Jau atkal esmu šeit, un man lēnām verās. Šī nedēļa paskrēja nemanot, jāsaka,ka lielākās grūtības bija tieši šodien mājturībā, jo mums bija jāaisa kaut kādas stulbas piegrieztnes no kurām es ne velna nesaprotu. Pēc tam bija divas matemātikas un otrā bija sevišķi jautra. Pat Rožuks pasmējās. Ak, humors. :D PĒC TAM no 14.00-16.10 bija jādzied. Bijām daudz, bet mazāk kā domāju. Izdziedājos riktīgi, nemaz kaklu nesaudzēju un tagad to var just. :S
Runājot par tiem tekstiem .. Tagad jau ir nedaudz vieglāk. Protams, ir dīvaini, bet agrāk vai vēlāk viņš to vienalga būtu pateicis, un savā ziņā viņam ir arī taisnība, tikai nebiju gaidījusi, ka tas viss nāks TIK atklāti..
Gribas treniņus. Trešdien būs starpskolu spēles Pāvilostā un arī es esmu tā laimīgā, kurai būs jābrauc.
Lietutiņš rībina pa palodzi un man tas patīk. Jau no mazām dienām man vienmēr ir paticis lietus. Vienalga vai stipras lietusgāzes vai smalks lietutiņš. Lietum piemīt tāda īpaša burvība. Vismaz attiecībā uz mani. Pat nemāku izskaidrot. Tā vienkārši ir. + mums ir tāda reāla palodze, ka tad, kad lietus atsitas pret to, tad ir tāda forša skaņa un tā. :D
Pievienoju attēlu ----->
Vēl man patīk skatīties, kā lietus lāses notek. Tā kā šajā bildē. Katrai ir savs ceļš, dažreiz tās notek vientuļas, bet dažreiz saplūst kopā ar vēl kādu...

Sveiki, mīļās, laikam pareizāk būtu tā. Saule traucē saskatīt datora ekrānu, bet tas ir paciešami. It kā būtu jāpriecājas, ka spīd saule, bet mans noskaņojums nav ne tuvu tam. Vakardienas sarakste bija kaut kas. Ne tajā labākajā nozīmē. Šodienas vēstule - arī. Tāda emociju gamma.. Ehh, ko tur vairs. Kas bijis bijis, un tur neko vairs nevar mainīt.
AŅA SŪTA BILDES. BEIDZOT, ESMU LAIMĪGA. HIH. :D
Tik ļoti gribas ielikt kādu bildi. Ielikšu arī šeit. Bildes PĒC make-up uzlikšanas ir dievīgas. Vismaz vajadzētu būt. Ja būs sarkanās acis, man pie kājas.
Šodien atkal pohujisma garstāvoklis.
Anna sastāstīja par veģetatīvo distoniju, un izrādās, ka man atbilst daudzi simptomi. :/
Varbūt tas arī izskaidrotu visas tās elpošanas, sirds un emocionālās lietas, kas man ir.. Vismaz nebūtu vairs jātaisa bezjēdzīgas pārbaudes..
Vēl tikai 14 minūtes, un bildes būs manas, muhahāa.
Jā, Klāvs tikko atsūtīja vienu bildi. Jomajōooo, tik :D
Atā čabuļi. Vēlāk. <3

La, la, lāa. Mamma šodien uztaisīja SATRIECOŠAS vakariņas - pildītās pankūkas ar sieru un šampinjoniem. Mmmm. Jau labu laiku gribu iet sakārtot drēbes un somu priekš rītdienas, lai no rīta nav tas lielais stress, bet kā neesmu to izdarījusi, tā neesmu. Brālis atkal pūcējas, bet man ir pilnīgi un galīgi vienalga, jo pats ir vainīgs. Bet nu ko tur.
Ziniet ko es sapratu? Pirmkārt, man galvā gandrīz vienmēr ir tukšums. Reti kad es tā pa nopietnam domāju (šī nakts bija viena no tām reizēm). Otrkārt, es nesaprotu savas nedomāšanas iemeslu. Dunno. Treškārt, man šausmīgi patīk šī dziesma. Atļāvos aizņemties no Alises. Dziesma patiešām laba, man baigi patīk. Ceturtkārt, mans dators atkal neņem pretī manu telefonu, un es to dziesmu nevaru ielādēt. Dammit. Piektkārt, vakar atkal apstiprinājās tas, par ko rakstīju iepriekšējā ierakstā. Ehh. Sestkārt, JŪS NEZINAT KĀDU ĪRIJAS MĀJASLAPU, KURĀ IR DARBA PIEDĀVĀJUMI? WHATEVER KĀDI, KAUT VAI APKOPĒJAS? Lūdzu atsaukties arī anonīmos lasītājus. ;DD
Jā.. Šodien tik daudz kā vēl nekad rakājos pa google meklējos darba piedāvājumus in Cashel.
+ gaidu svarīgu atbildi, uhh, ceru, ka tā būs.
Vēl es gribu iemācīties uztamborēt bumbiņu, lai var foršus auskariņus uztaisīt. Un jā..
It kā īsumā tas būtu viss, čabuļi. Gribas kaut ko košu. Sauli. Krāsas. Jūru. Siltumu.

