silence

Klusums visapkārt. Esmu viena. Viena ar savām domām. Un man tas patīk. :)
Šis brīvlaiks solās būt garš, vienmuļš un garlaicīgs atšķirībā no citiem. Visas brīvlaika dienas pavadīšu mājās. Tām, kas vēl nezina - ceturtdien nebūšu. (: Tā sanāca.
Pat nezinu, ko rakstīt. Vienkārši nav ko. Oo, progress manam datoram - pirmo reizi skype tik ātri ieslēdzās, hah.!
Unnn, redzot viņu onlainā, tā vien gribas uzrakstīt, bet nē. Esmu pārāk lepna, lai cik ļoti gribētos parunāties.. Laiks šodien solās būt jauks, iespējams, ka vēlāk pabraukāšu ar riteni (sun).
Pašsajūta pēdējās dienas, varbūt pat nedēļas, nav īpaši laba, bet par to neskumstu.. tā ir vienmēr. :)
Gaidiet iedvesmu. Bāai


cik haotiski :D

mm

Aptuveni stundu atpakaļ pārbraucu no Sintijas. Bija tik labi. Kā vienmēr. Šīs emocijas.. ahh, neviens, izņemot mūs, to nespēj saprast. Tik daudz tas man nozīmē.
Klausos tādu mierīgu mūziku, domāju. Domas tiešām tagad raisās. Par visu vakar/šorīt runājām. Par visu. Un bija tik jauki. Atkal. Šis laikam būs ieraksts, kurā es nepārtraukti priecāšos, bet tik un tā. Nansija mani apstrādāja. Šokolāde no manis.
Kad ar Annu izgājām uz balkona, runājāmies, tad man bija tāda pilnības, pabeigtības sajūta. Man bija viss, ko man vajag - viņas. Un man par to prieks. :) Jā, ar Aņu vakar tik jauki parunājāmies uz tā balkona. Tā atklāti un mīļi. Protams, neiztika jau arī bez kādas skumjākas nots, bet tas viss piederas pie lietas. Iepazināmies ar Sabīni, foršs cilvēciņš. Runājām un pārspriedām tik daudz ko, bet nevar tā visu pastāstīt. Galvenais ir nevis iepakojums, bet gan saturs. Šinī gadījumā, iepakojums ir sarunas, bet saturs - sajūtas. Un sajūtas bija perfektas. Un tas ir pats svarīgākais. Vienmēr un visur.
Hope.
Believe.
Make it real.

Uhh, jau trešdiena. Šī nedēļa, kā jau teicu, ir mokoša, bet tomēr vieglāk paciešama nekā es domāju. Pirmdien treniņi, kas bija jautri. Tā mīlīgi un forši. Visi spēlējām kartupeļus un jā. Ah, forši. :) Otrdien arī treniņi. Garastāvoklis zem nulles. Šodiena, trešdiena, koru pēcpusdiena. Mokoši. Parasti es diezgan izbaudu šos pasākumus, jo man patīk dziedāt un tā, bet šodien nē. Rīt izmēģinājuma eksāmens. Par laimi, pārējās stundas nenotiks. Varēšu mierīgi pasēdēt mājās pie datora, uztaisīt sev kaut ko garšīgu un izbaudīt klusumu un vientulību. Piektdien ansambļa skate Skrundā. Jācenšas cik spēka un jāpierāda, ka esam 1. pakāpes vērti. UN Sestdien beidzot pie Sintijas. Tā būs tiešām pelnīta atpūta.
Kas vēl tāds.
Privātajā jomā, kā jau vienmēr, nekas nenotiek, un nekādas pazīmes neliecina, ka kaut kas varētu uzlaboties. Sen jau esmu ar to samierinājusies, bet whateverr anyway.


