otrdiena, 2010. gada 31. augusts

kaunss

jejibogu, vakardiena bija viens liels -WTF?! :D no sākuma viss bija labi. pēc tam nāca eiforija un pēc tam nelabums. konkrēts nelabums. vēmiens. :D un ko tik es nesadarīju, ko tik es nepateicu, kam tik es nezvanīju (ahahhaaa :D). ārprāts. damnnn. :D visus samīļoju. nu fāk, tāds kauns pašai par sevi. nezinu, kā tiem cilvēkiem acīs ieskatīšos :D aaakkk Dievs. :D labir, beigšu sevi žēlot.
tātad, šodien ir pēdējā vasaras diena, kuru mēs gatavojamies izbaudīt pilnībā. visi salasīsimies, kko uzspēlēsim, vsp jāuztaisa UNO turnīrs, pabraukāsim ar ričukiem. tā jauki, mierīgi izbaudīsim.
mani jaukie, jaunie klasesbiedriņi - cikos rīt jābūt skolā? (blush)
sestdiena arī tuvojas, nevaru sagaidīt. tiešām nesaprotu, kur man šitā varēja noveikties? (sun) visam vienkārši IR jāizdodas. savādāk nemaz nevar būt. aaww. viss būs lieliski. jā. mmm.

"Īsta mīlestība ir tad, kad tev pietur matus, kamēr tu vem!"
lollll :D:D:D

ajj, tiešām nav iedvesmas.


šīs nedēļas gaidītākā diena - sestdiena

xx

pirmdiena, 2010. gada 30. augusts

ūuuuu

ko mēs šodien daram? ā jā - dzeram, dzeram, neguļam. ;oo :D:D laiks taka pasūtīts, būs jautri, jā. :D āaakkk Dievss. pēdējās dienās es vnk jūdzos nost. pirmkārt, šodien ir 30. (!!!) augusts, tas nozīmē, ka vēl tikai rītdiena un uz skolu. otrkārt, gaidu 6dienu, kas solās būt "šī gada labākā diena". wiiii. tad nepārtraukti klausos Club Can't Handle Me un tas manu stāvokli padara vēl smagāku, jo reāli visu laiku ārdos, lēkāju, priecājos, trakoju utt. :D
vakar ar mammīti marinējām gurķus (ievērojāt, ar
mammīti) . uuu, tas jau ir sasniegums no manas puses. un jā, jautri mums abām gāja. atkal aaw moments.
unununununun jāaaa
viss būs lieliski!
gāāš, es pat neko jēdzīgu nevaru uzrakstīt. nu kur šitā var?! :D
ajj, labi, eju savāt istabiņu un tad laucītē. :)) ja ne rīt, tad pirmajā noteikti ierakstīšu.
buča.
xx

sestdiena, 2010. gada 28. augusts

4 dienas

šodiena atkal ir viena tīri nobumbulēta diena, kuras laikā nav padarīts itin nekas vērtīgs. ja neskaita kartupeļu mizošanu. :D
vakar nevarēju aizmigt, galvā visu laiku visvisādas ainiņas, dialogi utt. ajjāa, kā gaidu nākamo nedēļu, jā. mmm.
pirms kādas stundas sāku taisīt krelles, sanāks smukas, bet glamūrīgi vienkāršas. vienkāršas, melnas krelles, ar mazām, mini bumbiņām (?). sagribējās tādas uz pirmo septemberi likt, un tad nu ņēmu un uzmeistaroju. mājās daudz tādas pērlītes, no visādām citām kaklarotām palikušas pāri. :)) vispār man patīk tas, kāda izskatīšos pirmajā. mhm. jācer, ka Bite (Maija) varēs aizdot taisnotāju! jāa, atkal taisni būs. vispār kopš izlaiduma neesmu taisnojusi.
kas vēl tāds? :?
ā, vakar tik forši ar mammu parunājām, īstenībā. manuprāt, tā vēl nekad nav bijis. vajadzēja palīdzēt dārzā, kopā novācām gurķus, un runājāmies. tā jauki. aaw. (:
tad vēl man ir kādas 3,4 lapas, pilnas ar mīļām vēstulēm. vaaah. tikko arī, ieeju draugos, skatos 7! :D bet, protams, arī no citiem. :)
tā īsumā ir paskrējusi mana diena, neko nedarot. rīt Elvita mājās, tad atlikušās dienas paskries nemanot. yay.
bučas jums
xx