<3>

Tikko apēdu pēdējās kondensētā piena paliekas. Mm. Sagribējās kaut ko saldu. Aņa beidzot atsūtīja balles bildes, un man neatliek nekas cits kā tikai piekrist.
TĀS NATURĀLI IESŪKĀ. :D
Manuprāt, Nastja vienīgā tur kaut cik pieņemami izskatās. Anyway, šodien noklausījos vēl vienu Bībera dziesmu. Wazaaa :D Saistībā ar to wazzaa, man ienāca prāta klipiņš ar apelsīnu, banāniem, ābolu un kivi. Jēzus, nu kur var rasties tāda fantāzija, lai izdomātu runājošu apelsīnu. :D
-Hey, banana, hey.! What are you doing?
- Just hanging out. With my bud.
- True, true.

Tās sejas izteiksmes arī nogalina. :D
Pamanīju, ka neierasti daudz :D sejiņas. Godīgi sakot, Zanda mani sakārdināja ar savu pīrsu, bet jau tagad skaidri zinu, ka varu nemaz nesapņot.
Jau kuro reizi sev nozvēros 18 dz/d riktīgi nodot pa uguņiem. Nu tā riktīgi. Līdz kliņķim un tālāk. :D
Man salst :( bet ko padarīs, tāda ir ziema. :)



Atkal aizdomājos. Kāpēc agrāk varējām tā forši parunāt, bet tagad...
Tagad ir sauss "Čau, ko dari?, sausa "neko" atbilde un sausa atsveicināšanās. How lame, isn't it? Viss mainās, nekas vairs nav tā kā bija, un laikam nekad arī nebūs. Gan jau.
Vakar atkal ievirzījās saruna par mācībām un dzīvi Īrijā. Man ir vienalga, ka man līdz skolai jābrauc 1,5 h, vai, ka man tur būtu jādzīvo kā internātā. Jā, tas nav labākais risinājums, bet es vienreiz gribu tikt prom no šejienes.
Cik viss tomēr ir sarežģīti un vienkārši vienlaikus. Tracina.
Vissvarīgākais arguments tieši priekš manis ir tāds, ka aizbraucot tur man būs dota vēl viena iespēja sākt visu no gala. Darīt lietas, kuras man patīk, pastāvēt par sevi un parādīt, ka arī man ir viedoklis. Man vēlreiz būs iespēja iegūt draugus. Iespējas tur ir neizsakāmi lielākas kā šeit, un nav nekādas jēgas tupēt Latvijā, kamēr Īrijā mēs jau sen dzīvotu zaļi un bez bēdas. Brālis mācītos labāk, saprastu labāk, jo tur mācību kurss ir savādāks.
Tur ir pavisam cita attieksme.
Formas.
Draudzīgums.
Optimisms.
Nauda.
Iespējas.
Viss.
Tur ir viss.
Un man nemaz nebūtu žēl aizbraukt, jo ko atstāt aiz muguras man nav. Omas? Eksistē telefons. Māsīcas, brālēni? Skype & draugiem.lv
Taka, aiziet, gribu prom.
Savāds ieraksts,. ļoti haotisks, bet man patīk.

Zanda?

Jau atkal sēžu pie datora. Mājās esmu viena, jo skola sākas vēlāk. Umm, īsti nezinu, ko rakstīt, jo, manuprāt, nekas tāds īpašs nav noticis. Šonedēļ projekta nedēļa, un es priecājos, ka tā jau ir beigusies. Tāds murgs. Vienīgais labums tajā visā ir tas, ka mājās tiekam ~ 14.00 Man atkal ir tukša galva, un es neko nevaru parakstīt. Vakar likās, ka ir temperatūra, bet laikam jau, ka nebija, nemaz neizmērīju. (:
Ehh, iešu, nav ko muldēt pa tukšo.
Gan jau kaut kad drīz ierakstīšu + patika Zandas ieraksts ++ KURĀ VIETĀ TU ĪSTI DURSI TO PĪRSU?

<3

Bla, bla, bla. Balle bija tīri tā neko, protams, uz beigām. Patīkami sēdēt malā, un vienlaikus skumt un smieties. Un jā.. Kāpēc vienmēr visam jābūt tik sarežģīti, tik, tik... es nezinu :/
Viena problēma seko otrai. Un tā visu laiku. KAD BEIDZOT BŪS BALTĀ SVĪTRA?

KAD?