Šodien nākot mājās, es redzēju un dzirdēju pirmo dzeni. Putniņš savā nodabā kaļ koku, un nekas viņam netraucē. No rīta es redzēju zosis lidojam. Visur spraucas ārā sniegpulkstenīši, zaļa, svaiga zāle un puķes. Tagad patiešām var teikt, ka pavasaris ir klāt. Tik ilgi gaidīju.

nedēļa

Sākšu ar to, kas mani pašu visvairāk iepriecina - vakar nopirku somu. Factory55 bija baigās atlaides. Viss pa 5 Ls, tad nu mana soma arī tai skaitā. Pati esmu baigi priecīga, jo reāli tā maksātu kādus 20-25 Ls, manuprāt.
Tad vēl nesen atbraucu no omes, brālis vēl palika, tā ka mums ar mammu tagad ir mātes un meitas divvientulība. Mīlīgi.
Lieliem soļiem tuvojas nākamā nedēļa, kas solās būt vienkārši graujoša, ne tajā labākajā nozīmē. Piektdien bija izmēģinājuma dialogs angļu valodā. Runāju ar Paulu. Rezultāts ir 10. Pirms iešanas klasē biju satraukusies. Ne ļoti, bet tomēr. Ieejot un sākot runāt, palika vieglāk, kaut gan uztraukums vēl aizvien lika sevi manīt. Kad izgājām no klases, sajūta bija patīkama. Tāds atvieglojums. hehe. Tad vēl ceturtdien biju pie friziera. Apgriezu galus un pakāpeniskais griezums. Iztaisnoju, viss kārtībā. Vakar izmazgāju matus, šorīt pieceļos, VĀH, pūdelis ne pa jokam, aizmugurējie mati vispār pēc paka***. Pēc izķemmēšanas situācija uzlabojās, un mans paskats jau kļuva kaut cik ciešams. Tad vēl šodien noskatījos "Avataru". Ehh, kas pa filmu. Tagad saprotu, kāpēc visi tā priecājas par to. Katru minūti izbaudīju un gaidīju, kas notiks. Filmu nebiju redzējusi, un tāpēc nezināju, kas sekos nākamais, tāpēc jā, tas bija baudījums. Vismaz kāda atslodze.
Lābi, ieraksts tāds garlaicīgs, bet nu došos. Atāa

idiotisms

Rofl, cik nožēlojami, ka cilvēki neprot atzīt savas kļūdas, un nesaprot, ka apkārtējiem ir taisnība. Tas ir vienkārši stulbi.! + ņemot vērā, ka liela daļa no tā visa ir taisnība, un ka tā būtu, šī apvainošanās jau paliek smieklīga. No paša sākuma jau bija.
-----------
Okeii, bet nu, par šo un to. Tikko sasmērēju rociņas ar krēmu un viņas tagad ir maigas kā zīdaiņa pakaļiņa. Giggle. Šodiena, tāpat kā vakardiena un pirmdiena bija ļoti nogurdinoša. Pat īsti nezinu kas mani tā nogurdina, bet tas nogurums tomēr ir.
Biju liels malacis, un izkrāsoju 8 no 9 lauciņiem vizuālajā mākslā. Pēdējo pabeigšu klasē. Tagad nolēmu ielikt kādas foršas bildes, jo galīgi netīkas rakstīt. Lai jums labs vizuālais baudījums!
------------
Nožēlojami tik un tā
























































































<---- mana mīļākā no šīm (h)

Esmu brīvs kā putns, mani nepiesiet.

Ir brīži, kad apstāties gribas man...
Jāhh.
Šodien biju pie Aivares. Wuhuu, nosūtīja pie neirologa. Ir tāds neliels, savāds atvieglojums, jo tagad vismaz nebūs dziļā neziņa par to, kāda čišumišu slimība man varētu būt.
Nākamnedēļ būs pasākumiņš atkal. Mmm. Nākot mājās, es pie sevis tā domāju, un sapratu, ka jūs, meitenes, dariet manu dzīvi gaišāku un krāsaināku. Bez jums, ikdienišķā klases dzīve man būtu neizturama. Es jūs mīlu, lai cik melodramatiski tas skanētu, mīlu un viss. Jūs esat un būsiet man pašas labākās un mīļākās.