piektdiena, 2010. gada 27. augusts

loooovvveee

šī dziesma tagad ir mans top grāvējs. mmmmm. šodien biju skoliņā, patīk man mana klase. atzīšos, bija tāda dīvaina sajūta, bet gan jau viss būs ok. parunājām ar Gunu, nedaudz arī ar Rūtu un Diānu. lielais apskāviens visām. un tāds - aww.
kaut arī ir tikai 21:37, laukā tik tumšs it kā būtu viens naktī. tas atgādina par nepārprotamu rudens un ziemas tuvošanos. brrr. kā man riebjas aukstums! vēl 4 dienas līdz skolai. uuuuuu. gaidu nākamo nedēļu. to es laikam jau rakstīju, ne? :D
vakar jauki papļāpājām ar visiem ballītes dalībniekiem. :D:D:D:D:D wahahhaaaaa, man bija jautri, domājams, ka Nansijai un Annai tāpat. rofl. tādas es viņas vēl nekad nebiju dzirdējusi.
-čau
-čau
-kā iet?
-labi
-ko dari?
-neko

pēc 10 minūtēm

-čau
-čau
-kā iet?
-labi
-ko dari?
-neko

*smiekli*

ajj, jā, man tiešām bija jautri. hektors garšīgs, ne? :D <--- atgādina Valteru. eu, kāds vsp zin, kur mūsu Hektors tgd ir? :?

-kas ir ūdens?
-šķidrs šķidrums!!

*traki smiekli*

:D:D:D

waahh, tā dziesma TĀAA paceļ garīgo. jā. jūtos tiešām lieliski. viss ir lieliski visās sfērās. esmu laimīga. vienīgais, kas nomāc ir informātika un 2 sporti nedēļā. :D:D:D laugghhh. kā man patīk smieties, īstenībā. jāaa.
šis ieraksts vispār smird, īstenībā, neko sakarīgu nevaru uzrakstīt, jo šobrīd atkal ir tā reize, kad vienkārši jūtos absolūti laimīga.
labi, beigšu jūs mocīt.
arlabvakariņu
bučaaa

ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts

no sākuma

tikko sapratu, ka visai tai čakarēšanai 2 gadu garumā nebija absolūti nekādas jēgas. būtu attaisījusi acis plašāk, būtu ieraudzījusi to, ko redzu tagad. biju acīmredami ieciklējusies uz vienu cilvēku, ar kuru nekas galu galā arī nesanāca. hah, nekad arī nesanāks, īstenībā. :))

mana šodienas misija ir tēlot māsiņu, jo brālis slims. nabagam 38 pāri. vakar bija 39 un kkas. ;oo šodien speciāli dabūju agri celties un braukt mājās, jo viņam slikti. :S

manam superātrajam datoram bija jāpakaras tieši tad, kad es izdomāju rakstīt blogā, ne? arghhh.
tikko paspēlēju klavieres, wāah, tik laba sajūta. pirksti tādi viegli liekas un mūzika pati no sevis nāk ārā. pat spēlējot pa oktāvām nesajaucu nevienu noti. tas man ir sasniegums, jo parasti sanāk nospiest ne to taustiņu.

vakar jaukais cilvēks iedeva man daudz vielas pārdomām. daudz. gulēju, grauzu siemītes, skatījos sienā un domāju (kamēr Kristīne pie datora tīrīja akvārijus :D:D:D:D:D LOL :D).

pēdējā laikā sanāk atjaunot kontaktus ar daudziem foršiem cilvēkiem. vakar sarakstījos ar Lauriņu, šodien ar Agiju. tāds waaahh, + viņa ne no šā, ne no tā pārveidoja manu bildi, un man bija tāds - aaw.
rīt uz skolu sapazīties (? laikam) ar jauno klasi un tā. jauki. (clap)
ajj, vsp aptrūkās ko rakstīt :D
take care


same here xx

trešdiena, 2010. gada 25. augusts

mīļi,mīļi,mīļi

[0:50:56] xxxxxxxxxx: pirmais kad paarbraukshu...buusi TU....un tikai... ;P
[0:50:59] xxxxxxxxxx: draugi pagaidiis

hell yeah, sweetest thing I've ever heard.

nu pasaki, vai nav jauki?
šobrīd esmu ļoti, ļoti laimīga un pacilāta. gaidu nākamo nedēļu.

