šodien abas ar Rūtu sadomājām pateicības vārdus vecākiem. tik jauki. un dziesmas izdomājām, kādas skanēs. būs forši. ehh, īstenībā gaidu.! bet arī nē. :/
tā priecājos par tiem foršajiem vārdiem, ko dažs labs uzrakstīja. laikam tā ir īpašība, kas man sevī patīk vislabāk - spēja priecāties par it kā ikdienišķām lietām. tik patīkami, bet pēc tam visu dienu nomocījos ar dažnedažādām domām, kas jaucās pa galvu. ehh, tiešām nezinu, ko darīt, ko teikt. :?
vēl tikai 3 dienas!!! wuuh, nevaru un nemaz negribu iedomāties nākamo gadu. hahaa, tik daudzos ierakstos to esmu rakstījusi, bet tik un tāa.! :D tik dīvaini, 3 gadus viss bija jauki, forši, ideāli utt. utjp., bet te pēkšņi, šņikt un viss ir pārtrūcis, nekad vairs tā nebūs. un tas ir tik dīvaini. nereāli. līdz ar atestāta saņemšanu sāksies jauns posms, savādāks kā viss, kas ir bijis.
jūs man esat tik mīļi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru