šodien beidzot varu teikt, ka jūtos kā brīvdienā. mamma ar brāli nav, esmu viena. pamodos 10.30, biju patīkami izgulējusies. paēdu, nedaudz pasēdēju pie PC un gāju sauļoties. mm, tas bija jauki. saule tik forši sildīja.
vakar Grobiņas svētku turpinājums. strītbols, tirdziņi, svarcelšana, skeitbords utt. ar meitenēm atbalstījām skeitotājus, bija arī vilnīšu konkurss. :D hahaa, pret mūsu plikajiem vēderiem viņi bija bezspēcīgi! visā visumā vakardienu tiešām izbaudīju, daudz smējāmies. pēc tam forši pasēdējām, parunājām un tā. jāsaņem drosme un vienreiz jāizdara.

chillin

tas sāk notikt pārāk bieži. man steidzami vajag jūru. vajag kādu pozitīvas enerģijas avotu. nākamnedēļ aizbraukšu pie Kikenes. man vienalga, ko māte teiks, iepūt man, man vajag nomierināt nervus un viss. vakar jautāja - kas pīpāšanā ir tik foršs? lūk kas - tu apsēdies, uzpīpā un sakārto domas. tu nomierinies un vienkārši čillo. un obligāti nav nepieciešama sabiedrība, tad tev pietiek ar sevi.
heh, par neveselīgām lietām arī kādreiz vajag uzrakstīt.
2 nedēļas. DIVAS!!!!! nespēju noticēt. liekas, vēl tiko bija pēdējais zvans, bet nu jau 2 nedēļas un izlaidums. nu kāpēc, KĀPĒC laiks skrien TIK ātri? I dunno.
šodien Grobiņai svētki. Skolas ielas svētki, kā jau noprotat, skolā. :D tas regbijs bija WOW, bet nobeigums gan nepatīkams. brutāls sporta veids, bet interesants pietiekami, lai skatītos un smietos, justu līdz.
šodiena atkal bija mazā sakopšanās diena. izmazgāju matiņus, izžāvēju, iztaisnoju, pēc tam uzlakoju nadziņus. vēl joprojām klausos mūziku. laiks noskaidrojās, gājienā varēšu iet ar šortiņiem! (sun)
by the way - vasarā OBLIGĀTI kaut kas būs jāsadara kopā. jūtu, ka par spīti visam, šī vasara tomēr būs īpaša. hope soo.
lai jauka diena

jau atkal šeit. ! un šī ir nākamā dziesma , kuru nevaru pārstāt klausīties. vārdi, mūzika viss kopā precīzi atbilst man. precīzi.
šodien izstrādāju jaunu taktiku attiecībā uz māti. darīšu visu, ko liek, runāšu laipni, bet tikai tad, kad prasīs. un neko vairāk. nekādas draudzīgas sarunas, ne viena lieka vārdiņa. īsāk sakot - klusums. un viņai nebūs NEKĀDA iemesla mani kaut kur nelaist, jo es VISU darīšu. vārga smaida atblāzma.
lācēns
basketbolists
ol**s
un citi :D
lol lol lol, man iet ciet. nevar salīdzināt ar rīta ierakstu. buži, mīļuma brīdis. ;*

sadness 2x

šis viss tapa vakardien, kad ņēmu un sabruku.
----------------------------
Viņa sēž gultā un domā. Raud. Pārdzīvo. Nesaprot. Krīt izmisumā. Grib bēgt, bet nevar. Ir piesaistīta atmiņām, ir piesaistīta sapņiem, kas nekad nepiepildīsies. Viņa nesaprot, no kurienes rodas asaras, bet vienu gan viņa zin - tās nepalīdz. Nekas netiek aizskalots, viss ir turpat, kur tas ir bijis vienmēr - sirdī. Sāpes nepazūd, tās tikai pieņemas spēkā. Tās nevar apslāpēt, tām var tikai ļauties. Viņai nav nekā. ne-kā. Viņa pat nesaprot, kas viņa ir, kas ir tas, kas notur viņu pie dzīvības. Viņa nesaprot neko. Kur tas viss rodas? Kāpēc ir jācieš tieši viņai? Kāpēc viņa ir tik vientuļa? Kāpēc visi samīda kājām tos dažus prieka mirkļus, ko viņa dažreiz piedzīvo? Tik daudz jautājumu, bet nevienas atbildes, jau atkal nekā.
Bet viņa cer. Viņa turpina cerēt, kaut gan lieliski saprot, ka tam nav nekādas jēgas. Viņa uzdrošinās cerēt uz laimīgu, mīlestības, prieka un sapratnes pilnu dzīvi..
Vai jūs maz apjēdzat, ka arī viņa ir tikai cilvēks? Ka arī viņai ir jūtas? Ka arī viņai ir nepieciešams kāds, kas vienmēr būs blakus.
Tikai cilvēks, nekas vairāk...