tu guli dubļos un tu esi viena sasodīta dēle :D (šito, manuprāt, tikai mēs abi saprotam :D:D)

if you are what you say you are, a superstar, lalalalaaaa (music)

fakkk, pēdējā laika visnesakarīgākais ieraksts, jo galva ir pilna ar visādām domām. mīļām. vispār pēdējās dienas mana dzīve ir mīļa. bužz.
+ šodien jauki ar Lauriņu pačatoju. vāh, nākamnedēļ jau skola. kur tas laiks var tik ātri iet? a?

otrdiena, 2010. gada 24. augusts

pārsteidzoši, cik ātri viss mainās.
viņš ir
TIK
NEREĀLI
FORŠI
MĪĻŠ

xx

bija tik labi



kā jau agrāk slīju, tagad būs garš (es ļoti ceru, ka tā) ieraksts par to, kā tad man ir gājis šajās pēdējās dienās. tātad, šo dienu laikā esmu piedzīvojusi tik sasodīti daudz. esmu piedzīvojusi vēl daudzus jaukus piedzīvojumus kopā ar Elvitu un visiem pārējiem, viņi ir mans zelts, man prieks un laime. beidzot, BEIDZOT, man ir kāds, pie kā es varu griesties jebkurā diennakts laikā ar lūgumu mani apskaut vai uzklausīt. jā, cik forši, ka viņa (īstenībā viņi) man ir. šodien (vai vakar?) lasīju ierakstu, kas tapis akurāt pirms gada, un tajā es žēlojos par to, ka man neviena nav, ka esmu vientuļa, neiederīga utt. bet tagad, pēc gada viss ir mainījies un man beidzot ir viss, ko es esmu gribējui. labi, ne viss.
šodien viņš visam pielika punktu. zi end. beigas. finito. viss. kaņec. un pamatojums tam visam ir tāds, ka viņam nebija pareizās sajūtas un viņš nezināja kāpēc viņa
m tās nav. klau, ja tev tā sajūta nebija, tad kāda velna pēc tu man čakarēji smadzeni? kāpēc liki man justies īpašai. un viss, ko viņš var pateikt ir "piedod". bet, kā es teicu: "ar piedod asaras nenoslaucīsi". un tas viss brīdī, kad man tiešām likās, ka mums izdosies. kad likās, ka būs, ka viss būs, ka beidzot man būs tiešām viss, ko vien es varētu vēlēties. bet re kā - nebija lemts.
tomēr šijai skarbajai šķiršanās drāmai pluss ir tāds, ka pavisam negaidot man uzrakstīja superduperforšs cilvēciņš ar lūgumu satikties (tad, kad būs Latvijā). un man ir prieks un sava veida lepnums par to, ka pēc visa viņš nav varējis izmest mani no prāta. ka tomēr esmu pietiekami īpaša, lai paliktu viņa atmiņā. vismaz kādam esmu pietiekami īpaša. :)
tad vēl manu garastāvokli uzlabjo Diāna. un ir tik ............... forši. ir tik labi zināt, ka ir vēl par vienu cilvēku vairāk manu draugu sarakstā. un lai arī pēdējā lai
kā draugu sarakts bija patukšojies un iegājis mīnusos, tagad tas iet plusos. un paldies viņiem.

konkrēti šodien mēs krāmējām malku. esmu pie Kristīnes. izveidojām brīnišķīgu shēmu un paveicām darbus ātri. tiesa, mugura sāpēja kā traka, bet pati vien esmu vainīga. īstenībā būtu pēdējais laiks noskaidrot, kas ar viņu ir. redzu kā ome mokās ar muguru un negribu, lai man ir tāpat, kad būšu cienījama vecuma kundze ar savādāku uzvārdu. chuckle. tad aizgājām uz veikalu, nopirkām pašlaik garšīgāko saldējumu kādu zinu un gājām uz jūru. vilņi bija vienkārši superīgi, vējš tos atkal dzina sāniski un viens vīrieties pajautāja, vai mēs nevarot pasargāt viņu mantas, kamēr viņi ies peldēties (!!!). protams, piekritām, jo neko jēdzīgāku mums nebija ko darīt un arī pafotografēties gribējām. tad nu lēkājām un ākstijāmies, līdz sagaidījām viņus iznākam no ūdens. pamājām, ka ejam prom un gājām. un te viens atskrēja un jautāja, vai nevarot man iedot buču par to, ka pasargājām mantas. apstulbu un nākamajā mirklī buča uz vaiga. :D hahaaa, tas bija jautri. un pierādīja, ka Latvijā, ne tikai kaut kur citur, ir jauki un labsirdīgi cilvēki. vai nav jauki?

