!!!

beidzot, BEIDZOT, ir saule!!!!!!!!!!! jāizmanto šī diena pilnībā. peldēt, peldēt, peldēt. un sauļoties 3x. :D

lmao

ziniet, skaudība tiešām nav laba lieta. nekādi citādi to nevaru izskaidrot.
diemžēl, garastāvoklis pašlaik zem 0 pāris cilvēku dēļ, bet visā visumā diena atkal ir pavadīti pozitīvā gaisotnē. savs nopelns tajā ir arī Lauriņai, ar savu pa-pa-pa-pasmaidi. kad lasīju, tiešām smaidīju. kaut būtu vairāk tādu kā viņa.
xxx

cita diena

vakar solītā 'cita diena' nu ir pienākusi un es esmu gatava apzinīgai atskaitei par manām vakardienas gaitām.
tātad, kā jau rakstīju, vakardiena bija s u p e r ī g a !!! tik daudz pozitīvas emocijas.! aww. un jā, mans smukais kavalieris arī ir klāt visur @ vienmēr. :D bet ne par to ir stāsts.
es pat neatceros kā diena iesākās, bet nu visa labākā darbība norisinājās Ālandē. zēni izdomāja, ka grib iet peldēt. okei. manis (mūsu) pēc. viņi jau iepriekš bija tur uztaisījuši tramplīnus (it kā :D) un sāka ņurkot and so on. katru reizi, kad viņi kāpa ārā pie tramplīna saradās arvien vairāk un vairāk dubļi, kas palika arvien šķidrāki un šķidrāki. protams, kā jau tas bija sagaidāms, neizpalika arī mētāšanās ar dubļiem, un galvenie upuri bijām mēs ar Elvitu. mums pat nebija doma, ka mēs peldēsim, bet tik netīras mēs arī nevarējām iet mājās. tā kā es esmu vislielākā zaķpastala, kad runa iet par lekšanu ūdenī (nevis par mierīgu ieiešanu), Elvita leca pirmā. viņa (viņi) jau bija izlekusi 3 reizes, kamēr es nemierīgi dīdījos maliņā. zināju, ka ūdenī būšu šā vai tā, neatkarīgi vai es to gribu vai nē. saņēmu visu savu drosmi un kāpu uz tramplīna. mazākā, protams. uzgāju līdz galam un vienkārši skatījos ūdenī. :D :D Elviss uzkāpa otrā galā un man vairs nebija NEKĀDAS izredzes palikt sausai. un, protams, tā kā es esmu visneveiklākais cilvēks ever, es zaudēju līdzsvaru un vienkārši ievēlos ūdenī. :D:D bet tas bija to vērts. tas tiešām bija to vērts. pēc mana izgājiena, mēs mierīgi gājām mājās :DD sakopāmies un atkal gājām ārā. spēlējām paslēpes (jā, skan bērnišķīgi, bet tas ir tik nenormāli jautri) pa visiem Priedulājiem. slēpās pa divi un meklēja arī pa divi. tas tiešām ir jautri. pamēģiniet, nenožēlosiet!
vēlāk vakarā izdomājām uzrīkot kāršu turnīru, bet šī iecere, protams, izgāzās. :D:D tad nu gājām ēst ērkšķogas. no sākuma. pēc tam aizgāja mētāšanās ar āboliem. viss jau būtu jauki, ja man tagad nebūtu zilas kājas un acs (!) :D. neveiksmīgi dabūju ar ābolu pa aci, un tagad zem uzacs ir pušums. :D smieklīgi :D:D:D:D:D:D
ehh, tā tiešām bija viena no labākajām dienām šijā vasarā.
un pats galvenais, ka esmu atguvusi to dzīvesprieku un sparu, kas man pietrūka šo +/- mēnesi. pašai prieks par sevi.
jauki dienu, zaķīši ;**

ne tik slikti

laikam šī vasara tomēr nav nolemta PILNĪGAI iznīcībai un garlaicībai. šodienu, piemēram, es pavadīju superīgi, es pat neatceros, kad esmu jutusies tik labi. daudz smējos un dusmojos, jo dažs labs samainīja visus manus numurus vietā, tā ka es tagad nezinu, kurš nr. ir kuram. :D
tagad man ir slinkums rakstīt, uzrakstīšu citu dienu, garastāvoklis PĀRĀK labs un tulīt atkal jāiet prom. lai jums jauks vakars. buča.

