pa šīm dienām ir noticis daudz kas tāds, kas mani iespaidoja garīgi. un tas nebūt nav labā ziņā. jau atkal viss ir pie vienas vietas, viss ir vienalga, nekas neinteresē. arī no vasaras, lai cik dīvaini tas nebūtu, vairs nav nekāda prieka. tāds baigais pohujisms. vienīgais, ko ļoti, ļoti gribās - smokeeeee
zinu, nav labi un bla, bla, bla, bet ja tas var man palīdzēt sakopot domas, tad dodiet tik šurp. ceru, ka viņa atļaus aizbraukt uz Liepāju. tagad laiks ir riktīgi labs, un man ir iepaticies sauļoties, visu dienu varētu pavadīt jūrmalā. viņš arī tagad ir prom, tāpēc arī šajā ziņā man būs garlaicīgi. ar nepacietību gaidu 7. jūliju, kad brauksim uz Rīgu. wuhh, beidzot Dziesmu svētki būs klāt. gaidu.
laikam beidzot būs jānotīra nagi.
un ziniet, ko es ievēroju? ka vairākumam no cilvēkiem, kas manu penteri lasa un novērtē, gandrīz visi ieraksti liekas dīvaini. :D par to man parasti jāsmejas. jau kādu otro dienu sēžu mājās un neko nedaru. smieklīgi ir arī fakts, ka esmu sākusi spēlēt spēlītes internetā. cik nožēlojami. bet nu, neko darīt.
šodien arī sapratu, ka kaut kādu iemeslu dēļ, brālis VIENMĒR darīs tā, lai man ir sliktāk un lai man ir jāklausās gudrie sprediķi no mātes puses. nu ko, laikam jau tāda ir mana misija - nevienam nepatikt un visus atgrūst.

tik jauki, ka man pašai nezinot, kāds par mani iedomājas. ehh

wish

laikam būtu jāieraksta, kā tad mums gāja pie Sintijas. nu tad tā - sākums bija daudzsološs, jo Anetei redz ievajadzējās izmazgāt matus un uzlakot nagus :D:D bet es nedusmojos. labums tam ir tāds, ka mums vismaz nebija jāstiepj galds un krēsli. aizgājām uz Gaviezes centru (mana otrā ciemošanās reize tieši Gaviezē, wazaa), nopirkām čipsus un vēl šo to un gājām atpakaļ. atpakaļejot man garām nereālā ātrumā pabrauca mašīna, kas bija, nu, kaut kur 30 cm attālumā no manas rokas. TĀ pārbijos. galvenais, ka viņa izdomāja apdzīt to otro mašīnu tieši tā, lai apdzīšanas karstākajā momentā būtu bez maz vai mums virsū. stulbums. tad aizgājām atpakaļ, uztaisījām salātus, iekūrām grilu, uzlikām cepties vistiņas, satinām follijā kartupeļus, ēdām čipsus un vienkārši čillojām. bija labi, jā. tad paēdām un atkal čillojām. kaut kur pa vidu uzspēlējām UNO un sasveicinājāmies ar sarkanajām skudrām. vēlāk sakūrām ugunskuru grilā, jo laukā Sintijas opis negribēja (uz plikas zemes). sasēdāmies apkārt, izveidojām NY geto rajonu un runājāmies. uz kādiem 5 vai 6 "it kā" iegājām gulēt. labi vismaz, ka Anete ar Sintiju aizmiga. mēs (es, Anna, Anna Una & Nansija) negulējām VISPĀR. sagaidījām, kad visas piecēlās, apēdām banānus un šokolādi, kas gan no sākuma bija domāti cepšanai follijā :D mājās pēc tam saskaitīju, nebiju gulējusi 33 stundas.
pārbraucām mājās, savācāmies, paēdām un gājām pie Annas Unas sauļoties. BEIDZOT esmu kaut cik brūna (mm) vēlāk izpildīju savu misiju, visu sarakstīju, un noliku, lai izlasa. nezinu, vai izlasīja, pašlaik nav mājās. un ieslīgu jaukā miedziņā kas ilga 15 ar pusi stundas (clap) no 21.00-12.30 (mm) bet gulēt vēl joprojām gribas.

euu

viņš apzināti izvairās? ;oo

watāaa?