līdz skolai ir tieši nedēļa un tas nozīmē ka arī aptuveni nedēļa, kad viņš būs atpakaļ no Īrijas un varēsim iziet laukā. aww
.

sestdien ar Elvitu braucām ar riteņiem, braucām gar Robežniekiem un apstājāmies pie kaut kādiem gruvešiem, uz kuriem itin labi varēja pasēdēt un izvēdināt galvu. bijām paņēmušas līdz maizītes un termosu ar garšīgu tēju. sēdējām, ēdām, dzērām un tik nereāli forši runājāmies. līdz bija arī pledi. man bija labi un silti. jutos laim
īga.
pēdējā laikā man bieži ir tā laimes sajūta. sēžot viņu viesistabā, dzerot tēju un runājot. vai arī pie manis spēlējot UNO. vai spēlējot mīnusus. es jūtos laimīga. tā pa īstam.

šodien arī jutos laimīga. līdz zināmam brīdim. līdz vārdiem, kurus negribēju dzirdēt. wāaahhhh. ;(
VIŅŠ MAN BIJA, NĒ IR, TIK SASODĪTI SVARĪGS. NU KĀPĒC? kāpēc? dohhh.

viņš mani nav pelnījis. nekad nav bijis manis cienīgs. un man vienalga, ka tas izklausās iedomīgi or smth. es tā jūtos. un neticu, ka viņš "jūtās draņķīgi un ka tam tā nevajadzēja notikt".
es neraudāšu, es būšu stipra, es smaidīšu cauri asarām, es būšu laimīga par spīti visam un visiem!
arghh.
ehh, ko tur vairs.

tātad, lieliem soļiem tuvojas skola un es ar pilnu atdevi izbaud
u pēdējās vasaras dienas. saku visu, ko gribu. un man par pārsteigumu viss, ko saku ir vairāk vai mazāk jauks. esmu kļuvusi mīļa. esmu mainījusies. manuprāt, ļoti. viss ir uz labu. savādāk nevar būt. un nemaz nav.

centīšos ierakstīt arī rīt. :)










































pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

.

pēc 5-6 dienu pārtraukuma beidzot tieku pie pc. šovakar neko nerakstīšu, bet rīt beidzot būs garš pēdējo dienu izklāsts.

trešdiena, 2010. gada 18. augusts

feels like just yesterday we danced for the first time

jūtos kā no di***s izvilkta. visu laiku tek deguns, ir temperatūra un visam plusā miežgrauds pa pus plakstiņu. grr. riebjas, ka esmu tik..................................bezpalīdzīga ;@ un tagad arī kakls krīt ciet. tikai es varu saslimt vasaras beigās (tikko izlasīju, ka līdz skolai tikai 13 dienas ;oo jē jē jipī jē :D:D) klausos visas vecās dziesmas. mūzika tiešām glabā visas atmiņas. rīt vai parīt uz Liepāju, lielais šopings kopā ar Elvitu. man īstenībā tāds prieks, ka atkal viss ir pa vecam. viņa ir un paliek viens no tiem cilvēkiem, kuriem tiešām varu stāstīt VISU.
skan >>> Mika - Happy Ending.mp3
vienmēr ir patikusi tā dziesma. man vispār Mika patīk. yeah.
lol, es runāju par dziesmām. turklāt vecām. KAS NOTIEK? ;DDD
gribu, gribu skolu. ojj, kā gribu. man ir tāda laba priekšnojauta. ļoti laba.
+ es esmu mainījusies. un, manuprāt, ļoti. vismaz priekš sevis un cilvēkiem, kas man ir apkārt.
ak tu jē, gribēju uzrakstīt garu ierakstu, bet še tev. :D slimība tiešām nomoka. buuuuu.
little bit of love

ja viss izdosies, šis būs labākais laiks līdz šim. un arī par to ir laba priekšnojauta. sajūta, ka viss izdosies. savādāk nemaz nevar būt (:

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

s

šodiena bija tik smieklīga! :D labs iesākuma, I know. Elvitai kaut kas ir noticis, viņa visu laiku histēriski smejas, un man neatliek nekas cits, kā sekot viņas piemēram.
miežgrauds ir pieņēmies apmēros un tagad ellīgi sāp, un, iespējams, rīt būs arī strutas. fū pē.
tad vēl izdomāju, ka varētu aizbraukt piknikā, un ar palīdzīgu roku ir sagādāti arī temati, par kuriem runāt. ir arī vieta un viss solās būt lieliski. vēl tikai viņam jāpaziņo, ka es kaut kur gribu doties, bet esmu pārliecināta, ka viņš būs ar mieru :D
esmu patīkami nogurusi, grāmata ir jau pusē un esmu ..................................................................... LAIMĪGA!!!
forši, ne?

bučas.
tiekamies septembrī :D

pirmdiena, 2010. gada 16. augusts

watāaaa?

euu, kas notiek ar manu pc? gar malu ir kkāda nenormāli stulba un nevajadzīga, melna līnija, kas traucē tāpēc vien, ka tur ir. :D + DRAUGI NEIET, rāda, ka viņus labos or smth tpc, īstenībā, nemaz nav ko darīt. es tik ceru, ka zives nenomirs :D:D:D ++ viss ir DAUDZ lielāks nekā tam vajadzētu būt. eu, nu kas notiek? man vajag jaunu datoru, bļe :D
šodien ir TĀDS karstumiņš. pasauļojos, viss ķermenis no sviedriem pludo un ir ķipīgs un tāds 'pēeee', bet, manuprāt, pirmo vasaru jūtos brūna un labi atpūtusies.
vēl man veidojas miežgrauds, kas nav sevišķi patīkams process un es dabūju "Bada Spēļu" otro daļu un tagad esmu bezgala laimīga.
nesakarīgs ieraksts, ne? :D
vakar Elviss izspēlēja 'tik nenormāli smieklīgu joku', ka es gandrīz uzsprāgu. tagad jau esmu pieradusi, ka visu, kas ir tavā telefonā izlasīs, apskatīs un noklausīsies, tāpēc nekāda lielā jēga viņu slēpt vairs nav. tad nu vakar telefons stāvēja uz koka, kamēr mēs spēlējām mīnusus un kaut kādā veidā tas nonāca pie Elvisa. tad nu gribēju viņam atņemt, bet viņš apskrēja apkārt pus Priedulājiem un pēc tam nevainīgā balsī paziņoja 'es laikam pazaudēju tavu bateriju'. pati savām rokām iztaustīju visas viņa kabatas (:D), arī Elvija, bet baterija tiešām nebija atrodama. biju nereāli nogruzījusies, rupja un ne-omā. staigāju un meklēju, bet beigās izrādījās, ka baterija bija pie Elvija. es biju tik dusmīga. pat negribu zināt, kur viņš to bateriju bija iebāzis, ka es nevarēju viņu atrast. :D
laikam būs jāizvāra rīsi un jāpaēd. vakarā peldēt, šobrīd gribu tikai ūdeni un vēsumu. traka vasariņa, traka.

http://www.formspring.me/IevaT

piektdiena, 2010. gada 13. augusts

meeting

pirmkārt, esmu neizsakāmi priecīga, ka esmu izrāvusies no mājas (tieši no mātes sabiedrības) un esmu pie omes. vienmēr esmu apskaudusi omu. iespējams tāpēc, ka blakus viņai vienmēr jūtos ļoti omulīgi, man ir labi, viņa ir mīļa un jauka. labākā oma ever. un te ir absolūti burvīga aura un es jūtos vajadzīga, jo ik pa laikam kāds pabāž galvu un pajautā ko daru, vai arī, vai man kaut ko nevajag.
noklausies un pajautā!!
tā dziesma ir tiiiikkkkk laba! (mm)