Cranberries - Zombie.mp3

starp mums bija viens cilvēks. VIENS. un es pat nespēju uz viņu paskatīties. bet, protams, vieglāk jau ir izlikties, ka nekas, NEKAS, nav noticis. bullshit.
how did I get here?
new choices
so many choices

kā var izvarotājiem un slepkavām ļaut dzīvot mierīgu, piepildītu dzīvi, tos pat neievērojot, bet laupīt to mazam zēnam? kāpēc viņi var nodzīvot līdz sirmam vecumam, bet bērnam ir atvēlēti vien pāris, mokpilni gadi? KUR IR TAISNĪBA?

blush

bet nu viņš ir TĪĪĪK smuks. wahahaaāaa. :D man ir smuki draugi, ou jā. rofl :D:D

I got a magic in me

skan šī dziesma, kuru pavisam nejauši atradu, tomēr tā uzreiz paceļ garastāvokli!

tātad, vakar atbraucām pie Kikenes, pasvinējām viņas v/d. kad atbrauca pārējie radi, 'jaunatne', kā mēs sevi nodēvējām, sāka spēlēt volejbolu. izcepām šašliku, paēdām un izdomājām iet uz jūrmalu 'uzspēlēt volejbolu'. tā kā man jau no paša sākuma nepatika doma par volejbolu, bet es šausmīgi gribēju peldēt, tad nu no sākuma doma bija, ka es iešu peldēt, kamēr pārējie spēlēs volejbolu. beigu beigās iznāca, ka mēs visi gājām peldēt, citi pat ar visām drēbēm. no sākuma jau viss kārtībā, jau ejot redzam, ka sāk palikt aizdomīgi tumši mākoņi. nonākot pie jūras, secinam, ka, ieejot - pa kreisi, viss ir nereāli tumšs un draudīgs. sāk parādīties zibens un pērkons. bet mums vienalga, mēs no laukiem un ejam ūdenī iekšā. no sākuma zibens bija tālu jūrā, bet vēlāk sāka nākt arvien tuvāk mums. un tad sākās. sacēlās vējš, parādījās lieli, lieli viļņi. bija auksts. un tad sākās lietus un vēl lielāks vējš. pirms tam jau bijām paņēmuši volejbola bumbu un spēlējām ūdenī, bet kad sacēlās lielais vējš, bumba aizlidoja. es jau skrēju-peldēju pakaļ. tad pievienojās Krista. es peldēju cik vien ātri varēju, un bumba visu laiku bija burtiski 50cm man priekšā. es vienkārši nebiju spējīga to aizsniegt. kamēr es centos pieskarties bumbai, vējš bija iegrozījies tā, ka viļņi bija nevis kā parasti - uz krastu, bet gan no kreisās uz labo pusi, tieši man sānos. tas bija ārprātīgi. vienu brīdi man patiešām sametās bail, jo es māku peldēt, bet neesmu tik laba peldētāja, lai galvotu, ka nenoslīkšu. sākās krusa, visas mantas bija pilnas ar smiltīm. uzģērbām nu jau slapjās drēbes un ātri gājām prom. ņemot vērā, ka zibens laikā nevar skriet, ja nevēlamies izcepties. krusa bija tik sāpīga, ka man vēl joprojām sāp mugura. tāda sajūta, ka pastarā diena klāt. kad tikām ārā no piejūrmalas zonas, uz normālu asfaltētu ceļu, sākām lēkāt pa peļķēm un pilnā balsī bļaut wuhuūuu no sajūsmas. dievelīgi. jutos tik brīvi, tas bija neaizmirstami. ejot mājās, es sāku māt visiem, kas brauca mums garām. vienā brīdi garām brauca busiņš, un es, protams, pamāju arī tam, bet laikam izrādījās, ka tas bija satiksmes busiņš, un šoferis padomāja, ka mēs gribam iekāpt. visi mājām ar roku, lai brauc prom, un tad viņš beidzot saprata. :D lieki piebilst, ka viss kas mums bija mugurā, kā arī tas, kas bija līdz bija cauri slapjš. tomēr tas bija tā vērts. kad pārgājām mājās, izgriezām drēbes, pārģērbāmies un gājām ārā pie vecākiem, lai turpinātu ēšanu, nogaidītu, kad pāries lietus un fočētos. uzņēmām daudzas bildes, dažas no tām var redzēt manā albumā. protams, ir vēl neskaitāmas ķēm-bildes, kur sejas, rokas un visas pārējās ekstremitātes ir tādās pozās, ka pat Kamasutras autoram būtu ko pamācīties. :D
vakarā gājām uz jūru, sīkāk nestāstīšu, jo tas bija anormāli apkaunojoši, bet smieklīgi un bailīgi reizē.
tāda bija vakardiena
šodien, mēs kārtīgi izgulējāmies, aizgājām uz New Yorker, sapirkām Kikenei drēbes, pārnācām mājās, paēdām un gājām fočēties. atkal. :D
man arī būs jāiegādājas tādi forši legingi. baigi ērti, ziniet. :D
rīt jābrauc uz pasu nodaļu, beidzot ir jāuztaisa jauna pase. jau ~ mēnesi esmu bez pases.
tagad publicēšu pāris bildes un skatīšos filmu.
eu, garš ieraksts. yeah.

draugos ieliku tikai vienu bildi no visas dienas :D

vakardiena

dažreiz es nevar vien beigt brīnīties, cik dumja esmu. ES visu sabojāju, ES atraidīju, ES noraidīju, ES neatbildēju. bet tanī pašā laikā ES esmu tā, kura turpina muļķīgi sapņot. piemēram, tikko es pieķēru (un šoreiz tiešām pieķēru, šīs domas nāca neapdomāti) sevi domājot, ka, par cik ir sākusies melleņu sezona, mēs varēt aizbraukt pēc tām, un pēc tam tās ēst kopā ar pienu un cukuru, sēdēt un runāties. es pat izdomāju kur un par ko. parasti man šādas domas uzmācas tikai vakarā. zinu, ka vēlāk šausmināšos par šādām muļķīgām iedomām (ko es tagad arī daru).
vasarai sākoties, es domāju - jā, šī būs mana vasara, viss būs citādi. būs daudz sarunas, daudz smieklu, daudzas tikšanās. būs prieks. un ko tur liegties - jūnijs tāds tiešām bija. bet tad viss mainījās, un tagad ir tik stulbi, ka es pat vairs nejūtos iederīga. tiek apspriestas tēmas, par kurām es neko nezinu, notikumi, kuros es neesmu piedalījusies un tiek smiets par jokiem, kurus es nesaprotu, jo gluži vienkārši neviens mani tur negribēja redzēt. tas vien jau parāda 'manu vietu'. tāpat kā tas, ka es pat neko nevaru uzrakstīt, kad tas jau tiek izsmiets un pārvērsts par joku, pat neaizdomājoties, ka mani tajā brīdī nomāc kaut kas daudz svarīgāks par muļķīgu, tiešām muļķīgu saraksti. es nezinu, varbūt esmu izaugusi, bet tas, kas man agrāk likās smieklīgi, tagad liekas muļķīgi. man tur vairs nav vietas.
un vienīgais, ko es šobrīd varu darīt ir aizmirsties labā grāmatā un cerēt, ka [..] visi paliks kur tiem jāpaliek [..]. kaut nu šis tiešām būtu tas pagrieziena punkts, kas man ir nepieciešams, lai beidzot arī man viss nokārtotos.

rakstīts vakar ap 12 naktī.
es zinu, ka jums noteikti jau ir apnicis, ka bez maz vai katrā ierakstā žēlojos par to, cik slikti man ir un cik neiederīga jūtos, bet tā patiešām ir.
galu galā, es taču nemāku jokot un esmu dīvaina.
nu ja, ko tu tādai dīvainei padarīsi.

pirmo reizi skaidri zinu, ko gribu attiecībā uz skolu un tām lietām. kaut nu tas piepildītos.

vismaz pluss ir tāds, ka Aigars arī drīz atkal būs mājās, iespējams, uz 'visiem laikiem'. plāni jau ir grandiozi un es būšu nereāli priecīga, ja kaut viens no tiem piepildīsies. tas būtu tik forši.
mašīnai arī ir potenciālais pircējs.
ar mammu beidzot ir +/- labas (nevis normālas kā parasti) attiecības, kas mani priecē.

šorīt bija tik nereāli foršs negaiss. nu vienkārši ahhhh. pamodos pirms sešiem, visa istaba bija oranža. tiešām oranža. pēc tam uz pāris minūtēm iesnaudos, un kad atvēru acis, istaba bija drūmi pelēcīga. un tad tik sākās. zibens, pērkons, lietus. kā es mīlu šādu laiku. vāh.

nu jā. laikam jābeidz. hih.
jauku dienu.
xx

gimme more than the life I see

skan šī dziesma, kas pēdējā laikā ir kļuvusi par biežu viesi manā galvā.
tikko pabeidzu uzkopt savu istabu, kas tagad ir perfektā kārtībā pēc vairāku nedēļu nekārtības. izvandīju visu skapi, salocīju drēbes, sašķiroju un atliku tās, kuras nevilkšu un kuras var dot tālāk. sakārtoju visus sīkos nieciņus, bildes utt., izslaucīju un izmazgāju. atstāju logu līdz galam vaļā, lai vasara ienāk arī manā miteklī. hihi.
nekas tāds nav noticis pa šīm dažām dienām. nē, īstenībā ir. un ir jāpiekrīt Mirāžai par skolas dzīvi, jo es zinu, ka būs pavisam savādāk. un īstenībā es ceru, ka visi paliks kur tiem jāpaliek un viss nokārtosies. muļķīgs optimisms no manas puses. tagad šī dziesma. man ļoti patīk tā vieta, kur ir [..] because you saved my life once [..]
pēdējā laikā esmu atradusi daudzas nedzirdētas, nepopulāras, bet ārprātīgi foršas dziesmas. svaiga gaļa. :D
jau atkal esmu jaunas grāmatas virpulī.

man patīk mūsu 'tradīcija', kuru mēs piekopjam tādā veidā, ka katru vakaru braucam peldēt. ūdens tiešām ir mana stihija.

hahaa

mans mīļais heiteris atkal ir pamodies.! xD :DDDDD
love ya saulīt ;** :D:D

again

jau atkal aprāvos, domājot, ka šī vasara būs savādāka. tā ir tāda pati.

ko?

vakarnakt 3:15 pabeidzu "Klejotāju". vāh, tās beigas bija TIK LABAS!! mmm. ceru, ka arī šo grāmatu ekranizēs. nekas īpašs nav noticis, laukā +/- ir noskaidrojies, mākonīši, saulīte, bet nelīst. priekš manis gaisa temperatūra ideāla, varētu vienīgi būt siltāka dēļ brāļa, jo viņš grib peldēt, bet man taka nedaudz par vēsu.
ajjj, šodien tiešām nevelk uz rakstīšanu.

womg

es vienkārši nevaru beigt smaidīt. un tas ir tik jauki. un dēļ cilvēka, kuru, kā es ierakstīju twiterī, nevarēju iedomāties ka satikšu. wahahaaa, laipni lūgs Latvijā (flag:lv)

re kā, manā ikdienišķajā, vienmuļajā dzīvītē arī var notikt brīnumi. braukt uz veikalu un satikt cilvēku, kuram PĒC BŪTĪBAS būtu jābūt vispār citā valstī, priekš manis ir brīnumaini. un vēl mana reakcija. ahahaaaaa. :D:D:D:D
laukā līst. mmmmm. man lietus ļooooooti patīk. es nezinu, kas mani tā saista, bet patīk. patīk skatīties kā lāses norit pa loga rūti. patīk sajust svaigumu pēc tam, kad tas ir nolijis. patīk dzert tēju, lasīt labu grāmatu un ieklausīties lietū. ah, kā patīk. :)

nebiju domājusi, ka grāmata (S.Meiere - Klejotāja) būs tik interesanta. burtiski nevaru atrauties. šodien esmu izlasījusi ~ 200 lpp. pa dažām stundām. šis .................. romāns pilnībā atšķiras no "Krēslas" sāgas, jo ir domāts pieaugušajiem (tad jau man nemaz nevajadzētu lasīt. xxx. porn. :D:D:D). bet tā kā man patīk visas šīs nopietnās grāmatas, mīlestības tēmas, mistika n stuff, tad šī grāmata JAU ir iekļuvusi manā TOP5 ar to vien, ka piesaista mani tā kā vēl neviena grāmata. pat "Krēsla" un visas tās daļas mani tik ļoti nepiesaistīja kā šī grāmata. un tā nav, ka es vienkārši lasu lasīšanas pēc, bet izgaršoju katru lapaspusi, katru teikumu, vārdu. man patīk visu pēc tam apdomāt (lielākoties, pirms iemigšanas). jūtu, ka šī būs gara nakts. wuhh.
īstenībā biju domājusi, ka šis būs īsais ieraksts, kurā priecāšos par satikšanos, bet re kā - tas izvērtās par kaut ko garāku.

jā. mammai savajadzējās visādus pārtikas produktus, un man, kā šīs ģimenes veterānei riteņbraukšanā, bija jādodas uz veikalu, kaut arī līst. uzģērbu savu veco džinsu jaku (:D) un devos. turpceļā es vēl biju piesardzīga un centos izvairīties no peļķēm, bet atpakaļceļā es braucu cauri KATRAI peļķei, kuru vien redzēju. visa mugura bija netīra un caurcaurēm slapja (manam ritenim nav dubultbleķis), bet man bija tāds mazā bērna prieks!

braucot cauri kārtējai peļķei es arī aizdomājos par to, kā spēju priecāties par tik ikdienišķām lietām, kā nejauša satikšanās vai lietus. un sapratu, ka man ellīgi patīk tas, ka to tiešām varu un ka to tiešām izbaudu.

laikam pozitīvais ieraksts (blush)

so cute

paskatījos Lauriņas albumu un sapratu, ka gribu atpakaļ. vāah, tās 4 dienas bija tik labas. mhm. un tā, manuprāt, ir pirmā bilde ar viņu. aaw, varēšu aizmigt laimīga. :D

11:51

ir bez 9 minūtēm 12 un es vēl esmu pidžamā, kaut gan esmu augšā jau labu laiciņu. šodienas plāns - pasauļoties pāris stundiņas un tad papeldēties pāris stundiņas. tā jau tā diena paskries. pats labākais šādā .......................................... dzīvesveidā (kāds man ir tagad) ir tas, ka diena paskrien ātri, jo es pēdējā laikā visu dienu pavadu ūdenī. pluss ir arī tas, ka katru dienu braucot to gabalu līdz peldvietai un atpakaļ es manāmi esmu uztrenējusi kājas un arī vēderiņš mazāks. clap.
šodien ir tieši tāda diena, kāda man patīk - ir karsts, saulains un pūš vējš. ideāla kombinācija.
būs prom līdz 8. augustam. BRĪVĪBA. wuhuuuu. beidzot nebūs nekādas sms, nekādi zvani. yeah.
īsti nemaz nav ko rakstīt. varbūt tāpēc, ka nekas nenotiek. nekas. vienmuļība.
ātrāk varētu atvest darbu, lai var no dīlera saņemt visu ko vajag un lai var aizbraukt kkur un to naudu vnk notriekt. hell yeah. tas tik būtu labi.
čaviņ ^_^

?

watafaaaak? KAS AR MANI NOTIEK?!
es vienkārši turēju rokās mp un skatījos, kā ekrānā mirgo vārds un skan kaitinoša melodija. WTF! cik nožēlojami.
pirms dažām................nedēļām es būtu atdevusi visu par šo zvanu. tagad man tas liekas maznozīmīgs un nevajadzīgs. NEZVANI vairs.!


bezsakars

lolll

wahahaaa, gribētos zināt, kurš ir tas, kas VISUS manus ierakstus novērtē ar "slikti'. nu piedod, zaķīt, ka Tev jālasa tik sasodīti slikti ieraksti. buča.

fāaaaakkkkkkkkkk!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

fak jū, fak jū veri veri lalalalalāaaa

filma bija laba, zālē daudz zēnu, kas ir netipiski tāda veida filmām. daudz smieklīgu brīžu, kā arī tādu, kuru laikā nobira asariņa.
peldējoties satikām Lauras @ Roberts & Miķelis.
-kā tev iet Iev? :D
un un un, vispār besos. domāju, ka būs savādāk. sākums bija. bet turpinājums ir tāds pats kā katru gadu (runa iet par vasaru)
paņēmu grāmatu, jaunu, nelasītu, kas atkal ir netipiski man, jo parasti pārlasu grāmatas kā minimums 2-3 reizes. man patīk katru reizi atrast kaut ko tādu, kam iepriekš neesmu pievērsusi nekādu uzmanību, bet tad man tas liekas īpaši svarīgi.
vispār es nezinu ko darītu bez grāmatām.
vāaah, izplūdu runās :D
nu ko, ja jau vasara ir galīgā d****, tad cerēsim, ka jaunais mācību gads tāds nebūs. nemaz tik ilgi varis nav jāgaida, ~ 1.5 mēnesis. gan jau izvilkšu.
see ya

jau atkal...

... jūtos tik fakin vajadzīga

jā, bļe, nebeigšu žēloties, un varat novērtēt manus ierakstus cik slikti vien vēlaties. man POHUJ. 'labais' garastāvoklis šodien.

+ šijā visā ir tas, ka šodien dodos uz "Aptumsumu". JĀ, viena pati, WHO CARES.!?
;@

jau esmu pieradusi pie sasodītas vientulības.


lai jums jauka diena
:)

DZIESMU SVĒTKI

1.diena

piecēlos jau 8 no rīta, pasēdēju pie datora, lai kaut cik nosistu laiku. paskatījos TV, un tad jau bija 13:15, sāku taisīties. likās, ka visu esmu sadarījusi un laiks paliks pāri, bet kā vienmēr laika pietrūka. lēnām aizgāju līdz pieturai, pleci sāpēja, somas smagas. aizbraucu līdz centram, iegāju pie mammas paņemt pārējās mantas (tērpu & guļammaisu), palasīju dažus žurnālus un gāju uz skolu. salikām mantas un ieņēmām labākās vietas. tad noklausījāmies direktores uzrunu un laba vēlējumus un devāmies ceļā.
braucot uz Rīgu Agija saskatīja mākoņos vis kaut ko interesantu un smieklīgu, kā piemēram, futbolistu, kas sper bumbu un putnu, kuram ir nedabīgi garš ķermenis un aste.
ieradāmies Rīgā, aizbraucām līdz savai skolai. 32.vsk. mēs bijām tādā rajonā, ka skolu apsargāja policisti. sadalījāmies pa telpām un iekārtojāmies. tad braucām uz Vecrīgu. pastaigājām pa Plazu (?), kad iznācām ārā jau bija sācies lietus. par laimi nelija tik ļoti, kā nākamajā dienā. sameklējām Makdonaldu un tad meklējām ceļu atpakaļ. sagaidījām +/- pārējās meitenes, un tad ar Laurām un Ievu pēdējās minūtēs skrējām uz veikaliņu, jo viņas gribēja man parādīt, ko taisa keramikā. aizskrējām. visi izstrādājumi patiešām skaisti, un kāds darbs tur ir ieguldīts.. aizskrējām atpakaļ. to visu izdarījām 3-4 min.
sagaidījām šoferi, kas kavējās un braucām atpakaļ uz skolu. tur līdz 4iem ārdījāmies un tad gājām gulēt.
miegs - 2h
jāceļas 6:00

2. diena

piecēlāmies 6:00, izstāvējām rindu uz izlietni, sakārtojāmies un gājām ēst brokastis. brokastīs bija tāda pretīga rīsu putra, kurā iekšā bija nezināmas izcelsmes kunkuļi.
braucām uz mēģinājumu. lietus lija aumaļām, jau pēc pāris minūtēm visas bijām slapjas, tas nekas, ka mugurā plēves. padziedājām un tad gājām paēst uz autobusu. pusdienas jau bija labākas par brokastīm, daudz labākas. gurķis, tomāts, ābols, pica, sviestmaizes, maizes bulciņa un suliņa. vismaz varēja kārtīgi paēst! tad gājām atpakaļ un pabeidzām mēģinājumu. pārbraucām mājās (turpmāk 'mājas' būs skola, kurā dzīvojām), paēdām vakariņas un gājām stāvēt rindā, lai tiktu uz dušām. dušas bija 3, bet nomazgāties varēja 2vās, bet ja gribēji strīķēties gar sienu - trešā kabīnīte! šoreiz iegājām gulēt 3os.
miegs - +/- 3h
jāceļas - 5:40
brokastis - 6:15