Līgo vakars, Liepāja, jaukās omes un viss ir tik labi :D yeah, right. es tagad labāk sēdētu mājās pie TV nekā šeit, kaut gan jāsaka - šašliks ir tīri garšīgs :D
vakar sapratu, ka kaut kādā ziņā bez viņa nevaru tieši garīgi. man trūkst tā saikne, kas bija. jaukās sarunas. īsziņas. e-pasti. zvani. pat dīvainā kārtā - tikšanās. trūkst tas viss. ehh, galu galā es tomēr esmu nelabojama muļķe, kas neko nevar izdomāt.
rezumē - vakaru/nakti pavadīšu ar savu "superduperforšo" ģimeni, klausoties stāstos un miegot ciet. jāaa, tieši to es gribēju. |(

nogurums

izvadāju pusi no bukletiem un mugura sāāaaap :| bet nu, ja jau par to maksā, man nav grūti. tas tikai nozīmē, ka būs vairāk jautrības :D gaidu (mm)

jā, pati visu sačakarēju, pati sev nozvērējos, ka nerakstīšu, bet vai es šo solījumu turu? protams, ka NĒ! ;@ tas jau kļūst smieklīgi. būs jāsāk apgūt jogu or smth lai visu sevī noregulētu, un iegūtu vismaz kaut kādu skaidrību.!
bijām šodien uz izlaidumu, apsveicām Reineru. biju domājusi, ka tik jauki cilvēki ir tikai filmās, bet re kā - izrādās, ka tepat Grobiņā arī viens tāds ir. tik jauki. no rīta pamostoties, dzirdu, jā, lietus. bet pa dienu laiciņš noskaidrojās, palika silts, vējiņš arī pūta, bet ne jau brāzmas, bet tāds viegls, viegls.

tur kur esmu es, ir viņš. vai otrādi?! dunno. sāk jau tracināt.

gaidām Annu mājās no MSĢ. tāds prieciņš bija, kad uzrakstīja, ka tomēr tur nemācīsies, jo ko gan es bez viņas darītu? vēl tikai Anetei jātiek uz vispārējo (clap)

decision

Vakar viņš jau atkal uzrakstīja tik foršu sms. kad izlasīju, sekoja dziļa nopūta. kāpēc viņš joprojām turpina būt tik mīļš pret mani? tas liek man domāt, ka PILNĪGI VISU daru nepareizi. man riebjas tā sajūta, kad nonāc pretrunā pats ar sevi, un tieši tagad tā ir ar mani, jo es pati nesaprotu, ko es gribu, un tas mani vai beidz nost. nu tik stulbi. prāts saka vienu, sirds pavisam citu, un intuīcija kaut kur pa vidu saka vēl ko pavisam savādāku. kā lai tādā haosā izlemj? galvenais, ka es apzinos, ka šinī situācijā viss ir atkarīgs no manis un no tā, ko es izlemšu, bet es nemaz nevaru izlemt. dohhh. cik nožēlojami, ka tu pats nemaz nevari tik skaidrībā ar savām jūtām. tiešām nožēlojami. tiešām nezinu, ko lai dara. jāpiekrīt vienam gudram cilvēkam, ka tikko tikko kaut kas jau veidojās, bet nē, redz man atkal viss ir jāizbojā, jāsāk šaubīties, jāpārdomā. ;@ tādas domas nepārtraukti :D 'uzticies intuīcijai' būtu labi, ja man tā būtu :D