sms - nu tad rīt pus12 tiekamies
oukei, tiekamies
tad nu šodien ous12 satikāmies un es biju ļoti pārsteigta patīkamā nozīmē, kad, sasveicinoties, viņš mani samīļoja un ilgi nelaida vaļā. awww. un tas nav kavalieris. K (saīsināšu Kavalieris) ir jauks, visādā ziņā pretpols viņam, asprātīgs un arī mīļš savā ziņā, bet ar viņa apgriezieniem, kas nav diez ko ātri, mums nekas nesanāks. un, iedomājieties, es to jau sen esmu sapratusi, bet mani tas nemaz tik ļoti neuztrauc.!! un mums arī, manuprāt, pirmo reizi, bija par ko runāt visu laiku, kas pats par sevi ir sasniegums. tas bija tik mīļi. awwiess.
rīt saskriesimies ar Kristīni, izdomājām izstaigāt pa notiņām. kaut kā jau tas laiks ir jānosit. un vakarā ar brāli uz jūru. savādāk viņš jūtas apbižots, ka vienam jātup mājās.
ā, un noklausies arī šito.
skola, kur tu kavējies? :D
izskatās, ka līs, bet es tā negribu lietu, jo vienreiz mūžā gribu redzēt zvaigžņu lietu. šogad esmu redzējusi krītošu zvaigzni divreiz. daudzus gadus neredzēju vispār, bet te vienā gadā divreiz. turklāt, vienā mēnesī un ar mīļiem @ tuviem cilvēkiem, darot trakas lietas. hihīii.
es jūs mīlu, mazie.
buča.

un paldies visiem par jautājumiem formspringā. lielākā daļa no viņiem ir ļoti labi.
xx

ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

actually, es pat nezinu ko tagad darīt. viens ir skaidrs - pēc iespējas ātrāk uz Liepāju, pie omes, dušiņā. vēl, nežēlīgi gribu viņu satikt, iespējams jau rīt. kaut nu tas būtu uz labu.
prātā ienāca, ka varētu mātei pateikt aptuveni ko šādu: "tagad apklusti un klausies. jā, es atvainojos par visām stulbajām lietām, ko pēdējo dienu laikā esmu sadarījusi. BET tev ir jāsaprot arī mani. tu nevari pateikt tādas lietas un pēc tam likt MAN mainīt attieksmi. tu nevari cerēt, ka es visu ignorēšu, ka viss būs kārtībā, ka pakļaušos kā sunītis. tā nebūs. un pietiek man bāzt acīs pēdējo zvanu un pasākumu pie Sintijas. tas bija sen un tā vairs nav taisnība. + tas jau kļūst apnicīgi. tā kā samierinies ar visu, ko esmu sastrādājusi, pārkāp tam pāri un beidzot sāc man uzticēties, un kļūsti normāla."
yeah, mana vaina tajā visā arī ir, es to lieliski saprotu. bet vai mātei ir tiesības pateikt, ka esmu 'lielākā cūka, kāda vien varu būt' un ka nevienam mani nevajag? ka es meloju vienā melošanā. neko nedaru. nekam neesmu derīga, vienmēr visu salaužu, saplēšu utt. kamōn. un viņas 'kad es biju tavā vecumā' jau ir tik novazāts, ka izdzirdot šo frāzi prātā ir 'atkal sākas'. womg, laiks varētu iet ātrāk, lai beidzot klāt ir skola un tiek atšķirta nākamā lapa.
un visam pa vidu apziņa (yeah, ATKAL), ka nevienam neesmu vajadzīga. okei, ar dažiem izņēmumiem.
arī sīkais jau pieriebies. kaut kāda morālā krīze iestājusies. atkal esmu sākusi dzert nervu zāles. viss galīgā tintē. ĀAAAAAAAAAAAAAA!!!!!!
:@:@:@:@:@:@













formspring.me/IevaT

trešdiena, 2010. gada 11. augusts

so insane

tik traki kā vakar vēl nebija bijis. nevienam nenovēlu ko tādu dzirdēt no savas mātes.
+ redzot visu savām acīm, sapratu, ka man tur vairs nav vietas. un tas ir tik dīvaini, jo ar šiem cilvēkiem esmu kontaktējusies visu dzīvi, bet tagad jūtos kā veca rotaļlieta, kas droši noglabāta nevajadzīgo mantu kastē. argh.

otrdiena, 2010. gada 10. augusts

trakākā lieta ever


burtiski pirms pāris minūtēm izdūru otru auskaru. vaaah, tas bija tik dīvaini, es pat varēju skaidri sadzirdēt, kā adata urbjas manā ļipiņā.

perdon par kvalitāti

gribēju padalīties prieciņā :D

pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

nagi, nadziņi

šodien biju pie manikīres, 4 ar pus stundu ilga sēdēšana ir vainagojusies ar panākumiem. lūk rezultāts.