3.diena

ģenerālmēģinājuma diena. piecēlāmies, paēdām, un pus8 izbraucām uz Mežparku. mēģinājām līdz vieniem. karstums bija nežēlīgs! ieguvu ļoti skaistu traktorista iedegumu, un kaut kādā mistiskā veidā, uz mana pleca radās plata balta josla, kura nebija iesauļojusies. :D tad pārbraucām mājās, paēdām pusdienas, sataisījāmies un braucām uz ģenerālmēģinājumu, kurš bija arī kā koncerts ar visiem skatītājiem. bija labi. kaut arī sajaucām vilnīšus un par daudz vicinājām un sitām rokas.
kad pārbraucām mājās, Anna & Zanda mums sarīkoja varenu vakara koncertu + izstāstīja savu dzīvesstāstu par Rēzeknes cietumu un Maigoni. aizkustinoši. :D gulēt iegājām 1os
miegs - +/- 5h
jāceļas - 6:30
brokastis - 6:50

4.diena

koncerta un gājiena diena. piecēlāmies, paēdām brokastis, saģērbāmies labajās drēbēs un braucām uz gājienu. vairs jau neatceros, kurā vietā stājāmies. diemžēl.
gājiens bija īss, pa TV mūs pat lāgā nevarēja redzēt bija ellīgi karsts! mums bija nedaudz brīva laika līdz koncertam, tad nu atkal braucām uz Rīgu un staigājām kur gribējām. mūsu pirmā pieturvieta bija "Hesburger". paēdām un tad gājām uz Origo. pēc tam pastaigājām pa Vērmanes dārzu. es sev nopirku tautu meitu - magnētiņu un mazu māla krūzīti ar uzrakstu "Rīga". mamma bija priecīga, jo visādas tādas lietiņas kolekcionē.
pārbraucām mājās, savācām visas pēdējās lietiņas, kopīgi uzēdām ķiršus, nodevām telpas un braucām uz koncertu. tas bija FANTASTISKI. neaprakstāmi. tās sajūtas es tiešām nemāku aprakstīt. visas dziesmas dziedāju no sirds. bija tikai dažas dziesmas, kuru laikā man NEskrēja skudriņas. tiešām neaprakstāma sajūta. ideāli. neko nesajaucām, visu izdarījām kā likts. pēdējā dziesma "Mana dziesma". VISI dalībnieki (12 500) sadevās rokās un dziedāja kopā ar Renāru Kauperu. super. un tad sākās masu nekārtības :D izskanot pēdējam akordam zēni no augšas sāka šļākāties ar ūdeni, un tas kļuva nekontrolējami. vainagi un pušķi lidoja. pagāja labs laiciņš, kamēr visi nomierinājās un varēja nodziedāt dziesmu vēlreiz. kad dziesma ATKAL beidzās, bija uguņošana un visi turpināja ārdīties. pēc tam, dziedātāji kopā ar skatītājiem sadziedājās. tad braucām mājās.

SECINĀJUMI
1. četru dienu laikā esmu gulējusi +/- 10 h
2. sajūtas ir vienkārši neaprakstāmas.
3. viss ieguldītais darbs, visi sviedri, visi spēki, kas ieguldīti, lai mēs līdz svētkiem tiktu ir vainagojušies ar lieliem panākumiem un pašai ir nereāls prieks, par to, ka es dziedu, ka esmu latviete un ka varēju šajos svētkos piedalīties
4. pēdējās dziesmas laikā no saviļņojuma un emociju gūzmas raudāju. prieka asaras, protams.
5. svētku laikā ir gūtas tik daudz emocijas, tik daudz prieka. garastāvoklis mainījās ik pa 5 min. vienubrīd biju nereāli priecīga, nākamajā jau dusmīga. bet tas viss piederas pie lietas. šīs 4 dienas liekas nevis kā 3diena, 4diena, 5diena, 6diena, bet gan kā viena gara, gara diena ar īsiem atpūtas brīžiem.

urā Latvijai!!

šodien pavadījām brāli, aizbrauca jau uz Rīgu. pārnācu mājās un pati sāku kravāties. nesaprotu, kā es tik daudz varēju salikt tajās somās? dunno. zinu, ka šonakt atkal nevarēšu aizmigt, kā tas ir vienmēr, pirms kaut kur jābrauc vai notiek kaut kas svarīgs. gaidu rītdienu, jā. jau visu nedēļu nevaru beigt priecāties, ka tik drīz jau braucam. wuh. iešu priecāšos tālāk, garš ieraksts, zinu.