šodien bijām uz Akropoli, turpceļā bija baigais čakars, nevarēju vairs izturēt. no sākuma vsp bija FAIL, jo aizbraucām ne tur, bet beigu beigās atradām :D nopirku bikses. tad braucām uz Palangu, izbraukājāmies ar panorāmas ratu. okei, skats tiešām ir labs, bet tas augstums ir BIEDĒJOŠS, otrreiz nekad. un vēl pietam augšā ir lielāks vējš, un tas (lai kas tas arī būtu) šūpojās, un tu esi tik augstu, brr. pēc tam pastaigājām pa gājēju ieliņu, paēdām, un gājām notriekt atlikušo naudu :D sev nopirku divus skaistus auskaru pārus, vieni ir balti, smuki bruņurupucīši, otri - ķirsīši, un saulesbrilles arī. ehh, prieciņš. pats labākais ir tas, ka izlaiduma naudiņa stāv neskarta, un nekā neesmu iztērējusi (sun) pašai prieks. tagad domāju aizbraukt kādu dienu uz Liepāju un paskatīties kādu jaku vai kko tamlīdzīgu. pirmdien biju šopingā ar krustmāti, ehh, tāds prieks, ka man viņa tik forša. mīlu. arī papļāpājām jauki (sun)
vakar aizstaigājām līdz jūrai. ir tik dīvaini, jo liekas, ka sazinos ar diviem pilnīgi atšķirīgiem cilvēkiem, un tas nekam neder. un noveda pie tā, pie kā noveda. nenožēloju, jo zināju, ka tā notiks. cerēju, ka kkad vēlāk, bet notika vakar.
I really messed up everything

take care

vakar bija izlaidiens. tik jauki. lielais paldies VISIEM, kas atnāca. tik daudzus nemaz nebiju gaidījusi, un bija tik patīkami ieraudzīt cilvēkus, kurus nebiju gaidījusi. :D
vienu brīdi bija tāda sirreāla sajūta. tiešām. es pie sevis tā domāju "hei, bet tas viss taču notiek pa īstam!" ir tik dīvaini saprast, ka vairs nav GĢ 9.a būs tikai 10. klase ar kaut kādu burtu. vairs nebūsim kopā, cik dīvaini. neforša sajūta tādā ziņā. dzīve ir skarba

īstais

kā jau redzat, atkal nomainīju bloga izskatu, un šoreiz man liekas, ka šis tiešām ir īstais. tāds pavasarīgs/vasarīgs, mīlīgs. man patīk (sun)
dienu pirms izlaiduma, man visur metas pumpas, un es pat nezinu no kā.! tas tik ļoti kaitina. okeii, man nekas nav pretī par vēderu, bet ja metās uz rokām un kājām, tad gan nav forši. ehh. :|
ahahahāaa, rīt jau ir izlaidums. tas bija ātri! šodien bija izmēģinājums un zēni atkal pierādīja, cik "vienota" klase mēs esam. nē nu labi, ja gribat palikt muļķu lomā - lūdzu, man nekas nav pretī. mēģinājuma sākums bija garlaicīgs, ja godīgi, daudz ko nemaz neiegaumēju, tāpēc nedaudz uztraucos, vai visu izdarīšu pareizi. ja ņem vērā, ka kopā ar Lauru & Robertu nesīšu karogu, tad ir uztraukumiņš, jā! ;D pēc tam dziedājām ar klasi un ar ansambli. Guntis reālu ritmiņu apakšā palika, kas būtiski izmainīja dziesmas skanējumu. Labā nozīmē, protams :) tad ar Rūtīgo izmēģinājām runu pie mikrofooona un gājām izlozēt, kurai skolotājai dosim puķes. Man tika Olita. wuhuuu! ar tām puķēm vsp ir baigais čakars, ceru, ka viss nokārtosies. :?


man ir tāda laba nojauta attiecībā uz šo vasaru, un ja viss izdosies, tā tiešām būs neaizmirstama.! (sun)