Un viņa atkal sēž
----------------------------
nu jums ir dota iespēja ielūkoties mazā daļā no tām sajūtām un domām, kas mani pārņem, kad kaut kas tāds notiek. un ņemiet vērā - tā ir tikai daļiņa.

jau kuro dienu jūtos superrr. hahaa, šodien bija jautri. zināju, ka tā būs, bet man VIENALGA, jo tas ir ellīgi smieklīgi, un lielākā māksla ir pasmieties pašam par sevi, ko es arī veiksmīgi daru. šodien vispār vienā smaidīšanā. tik jauki. buži ;** jūtu, ka šis atkal būs īsais ieraksts. īstenībā ir tik nereāli daudz ko pastāstīt, bet tā kā šis ir i-netā to tā nevar skaļi teikt n stuff, tāpēc labāk to uzticēšu papīra lapām, par kurām esmu pārliecināta, ka tās nevienam neko neteiks. esmu pārliecināta, ka tas viss vēl ilgi paliks atmiņā visiem jauki! savādi, bet tas viss kaut ko ir manī izmainījis un es uz visu skatos no mazliet cita skatu punkta. un man tas patīk.
šodien man tika uzdots, manuprāt, neizpildāms uzdevums. nekādas fiziskās slodzes, adrenalīna vai vēl kas. psiholoģiski neiespējams uzdevums man. nezinu, kā paveikšu, kaut gan saprotu, ka ilgi tā turpināties nevar. nu ko, kas neriskē, tas nevinnē.
izmazgāju matiņus, joprojām jūtos labi, dzīve ir skaista, blah, blah, blah. izbaudu. ;*

ziniet ko? es jūtos labi! un tas ir patiešām jauki. turklāt, 2vas dienas pēc kārtas. kaut kas ir mainījies un esmu iemācījusies uzlikt viņai ignoru. tā vienkārši, bez jūtām. gribi? runā, ja nē, stāvi klusu. :)) top dziesma šobrīd

vakardiena bija izdevusies. piedzerās, atiet un atkal piedzerās. lol, TO SAKA (raksta) IEVA!! :D vēl tas zvans, bet es pat neatceros, ko teicu, kā teicu un kapēc teicu. :D viss bija baiigi forši, milzumlielais PALDIES Rūtīgajai par tā haosa novaldīšanu. Love ya. ;** tiesa, šodien esmu gulējusi labi ja 4 h, kājās nostāvēt nevaru, viss trīc, bet man ir labi. :D
ehh, atā. ierakstu fail bet man vienalgaaaaa :*:* <3

Anna, atslēgvārdi :D

jau atkal ir pilnīgais garīgais izsīkums. nekāda prieka. nekā. vispār. tukšums. vakardiena vilkās nereāli ilgi, nevarēju aizmigt, pārdzīvoju par šo un to. neforši atbildēju uz zvanu un vēl par to dusmojos. doh, kā man ir pieriebies šis pesimisms manī. šī nevajadzības sajūta. tā sejas izteiksme pauda visu - nicinājumu, pretīgumu, nevēlamību, vienaldzību. visu. un ir tik stulbi skatīties tādā sejā un saprast, ka šis viss augstāk minētais ir vārdos neizteikts, bet adresēts tev.
---------
šodien kārtīgi pastrādājām, I mean, es, Anna un KG. uzrakstījām runu, pateicības vārdus, izdomājām visādas foršas lietas n stuff attiecībā uz pēdējo zvanu. rīt jāiet pakaļ taisnotājam, beidzot klāt būs ilgi gaidītais vakars, kad varēšu veltīt mazliet laika sev.
rakstot tos pateicības vārdus skolotājiem, sapratu, cik šie 3 gadi ir man svarīgi. ehh, atkal visādas domas par skolas beigšanu, šķiršanos utt. nāk prātā, bet neko no tā visa nerakstīšu, jo par to tik daudzas reizes esmu rakstījusi.
šodien bija jāskrien 1600 m, kas bija VIENKĀRŠI DRAUSMĪGI. elpa trūka, likās, ka tūlīt noģībšu, kājas neklausīja, viss ķermenis kļuvis truls no skriešanas. nevaru ciest skriešanu. neko debīlāku izglītības ministrija nevar izdomāt. lol.
tikām 3x, un tas ir nežēlīgi labi. tagad jau oficiāli, kas ir labi 4x
ehh, atkal ieraksts beztolkā rakstīts, nekā sakarīga vai noteikta, bet kaut kādā savādā veidā, tas man palīdz. šī rakstīšana.