heheiii, man laikam ir kāds heiteris, kuram nepatīk mani raksti. :D:D:D:D jauki

..tagad mana dzīve plankumos melnbaltos

[..] meklēšu aforismus, izteicienus, atstāšu jūs vienus [..]
yeah
tie vārdi ir TIK labi. var teikt, ka nekad neklausos jebkāda veida latviešu repu (or stmh), pat ne Grafomānu, bet nu šī dziesma ir kaut kas patiešām labs (mm)

bijām uz jūru, ūdens silts tākā piens, nevarēja dabūt mūs laukā. hihh

1.
2.
3.

es nespēju aptvert, ka pēc dažām dienām, es ar savu balsi varēšu palīdzēt rast to kopības sajūtu, kas būs Dziesmu un Deju svētkos. klausos dziesmas un vienkārši kaifoju. Kristīne var apstiprināt. visi matiņi kas man ir, stāv gaisā aiz sajūsmas. es tik ļoti gribu tur. kad būs nākamie svētki, es vai nu būšu 12. klasē vai jau būšu pabeigusi skolu, un tieši tāpēc es šo pasākumu izbaudīšu cik vien varēšu. un ja viss izdosies kā plānots, es varēšu teikt - hei, dzīve ir skaista un es esmu laimīga!

garastāvoklis tagad ir tik pacilāts un saviļņots.
izbaudiet katru sasodīto mirkli.
wuhhh
mīlu xx

P.S. dziesmas nav sarindotas pa vietām, bet gan pēc klausīšanās kārtības. (sun)

control yourself

šis ir labs jāaaa (mm) /ģitāras soliņš mmmm/
vakar biju uz jūrmalu, sauļojos, peldējos, vārdsakot - beidzot sajutos kā vasarā. tagad pašai prieks, ka esmu tāda smuki brūna. wahaaa. šodien pasauļošos dārzā un pēc tam uz jūru peldēt. yay.

"Pateikt otram NĒ - nav nežēlīgi. Nežēlīgi ir iedot otram cerību, zinot ka šīs cerības nepiepildīsi"
un
"Reizēm vieglāk ir vienkārši pateikt ka viss kārtībā, nekā izstāstīt kas noticis"

divas labākās patiesības pēdējā laikā. un tās pilnībā raksturo mani. un šodienas gaišā doma arī ir kā naglai uz galvas "Jo vairāk prāta, jo mazāk drosmes. /Fullers T./"
drīz jau Dziesmu svētki, esmu jau rakstījusi (man šķiet), ka gaidu jā. :D
šodien piecēlos, iedzēru kafiju, jau atkal - sajutos kā vasarā, kā brīvdienās. un šī sajūta man pēdējā laikā ĻOTI pietrūka. ņemot vērā dažus apstākļus, tas ir tikai saprotami un piedodami.

tagad varu teikt, ka jūtos labi, patiešām labi. ir tāds miers un nosvērtība. dažas dienas atpakaļ es būtu atdevusi visu, par šo sajūtu, un zinu, ka dažas dienas vēlāk arī labprāt atdotu visu, lai iegūtu tādu mieru, kāds man ir tagad. tā nav bijis jau..................sazin cik ilgi. manuprāt, tas ir tāpēc, ka esmu prom no mājām, tiešām labā gaisotnē, redzu, ka divi cilvēki var dzīvot saskaņā, bez jebkādām ķildām un strīdiem. kārtējo reizi sev nozvēros, ka man būs pavisam savādāka ģimene un attiecības. labāk. būs labāk. es dzīvoju ar tādu domu. jo man pietiek visādu strīdu, pārmetumu un visa kā cita. es negribu, lai arī es kļūstu tāda. es tāda nebūšu. lai kas arī notiktu.

nesen angliski izlasīju vienu teicienu (pat nezinu kā to nosaukt), kura jēga bija aptuveni šāda - ja tev ir divas izvēles, un tu nezini, ko izvēlēties - met monētu. un kamēr monēta kritīs, tu sapratīsi, ko vēlies. es monētu izmetu savā galvā, un sapratu, ko vēlos. skaidrība ir. beidzot. BET atkal ir problēmas kā to visu nokārtot. bet es kaut ko izdomāšu. jo man tas ir vajadzīgs. :)

un šī arī laba

man tāda klusa nojauta, ka nereti jums ir grūti izsekot manam domu gājienam.! :D atvainojos, zinu, esmu haotisks cilvēks. neizlēmīgs. dažreiz pat pārāk. BET tāda nu es esmu. ;P
lai jauka diena xx