mīlu

šodien abas ar Rūtu sadomājām pateicības vārdus vecākiem. tik jauki. un dziesmas izdomājām, kādas skanēs. būs forši. ehh, īstenībā gaidu.! bet arī nē. :/
tā priecājos par tiem foršajiem vārdiem, ko dažs labs uzrakstīja. laikam tā ir īpašība, kas man sevī patīk vislabāk - spēja priecāties par it kā ikdienišķām lietām. tik patīkami, bet pēc tam visu dienu nomocījos ar dažnedažādām domām, kas jaucās pa galvu. ehh, tiešām nezinu, ko darīt, ko teikt. :?
vēl tikai 3 dienas!!! wuuh, nevaru un nemaz negribu iedomāties nākamo gadu. hahaa, tik daudzos ierakstos to esmu rakstījusi, bet tik un tāa.! :D tik dīvaini, 3 gadus viss bija jauki, forši, ideāli utt. utjp., bet te pēkšņi, šņikt un viss ir pārtrūcis, nekad vairs tā nebūs. un tas ir tik dīvaini. nereāli. līdz ar atestāta saņemšanu sāksies jauns posms, savādāks kā viss, kas ir bijis.


jūs man esat tik mīļi!

TEV KĀDREIZ KAUT KAS ARĪ BŪS LABI?!! ;@

tieši pēc piecām dienām (ieskaitot šo) es būšu beigusi devīto klasi. manās rokās būs atestāts un būšu laimīga. viss murgs būs beidzies. BET tas arī nozīmē beigas visiem jaukajiem momentiem, kas ir piedzīvoti šo, teikšu, 3 gadu laikā. nevis deviņu bet trīs, jo šo klasi es uzskatu par savu, nevis, piedodiet, veco. cik daudz ir raudāts, smiets un pārdzīvots. bet tas viss ir bijis tā vērts. itin viss ir bijis tā vērts, pat ja dažreiz liekas "viss, man pietiek." visu šo trīs gadu laikā, tieši pēdējie 2 mēneši ir tie, kurus gribu atcerēties cik sīki vien varu. visus notikumus, visas sarunas, visu. protams apzinos, ka jāiet uz priekšu un bla, bla, bla, bet tas vienkārši ir TIK STULBI!! :/

I loove fail days

šodienas fail pārspēj pat iepriekšējo. :D
uzzināju angļu valodas eksāmena atzīmi - 9. prieks par sevi, ņemot vērā faktu, ka gadā man ir 7. mūsējiem lielākajai daļai ir par 1,2 ballēm augstāk kā gadā. spriediet paši.
liekas, ka līkne no bezdibeņa sāk celties augšup, bet cik ilgi? tiešām, cik ilgi? kā viens gudrs cilvēks teica - apnicis piedomāt pie tā, ko saki, baidoties, ka visu sabojāsi. līdz piektdienai izvilkšu. kaut kā. varbūt. iespējams. jā, centīšos.
šodien ejot uz skolu iemēģināju enerģiju. damn, tas bija labi. (mm) tieši tas, ko man vajadzēja, ņemot vērā vakardienu un visus ar to saistītos notikumus.

viņa bija laimīga, viņš - labs aktieris

šodien bija angļu valodas eksāmens. kā būs tā būs. neteikšu, ka NEREĀLI grūts, bet vienkārši grūts. klausīšanās daļā otrais teksts bija tāds WTF no sākuma, bet pēc tam pieskaņojos un ieklausījos, un tad jau aizgāja. runājamā daļa tāda so-so. tēma bija tik stulba. mēs it kā piedalījāmies kaut kādā interneta konkursā "My Country" un bija jāizdomā, ko mēs varam pastāstīt par Latviju, kādi īpaši svētki mums ir, skaistākās vietas etc. mīlu
gaidu piektdienu
gribās, gribās, gribās
ja viss izdosies kā plānots, būs forši. gribu jūru. un to arī dabūšu.
piektdien eksāmens vēsturē. lūk tas ir tas, no kā es baidos. uz nagiem gadus, kā runājām :D


tagadējais laiks perfekti atspoguļo to, kā jūtos, un kas notiek manī. viss ir kā uz delnas. reizēm liekas - viss, vairs nevaru izturēt, bet vienmēr kaut kā sanāk. bet drīz pienāks tas brīdis, kad viss, kas ir sakrājies nāks vaļā. un tā jau vairs nebūs mana vaina, jo to visu vienkārši nevar turēt iekšā. pat priekš manis tas ir par daudz.!