Jā, ir pagājis kāds laiciņš, kopš pēdējoreiz šeit ierakstīju. Nav laika, nogurums un viss pārējais. Šodien ir balle, un esmu priecīgi saviļņota par spīti visu apkārtējo negācijām. Žēl, vienīgi, ka Sintija netiks. Slima. :/
Šodien bija matemātikas olimpiāde, no 5 atrisināju 3, kas man šķiet ir pareizi, jo par vienu pilnīgi skaidri dzirdēju, kā skolotājas runā. Tur pēc Pitagora utt. un tieši tā arī sanāca. :D Liekas, ka diena aizvadīta pa tukšo, nav ierasts, ka darba dienā esmu tik ātri mājās. :) Palēnām jau sāku taisīties, matus pataisnoju un uzlakoju nagus, kurus gan pēc tam notīrīju, jo mans foršais suns sadomāja darīt visādas muļķības. Kā es gribu vasaru. Sauli un siltumu. Patīkamu, atsvaidzinošu vējiņu, nevis kā tagad - satinies siltāk mētelī un brien uz priekšu. Gribas sajust saules patīkamo siltumu uz ādas, iesauļoties. Ah.. Kaut kur lasīju, ka līdz vasarai 15 nedēļas, tas nav nemaz tik traki. Ņemot vērā faktu, ka priekšā visi eksāmeni u.tml. tas ir pat diezgan maz.
Nākamā ir projektu nedēļa, kas mums, devītajiem, būs jāpavada cītīgi mācoties. Katru dienu 5 stundas smagas smadzeņu piepūles. Vēsture, matemātika, angļu valoda un latviešu valoda. Šausmas.. Man atkal salst rociņas.
Rīt brauksim pie Kikenes, aizlaidīsim uz Bernātiem. Tas taču ir tik jauki tā forši nobraukt pa kalniņu. Ar brāli kaut kad pagājšnedēļ bijām tepat pie mājas. Tik jauki, šļūcām, smējāmies un bijām labā garastāvoklī. Jauki.
Pamanīju, ka šis ieraksts atšķiras no citiem ar savu bezrūpību un optimismu + Rokijs tikko ēda vati. :D
Kas vēl tāds īpašs..? Ak, es vienkārši esmu labā garastāvoklī un nevaru dusmoties.
++ kad iešu uz skolu un nākšu atpakaļ nosalšu. Tiešām, laukā ir auksts + kleita. Kaut gan... Varbūt apģērbšos skolā.. Nav jau jēgas atsaldēt visus meitenēm svarīgos orgānus ;D

Atāa

Kā jau solīju, atkal esmu te - pilna ar nogurumu. Brālis skatās Herkulesu. Hah, ja vien īstajā pasaulē būtu tādi varoņi.. nebūtu slikti, ziniet. (:
Atkal galvā šaudās visvisādas domas par to pašu tēmu - looooooooove
... šonakt atkal bija jauks sapnis, bet to laikam es teicu(!)
Ja kaut viens no maniem sapņiem piepildītos, es laikam būtu laimīgākais cilvēks pasaulē.
Atkal uznāk šaubas par balli - iet vai neiet. Jāpiekrīt Laurai - nav jau nekādas jēgas aiziet un atsēdēt. <-- tas visvairāk nodarbina manu prātu. BET TOMĒR es drošvien iešu. Un man pilnīgi po*j, ka nebūs ar ko dejot. Kā nekā apkārt būs vēl daudz tādu meiteņu kā es, kas kāri noskatīsies uz visiem, kas dejos. (lick) ----------- Aņ - tikko iešāvās prātā doma, ka tur varētu būt Burkāns un uzlūgt. Gāš, es tiešām teiktu, ka man vajag uz tualeti or smth, ja tā būtu :D:D:D ----------- You all mean a world to me. Without you, I would be nothing. Love u. ;*

Par godu Lauriņai atgriezos pie sava vecā bloga izskata. :) Jā, man arī tas patīk vislabāk. Tas izsaka manu būtību.
Prieks, ka arī Renāte lasa manu blogu. Forši.
Kristapa ieraksts bija negaidīti garš, bet man patika, kā vienmēr. Viņa ierakstot ir sava īpaša odziņa, kā ikkatram no mums. (:
Šonakt sapņoju, par savu balles kleitu, un tā bija tieši tāda, kādu es gribētu. (h) Cerams, ka dabūšu ko labu. Mmm.. :D
Jā, vēlāk ierakstīšu ko garāku, jācep kūka un jāsavāc istabas. ;*
+ no Lauras staro tāds pozitīvisms par spīti visam un visiem. Tas man patīk.
Love you all

