Jau atkal esmu šeit, un man lēnām verās. Šī nedēļa paskrēja nemanot, jāsaka,ka lielākās grūtības bija tieši šodien mājturībā, jo mums bija jāaisa kaut kādas stulbas piegrieztnes no kurām es ne velna nesaprotu. Pēc tam bija divas matemātikas un otrā bija sevišķi jautra. Pat Rožuks pasmējās. Ak, humors. :D PĒC TAM no 14.00-16.10 bija jādzied. Bijām daudz, bet mazāk kā domāju. Izdziedājos riktīgi, nemaz kaklu nesaudzēju un tagad to var just. :S
Runājot par tiem tekstiem .. Tagad jau ir nedaudz vieglāk. Protams, ir dīvaini, bet agrāk vai vēlāk viņš to vienalga būtu pateicis, un savā ziņā viņam ir arī taisnība, tikai nebiju gaidījusi, ka tas viss nāks TIK atklāti..
Gribas treniņus. Trešdien būs starpskolu spēles Pāvilostā un arī es esmu tā laimīgā, kurai būs jābrauc.
Lietutiņš rībina pa palodzi un man tas patīk. Jau no mazām dienām man vienmēr ir paticis lietus. Vienalga vai stipras lietusgāzes vai smalks lietutiņš. Lietum piemīt tāda īpaša burvība. Vismaz attiecībā uz mani. Pat nemāku izskaidrot. Tā vienkārši ir. + mums ir tāda reāla palodze, ka tad, kad lietus atsitas pret to, tad ir tāda forša skaņa un tā. :D
Pievienoju attēlu ----->
Vēl man patīk skatīties, kā lietus lāses notek. Tā kā šajā bildē. Katrai ir savs ceļš, dažreiz tās notek vientuļas, bet dažreiz saplūst kopā ar vēl kādu...