dzīvē ir miljonreižu skaistāk, uz katra nadziņa ir pa auglītim. ahh.
laukā auksts, ir vējš un līst lietus.
rīt pakaļ pasei.
ceru, ka krustmāte nestrādās, varētu aizčāpot līdz viņai

svētdiena, 2010. gada 8. augusts

čau adā

sāksim ar to, ka visi anonīmie dirsēji var iet nahuj.! neviens, atkārtoju, neviens neliek jums lasīt, un ja es gribēšu apzīmēt cilvēkus ar 'X' vai 'kavalieris', 'draudziņš', 'Y', 'Z' vai kādu citu burtu/vārdu, es to darīšu, un ne jau jūs būsiet tie, kam es prasīšu atļauju. :)

5diena bija izdevusies, ja neņem vērā mazo vēmekli. daudz, daudz smiekli. akdies, ko tik es nesarunāju un neprasīju. shame on me. teltī arī bija jautri. visu laiku bija jautri (manos ierakstos 'jautri' jau ir pārāk biežs viesis, bet es vienkārši nespēju atrast citu vārdu, kas būtu pietiekami labs, lai aprakstītu ikdienas sajūtas) .


ziniet, biju sagatavojusies uzrakstīt garu, garu ierakstu par to, kā gāja piektdien, kāda ir situācija tagad, kādas ir attiecības ar mammu, par vispārējo noskaņojumu un visu pārējo, bet mazie dirsēji sabojāja visu noskaņojumu. tagad varat pasist sev uz pleca un pateikt 'labs darbiņš', jo šodien tiešām vairs nerakstīšu.

viss ir galīgā dirsā, vismaz mājās. ārpus mājas - +/- kārtībā.

+
drīz ir skola
daudz piedzīvojumi
daudz smiekli
labs laiks
jauks iedegums
ilgas peldes
mīļas sarunas

-
cilvēki, kurus uzskatīju par draugiem, tādi īstenībā nemaz nav, un tas man sagādā vislielāko vilšanos. a

ceturtdiena, 2010. gada 5. augusts

nakts

sāksim ar to, ka vakardiena atkal bija superīga, bet nakts bija brīnišķīga.
bija doma, ka ~ 00:00 iesim spēlēt kārtis. gaidot divpadsmitus klausījos mūziku, spēlēju telefonā spēlītes, līdz aizmigu. mani uzmodināja telefona zvans un jautājums "nu tad tu nāc?". piecēlos, uzģērbu džemperi un gāju. protams, ja būtu zinājusi kā vakars izvērtīsies, būtu uzvilkusi garās bikses un botes, vai vēl labāk - gumpiniekus.
tātad, paķēru UNO un gāju spēlēt. laukā tik tumšs, ka savu roku nevar saskatīt, kur nu vēl ceļu. ++ man šis ceļš bija jāatrod cik klusu vien varēju, ja negribēju pamodināt savu dārgo māmuļu un kaimiņus. kad biju veiksmīgi nokļuvusi galamērķī, sākām spēlēt. smējāmies ne pa jokam, bija sasodīti forši un pozitīvi. tad nāca ideja iet pa dārziņiem pēc gurķiem un tomātiem. okei, ejam arī. meklējot tomātus atradām daudz puķes, kuras, diemžēl, nācās arī nedaudz aplauzt. :D tā kā neko jēdzīgāku par pāris avenēm un aplauztām puķēm neatradām, tad izdomājām, ka iesim uz centra dārziņiem. labi. ejam. ejot sapratām, ka ir ellīgi auksts + man bija pidžammas šorti. nolēmām, ka iesim uz Robežniekiem. tikām līdz gala "Tev", atkal kaut kas iztraucēja, un beigu beigās nolēmām iet uz Ārēm (kas arī bija mūsu galamērķis). ejot skatījāmies zvaigznēs, atradām Lielo Lāci (vai Lielos Greizos ratus, kā dažs labs pārlaboja :D), un man bija tā laime redzēt krītošu zvaigzni! nebiju redzējusi krītošu zvaigzni gadiem, aši ievēlējos vēlēšanos un steidzos tālāk. pa ceļam redzējām pāris fūres, kas mūs atbalstīja ar uzmundrinošām taures skaņām. nonākuši Ārēs gājām uz šūpolēm. pašūpājāmies, un, ejot prom, atradām frīsbiju. sākām mētāt. man tas pat ir iemūžināts video.! tad gājām mājās. pie laternām apskatījām visus netīrumus un traumas, ko bijām ieguvuši šajā mazajā ceļojumā. man bija netīrs celis, augšstilbs, apakšstilbs un potīte, kā arī sāpoša kāja. ++ zaļas, tiešām zaļas, iešļūcenes, aplipušas ar zāli un tonnu zemes pie zoles. :D veiksmīgi tiku iekšā mājā, nomazgāju kājas ūdens mucā, ieritinājos zem segas un atcerējos, ka esmu atstājusi UNO lejā verandā. nu neko, rausos ārā no gultas un klusi kā pelīte lavījos pēc kārtīm. kad tas bija padarīts, beidzot aizmigu. tas noteikti ir viens no maniem TOP5 vasaras piedzīvojumiem. pilns ar smiekliem un draudzīgumu. bijām četri cilvēki, darbība norisinājās no 00:00-03:00