Šodien sapņoju ellīgi jauku sapni. Kādu - to neteikšu. Lai piepildās, ceru, ka piepildīsies. Giggle. Jā, šodiena bija tāda so-so diena, Valters atkal nogruzīja. :D Ar Arturu un Kasparu pirmajā angļu valodā bija jautri. Otrajā arī. Kur viņam tā izdoma tā arī nespēšu saprast. ;D Vakar man kkas atvērās, un varēju normāli sadomāt vismaz kaut ko priekš lugas. Vismaz kāda artaviņa būs arī no manis. [gribu pievienot bildi] Darīts. Patīk, kkas pievelk. (h) Tas melnais fons un krāsainie āboli.
Tas melnais varētu būt mūsu dzīve. Āboli - mēs paši, bet ūdens lāses uz tiem - mūsu asaras. :) Elīna pievienoja bildes, ASV tiešām ir MILZĪGAS skolas. :D Souu, jā, kopumā manas skolas gaitas sāk kļūt diezgan vienmuļas. Mācies - kontroldarbs, mācies - kontroldarbs. Garlaicīgi, bezpersoniski. :/ Katru dienu pārnāku mājās, mācos un pēc tam esmu tik nogurusi, ka nespēju vairs pat paskatīties TV, acis krīt ciet. Tā dīvaini. Rutīna, īsāk sakot.
Šodien Agatei v/d. Nopirku viņai narcisītes podiņā. Tik foršas, uzreiz laba sajūta, liekas, ka pavasaris jau klāt. Viņas ir tādas zaļas un smaržīgas. Ah, pašai prieks. Tad vēl vakar beidzot pabeidzu savu sedziņu. Biju tik nereāli laimīga par sevi. ]:) Iestīvināju, visu darīju pati. Un rezultāts - 10. Bez ierunām. Visām 10. Forši.
Angļu valodā par KD arī 10. Un vēl arī Andrejam. Diviem pa visu klasi. Priecē, ka esmu viena no.
Pievienošu vēl vienu attēlu un došos.
Have a nice day.!

P.S. Nāk Valentīndienas balle, domājams, ka es arī iešu. Prieķelis, tikai uztrauc tas, ka nemāku dejot. Pats par sevi, tas ir nieks, ja tikai būtu AR KO dejot..
Gan jau.
Būs labi.
Keep holding

Un nu par šodienu.
Diena pagāja labi, it sevišķi pēdējā latv.val. Smējāmies, smaidījām un bijām priecīgas. :)) Uzzināju, ka latv.val. olimpiādē man 7. vieta. Biju cerējusi uz ko labāku, bet īpaši nesēroju.. Ēdu garšīgu ābolu un vienkārši domāju par šo un to..
Šodien nereāli tamborēšu, pa riktīgo. Rīt tā stulbā sedziņa jāstīvina, un man vēl 2 rindiņas jāuztamborē. :))
Ak jā, vai es jau teicu, ka man patīk mans blogs? Ja? Tad saku to vēlreiz.! :)
[brālis dzied Tinchy Stryder - Number 1. Viņam nesanāk :D]
Ak, šodien ar Kasparu izsmējāmies, bija jautri. Tev vajag skrubi. Jā, tev. :D
Ahh, tik interesantas sarunas viņiem. (h) ;D

Patika Ances un viens no pēdējajiem Zandas ierakstiem.
(h)
peace, love you all ;*

Laurai un Amandai

Ak, aiziet, meitenes. Jā, līdz tam brīdim, Laur, es vēl nebiju izlasījusi tavu blogu. Liels prieciņš par Zandu. Tik dzīvespriecīgus ierakstus es vēl nebiju lasījusi. Un camoon, Laur, Amand. Tā taču nevar. Jā, es nezinu, kas ir noticis, varbūt man nevajag zināt, bet tas noteikti nav tā vērts. Padomājiet - cik daudz jūs zaudēsiet - draudzību. To nevar pieļaut. Draudzība ir jākopj. Un nevar tā vienkārši - piedod, ja nodarīju tev sāpes, tu vienmēr būsi manā sirdī, nekad tevi neaizmirsīšu or smth. TĀ VIENKĀRŠI NEVAR. Jūs abas esat tik nereāli foršas. Pēdējā laikā, ar visām olimpiādēm, man ir sanācis iepazīt Lauru kaut cik tuvāk, un izprast labāk. Un Amandu braucot uz Rīgu es arī iepazinu no pavisam cita skatu punkta. Nevajag norobežoties vienai no otras. Nevajag katrai izveidot savu bariņu, kurā otrs nebūs gaidīts. Nekādā gadījumā nedariet to.!
Un vispār šis viss līdzinās īstenai meksikāņu melodrāmai.
Labākais, ko var ieteikt - apsēdieties un izrunājieties. Izejiet laukā, parunājiet. Tas palīdz vienmēr un pret visu. Saņemieties, un būs labi!

Tamtaramm, ir tik patīkami lasīt, ka citiem veicas. :)