Sestdienas rīts, aiz loga saulīte, bet mani tas nez kāpēc neiespaido. Atkal ir tāds mini tukšums tur iekšā. Nogulēju līdz 9:30, bet tā vai tā gribas gulēt. Vakar atnāca Kaspars, atdevu ģitāru, priecājās.! Vēl tur kaut kas tai ģitārai jāpadara, bet tās vairs nav manas problēmas. Žēl, vienīgi, ka nekad tā arī neiemācījos viņu spēlēt..
Izlasot Lauras blogu palika nedaudz vieglāk, jo sapratu, ka neesmu vienīgā, kurai mamma dažreiz ir īstākā ragana. Par to plati - pilnīga patiesība. Tas tiešām kaitina. Par sekmēm arī tas pats. Okei, man nav tik augsta vidējā, bet 9 gadus nemainīgi esmu labākā klasē, bet viņai nekad nav gana. Tik stulbi, ka viņa mani nesaprot, pat negrib uzklausīt. Doh.

Blah, visi šeit palikuši diezgan pasīvi. Neko neraksta. Neizrāda aktivitātes. :D
mans šīsdienas stāsts
So, atnāku uz bibleni, domāju, būšu pie webenes, varēs pačatot ar tiem foršuļiem visiem no chatroulette.com
BET NĒ. Izrādās, ka tā lapa šeit neiet! Dusma, tā cerēju, domāju, ka varēs forši pačatot, bet še tev. Kā man neiet. Lai kaut kā kompensētu savu sāpi, sēžu omegle.com
Zinu, varbūt kādam tas liekas mazliet stulbi, bet ir tik forši pačatot ar svešiem cilvēkiem, kas tev var pastāstīt daudz ko jaunu.
Vakar sarakstījos ar vienu foršu tipiņu. Tāds pozitīvisma iemiesojums.OK, viņam ir 27, bet reāli čalis uz goda. mm.
------
Ivo Osis mani vēro, un man pamazām kļūst mazliet neomulīgi. Rofl. Zvirbulis ar šodien, spēlējam volejbolu, paskatos, a šis skatās pretī un nenovēršas. Fuu.
Vēl izrādījās, ka Miķelis T. ir diezgan sakarīgs. Re, cik daudz man deva šī sporta stunda!
Kas vēl tāds. Bija vecāku sapulce, vakar. Man jau nekas, es kā vienmēr esmu laba un tā, bet nu par to pīpāšanu tas bija vispār vāks. Tas ir diezgan negodīgi no KG puses.
Laikam nekas tāds īpašs šodien vairs nav noticis. Mammai v/d, bet tas nav nekas īpašs. LOL. :D
atā, un lai jums jauka diena ;*