mamma neko neuzzināja, visiem viss ir labi. + māmuļa šodien pateica, ka nākamnedēļ man būs iespēja dabūt jaukus gēla nagus par brīvu, jo viņai pazīstamai manikīrei nepieciešama modele. woo hoo.
lai jums jauka diena
+
laukā atkal ir saulīte!!

trešdiena, 2010. gada 4. augusts

pēdējās dienas

mans pēdējais ieraksts, laikam, ir vissliktākais no visiem, ja skatās pēc novērtējuma. wow, nebiju domājusi, ka tik daudziem tas liksies slikts, bet pluss tajā ir tas, ka par 6 cilvēkiem esmu droša, ka viņi izlasa manu blogu. :D
piektdiena solās būt ļoti, ļoti forša, nevaru sagaidīt.
manāma satuvināšanās starp mani un kavalieri. vakar tā padomāju, mēs jau pāris vasaras tā čakarējamies, t.i., būtībā pāris gadus (!). liekas, ka šis gads pagaidām ir labākais tādā ziņā!

un atkal ir trešdiena, kas nozīmē, ka nedēļa jau ir pusē, bet es nemaz neesmu pamanījusi kā tā paskrien. un pēc visām prognozēm augusts paskries tieši tikpat ātri. neprāts.

vakar uzpeldēja jautājums (pa nopietno šoreiz, nevis tā - starp citu), ko es domāju darīt nākotnē, un, manuprāt, pirmo reizi pa 15 gadiem es skaidri zinu, ko vēlos darīt. kā jau vienmēr esmu zinājusi - darbs ar cilvēkiem, konkrētāk, studēšu starptautiskās attiecības (starpt.att.speciālisti organizē dažādus pasākumus, gādā par uzņēmuma vizuālo tēlu, atbild uz preses jautājumiem utt.). un pirmais solis ceļā uz veiksmīgu karjeru - iestāties debašu pulciņā (jo prasme argumentēt savu viedokli ir nepieciešama, lai veiksmīgi varētu nolikt uz dibuā visus intervētājus n stuff :D) un pieteikties skolēnu līdzpārvaldē. (:

visā visumā, atkal atkārtošos, šis būs pavisam savādāks gads. ir mainījušies mērķi, iespējas un cilvēki. ir parādījušās citas prioritātes un sapņi. cerams, ka manos spēkos būs tos piepildīt.



vakar bija tik nenormāli foršs negaiss. ahh. skatoties lietus lāsēs, es sāku domāt par draugiem, draudzību un secināju, ka esmu atguvusi vecos draugos, ieguvusi jaunus un, diemžēl, šķīrusies no vecajiem. bet viss iet uz labu, vismaz es beidzot jūtu, ka viss kļūst labāks.

un nākamā vasara noteikti būs pati labākā vasara ever after!!!! (jo tad mums nevajadzēs sagaidīt augustu, lai beidzot salasītos kopā un darītu muļķības! :D (mm) )

bučas.

pirmdiena, 2010. gada 2. augusts

prieciņš

vakar bija vēl viena superīga diena. man presīte no smiekliem sāpēja. žēl, ka Elviss ar Lindu aizbrauca, bet mans jaukais kavalieris tomēr palika, kas arī priecē :D spēlējām mīnusus, kur ES, iedomājaties, uzvarēju. pa starpai mana čībiņa iepazinās ar ugunskura karstajām oglēm, bet bija jautri, jā. ahhh. cik forši, nu. un ir jau augusts.! kāpēc viss foršais VIENMĒR sākas vasaras beigās. tas nav īpaši godīgi.
tas laikam būs viss no manis šodien, drīz jau atkal laukā. čill.
vasaras beigās līdz grīdai un tālāk. :D
buča.