājās kādu revolveri. Hahaaa, par to sasmējos ne pa jokam.
Šodien vakarā eju pie Elvitas, sašūsim beidzot kleitu, nopirku atlasu priekš lencītēm, viss būs labi un jauki.
Un arī šeit vēlētos rakstīt tā - meiten mīļā, viņš nav tavu asaru vērts. Pat ja pašai liekas, ka ir, NAV. Nenormāls cūka - vienīgais, ko varu par viņu pateikt. Nekad nebūtu domājusi, ka viņš tā varētu izdarīt, bet jā.. Atceries, ka tev apkārt ir daudz, daudz draugi, kuri tevi atbalsta un atbalstīs. Varam parunāties jebkurā laikā. Un atceries - viss būs labi. Pēc kāda laika, bet būs (cik dīvaini to rakstīt MAN, bet saprotu tevi perfekti. Gāju cauri tieši tam pašam. Manā gadījumā elle turpinājās 2 nedēļas, bet ceru, ka tev tas neievilksies pārāk ilgi.) Daudz mīļas bučas, turies!

+ ievērojāt, man šodien nav slinkums likt lielos burtus kā tas bija vakar (giggle)

--------

euu, aizdosi pistoli? Es vairs nevaru izturēt.
šodienas notikumi vnk ir punkts uz i, finito, kronis visam. sauciet to kā gribiet. vnk bļa bullshit nu. nenormāls buļļa mēsls. juuuu.
"nu tā, visi mašīnā"
izmācīšos par policisti, un tad jūsu bērniem dzīves nebūs! tb - mēs ar Bundžu izmācīsimies. sasodīta diena, vnk sasodīta. būšu pirmā, kura izgudros laika mašīnu, jo liekas, ka bez tās es dzīva nepalikšu pēc tam, kad viņa uzzinās. zomg. omg. mg. g.
šis ir vislielākais wtf ieraksts visā bloga vēsturē, bet man kkur vajadzēja izlikt.
un rakstu es nesmuki, par to atvainojos. bet tgd man nav vaļas spiest shift katra teikuma sākumā tikai tāpēc, lai būtu lielais burts. tāpēc, piedodiet, atvainojiet, es tagad beigšu.


es zinu tavu numuru un zinu, ka tev ir 2 dēli. watch out bitch. nebrīnies, ja atradīsi savu formu kkādā vārtrūmē sadegušu. buča

beidzot!

Es beidzot esmu saņēmusies rakstīt ZPD. Buros cauri visām lapām, ko Kāle man iedeva, vienīgie s**i, ka man nav tā lapa, kur ir rakstīti apakšpunkti tai tēmai. Par cik tas ir konkurss, un katram konkursam ir savs nolikums, tad esmu pārliecināta, ka mātei googlei kaut kur ir noglabāts arī mana konkursa nolikums ar visiem apakšpunktiem. Šodiena būs ļoti ražīga diena. Pēcpusdienā atnāks Elvita, paskatīsimies, ko var izdarīt ar manu kleitu (vajag šaurāku, un viņai mājās ir šujmašīnīte :D). Sestdien ir jādzied Priekulē un pēc tam balle, kura solās būt riktīgi labā. Nilam ar Jēkabu dzimšanas dienas, būs laaabi. Vakarā jāsataisa Anetes dāvana beidzot līdz galam un tad mazliet arī TV. Rīt arī ZPD. Trešdien uz skolu. Es tā gribu izrauties no mājas. Sēdi 4 sienās vairāk kā nedēļu. Pievienošu kādu smukbildīti atkal un turpināšu ZPD.

+ priecēja vakardienas bloga statistika. Interesanti, ko jūs te atrodat? ;D

wild

Manam kaķim vienalga, viņa dzīvo kastē :D:D



- Es nesaprotu kas tur saprotams!
- Tu nesaproti kas tur saprotams?
- Jā
- Saprotu....


saruna ar brāli par blogu :D

2x

oukeii, tas nav nekas tumšāks, bet vismaz pārmaiņas :D

fml

Sveiki zaķīši. Slimība ir pieveikusi arī mani. Jau nedēļa apkārt. Kā twitterī ierakstīju "right now I'm like - kill me, please. pif paf and I'm dead." noooopietni, es vairs nevaru izturēt. Pa nedēļu stabili 37.3 vai 37.4, bet vakar uzkāpa līdz 38.0. Šī noteikti bija pati sliktākā nakts līdz šim. Es guļu ar
- 3 džemperiem
- biezajām, garajām biksēm
- 2 zeķu pāriem
- 2 vatētajām segām
Vai Ievai ir silti? NĒ! Argh, vnk kill me, tiešām. Šis laikam būs konkrēts žēlošanās ieraksts, bet kaut kur jau var. Elvitu pie sevis nelaižu, negribu viņai šito pielipināt. Jūtos neeeenormāli iztukšota, un pašlaik man gribās nomainīt bloga izskatu uz kaut ko tumšāku. Laikam tā arī darīšu. Lai jums jauks vakars, gan jau drīz kaut ko šeit iemetīšu. Sī ja.





šīs nedēļas labākais atradums. pierādījums Nila vārdiem, pareizāk :D:D --->