;/

trampampam, šodien labs garastāvoklis. Cik nu labs tas var būt, bet tomēr.
Šodien vairākas reizes pieķēru sevi domājam, cik labi es šodien izskatos. Vai nav egoistiski? ;O Tiešām, ejam no kafejnīcas uz stundu, un ieskatoties spogulī secinu, ka šāds matu sakārtojums man piestāv, vai arī, ka jaka šodien kaut kā īpaši jauki izskatās.. Dīvaini.
Tad vēl Dincis izveidoja savu blogu, un es atkal nonācu pie secinājuma, ka viņa labi raksta. Foršs stiliņš.
Āāaw.. Ehh, jā, tā tiešām ir. Vairs nav tādu sarunu kā agrāk. Apzinos, ka tā iespējams ir mana vaina, jo pati jūtu, ka vairs neesmu tā Ieva, kas biju 8. klasē, vai kas biju vasarā. Tagad es domāju kaut cik nopietnāk. Ārēji esmu kļuvusi neciešama, un man tas nepatīk. Man nepatīk, ka esmu kļuvusi sarkastiska. Man nepatīk mana attieksme. Man nepatīk tik daudz kas. Ikdienā es pie tā bieži piedomāju, bet tā - pa daļām. Tagad es to visu apdomāju tā konkrētāk un noteiktāk. Apsveru un apdomāju kāpēc tā ir. Esmu sev nozvērējusies, ka centīšos nelamāties tik ļoti. Ja nē, tas paliek brutāli. Negribu, lai domājat, ka žēlojos, bet tā ir. Un pats stulbākais tajā visā ATKAL ir tas, ka to apzinos un saprotu. Lasot Diānas pirmo ierakstu nodomāju, ka to raksta kāda svešiniece, jo nebiju apskatījusies bildi. Patika teikums, ka grib kaut ko teikt, bet nezina ko. Man ir tieši tāpat. It kā ir dažādas sajūtas un noskaņas, bet nevar tās ietērpt vārdos. Apskaužu Lauru, jo viņai tas sanāk tik sasodīti labi.
Jūtu, ka šis būs vairāk tāds pārdomu ieraksts, par to, kā esmu mainījusies. Maza sevis kritizēšana un tā, bet kritika taču ir veselīga.
Vēl es turpmāk piedomāšu pie tā, ko ēdu, jo jūtu, ka sāku aiziet ēdiena galējībās. Nāk izlaidums, un nevar zālē iepeldēt kā tāda tauku pika.!
Atceros pagājušā gada pārgājienu. Gribas teikt "Cik toreiz viss bija vienkārši", bet tā nebūt nav. Arī tad man bija savas problēmas un rūpes, par kurām domāt, bet pārgājienā tās visas pagaisa. Ir tik forši būt starp savējiem un apzināties, ka tu esi tieši tur kur tev jābūt. Arī tagad, esot kopā ar savējiem, jūtos piepildīta. Šie pasākumi ir tik reti, bet tos vienmēr pavada dzīvesprieks, joki, sirsnīgas sarunas un viss cits, kas pie tā piederas. Tas kamīns.. tik foršas atmiņas, šķiet, ka nekad neaizmirsīšu. Nekad neaizmirsīšu, kā ar Annu vakarā, nežēlīgā aukstumā, vējā gājām uz jūru ar guļammaisiem, fotografējāmies, smējāmies, un pēc tam teicām, ka dzīvojam kuģī. Nekad neaizmirsīšu sarunas ar manu labo Dinci. Cik žēl, ka vairs nav tā kā agrāk, un jūtu, ka, iespējams, tā vairs nekad nebūs..
Galu galā atmiņas ir viss, kas mums pieder..

Pirmais vakars, ko atceros, kad man nav nosalušas rokas. Ir patīkami silts ar VIENU džemperi. ;D Umm, vakardiena tiešām bija pārdomu diena. Lai kā es viņam brauktu virsū, dažreiz man viņa paliek žēl, jo saskatu nelielu līdzību starp viņu un sevi.. Šodiena tīri jauka. Ar meitenēm attiecības arvien uzlabojas, un tas man patīk. Tā forši, ka var parunāties un tā..
Ak, laikam man vienīgajai šodiena bija tīri normāla, jo ES visus gruzīju, nevis kāds MANI. Piedod, Aņ, bet man patīk tevi kaitināt.
Vēl man aizgāja, kas ir R reiz divi. :D
[19:30:58] anna e.: mans teetis dziedaaja tikko
[19:31:11] anna e.: kartupeļi kartupeli kur ir tavi brāļi lool
[19:31:15] anna e.: (rofl)
:D
Ak, Annas ģimene ir totāls vāks. :D bet forši, visi tādi mīlīgi. It sevišķi Kate. Tāds bumbulītis, pilnīgi nevar atturēties un neiekniebt tais mazajos vaidzeļos kā to dara omes. :D

Salst rokas.
Jūtos draņķīgi.
Vakara pārdomas.
Sarežģītības pakāpe - milzīga.
Pohujisms.

Doh, tikko apskatījos savu blogu un nonācu pie secinājuma, ka tas ir diezgan vienmuļš. Laikam pie tā esmu vainīga es pati, jo neko nedaru, lai tas tā nebūtu. Lai nu kā, man tas ir tīri vienalga, īstenībā, jo blogu es rakstu priekš sevis, un man tas patīk tāds, kāds ir. Vēl kas, man tagad baigi ātri pildās šis lodziņš, kurā es rakstu, lai gan nezinu kāpēc. Savādāka tastatūra un tā. ;D Kas vēl.. Jā, atkal esmu bibliotēkā. Tūlīt skriešu uz kori un pēc tam uz treniņiem.
Cik dīvaini tomēr pasaule ir iekārtota. Un Annā - cērt nost. C'moon, zinu, ko teicu, bet viņš ir laba partija ekšelī. ;D
Sociālajās meitenes uzplēsa vecās rētas :D Ak, Alisei vispār tāds jautājums. Pirmo reizi smējos līdz asarām. Tiešām, bieži tā negadās, un šī bija viena no retajām reizēm.
[laikam blakus esošajiem ar taustiņu klaboņu nedaudz krītu uz nerviem, bet man vienalga]
kas vēl tāds...
Ak jā. Ulvis mūs visas šodien nogāza no kājām ar savām sms. :D:D:D
Tāds nazis.
------------
Dīvaina tā tagadējā iekārta, bet ko tur.. Kādam ir jāsaprot arī tas, kā mēs, vienkāršie cilvēki, jūtamies reizēs, kad visi nostājas pret mums...
;D
Okeii, laikam jāiet.
A bu. Mīlu jūs visus par spīti tam, ko dažreiz saku vai daru. ;**

P.S. Ar ansambli tomēr tikām tālāk. Dusma jau ir, bet ko padarīs.
P.P.S. Laikam man ar būs jāsēžas uz diētas.

Ziniet, es turpināšu sapņot, jo neviens man to nevar liegt. Par lietām, kuras man patīk, par cilvēkiem, kurus es gribu satikt un par sajūtām, kuras vēlos izdzīvot.

Tik dīvaini, ka tev kaut ko tādu tā pēkšņi uzraksta, bet no otras puses.. Laikam jau ir labāk, ka vismaz niecīgu daļiņu saprot no tā visa.
Kopumā man ir 13 vai 14 VD simptomi. VD - Veģetatīvā Distonija
bišķiņ mani tas biedē, bet kāpjot augšā pa trepēm, jā, pa trepēm, es tā padomāju un sapratu, ka ja pat man tā slimība būtu, tas neko diži nemainītu, vienīgais, būtu jādzer daudz vitamīni un tādas lietas. Rīt jāpataisno mati, kārtīgi jāizguļas, cītīgi jāizpilda tests, jānoskatās O.C., jāsāk skatīties OKartes Akadēmija un vēl šādas tādas lietiņas. Cik dīvaini, ka es jau ieplānoju savu nākamo dienu.. Piektdien pazvanīja Aigars. Parunājāmies. Tikai mēs divi, jo brālis nebija. Tā dīvaini jo nekad nebijām tā runājuši. Palika silti un viegli ap sirdi, saprotot, ka mums vēl ir par ko runāt. Anyway, šajā nedēļā es jutos gan priecīga, gan bēdīga. Noskaņojums svārstījās, un ja kāds kaut ko pateica ne tā, es jau aizsvīlos. Vismaz pati to saprotu, un turpmāk varēšu to laicīgi novērst. Ir kaut kā jāsaņem sevi rokās.
Pirmajās nedēļas dienās saņēmu sekmju izrakstu. Biju autā. Bioloģijas vidējā 4,75
Es tā - wtf, kādā sakarā, likās, ka atzīmes ir kaut cik normālas, bet še tev.
Tad vēl trešdien bija sacensības, neatceros, vai jau stāstīju, bet jā, man ir patiess prieks spēlēt ar savām meitenēm. (h)
Atkal ir tā sajūta, ka gribas kaut ko teikt, bet nezini ko.