Vakars, kuru pavadu sēžot pie galda un ēdot. :D atnāca ciemiņi par godu mammas rītdienas dz/d un jā, bija jāpasēž. rīt jau atkal svētdiena un pirmdien sāksies pirmspēdējā skolas nedēļa. pēc tam konsultācijas un wuhuuu, hellou exams! pirmais jau ir 26. vai 27. maijā. latv.val. riktīgi jāpacenšas. vispār piektdien sanāca padusmoties uz Līguti. 7 semestrī un gadā, kaut gan vidējā 7,6. netaisnīgi. viņai, redz, nepatīkot mana attieksme otrajā pusgadā. ej ieskrieties ar savu attieksmi. psē.
atkal pārdomājām par pēdējo zvanu. par ēdienu konkrētāk. manuprāt, šis variants ir krietni labāks par iepriekšējo, nauda mazāk, ēdiens vairāk un pašiem prieks. (:
vakar pārnesām Pogu mājās. viņa ir tiiiiik burvīga.! <3 mans mazais motoriņš. viņa visu laiku tik mīlīgi murrā, ka prieks. (h)
kas vēl tāds.. nevaru sagaidīt, kad beidzot varēšu aizbraukt uz Liepāju pie Kristīnes. gribas izrauties no šī mazā dzīvoklīša kaut uz dažām dienām. ceru, ka mans mazais plāniņš nostrādās. ja ne, tad gan būs neforši man. tieši sajūtu ziņā. bet nu anyway, visur pēdējie zvani un jau atkal nespēju noticēt, ka tas brīdis tuvojas!

iekšā sēž tāda nepatīkama sajūta. liekas, ka visi ir novērsušies, ka visiem esmu kļuvusi nepatīkama. ka neviens negrib ar mani nekādu saskarsmi. + atkal nezinu, ko gribu un nācās visu atcelt. pašai kauns par sevi, ka nevaru izlemt. visu laiku atceļu, stomos, nevaru konkrēti pateikt. kaitina tas, ka nesaprotu sevi. tāda kāda esmu tagad nepatīku ne citiem, ne sev. blaaah, jātiek vienreiz skaidrībā. tik stulbi nu. KĀPĒC citiem veicas, bet man ne? KĀPĒC es esmu tāda ņuņņa, kas nespēj saprast, ko pati grib. un KĀPĒC esmu tik neciešama. KĀPĒC visu ņemu tik ļoti pie sirds? KĀPĒC visu uztveru kā personīgo apvainojumu? KĀPĒC, KĀPĒC, KĀPĒC.!!!!

:^)

Netaisnīgi, tizli, nesaprotami, sarežģīti. Tik nejauki un muļķīgi. Psē.

fail

šodienas lielākais notikums bija skate, kurā tika izlemts, vai mēs brauksim uz Dziesmu un Deju svētkiem, vai ne. un iedomājieties - MĒS TIKĀM. mums ir pirmā pakāpe! yeah, tik forša sajūta. mm. visas esam baigie malači. pašām patika kā nodziedājām, un arī žūrijai patika.
reāli ir palikusi šī un nākamajā nedēļā ir pēdējais zvans. tas laiks skrien tik ātri, es nevaru. šorīt viens džekiņš, ar kuru iepazinos ar chatroulettes palīdzību atrakstīja. sarakstījāmies tā forši par šo un to. žēl vienīgais, ka viņš tik tālu - USA. bet nu nekas. :D ja nu kādreiz gadīšos Colorado, tad varēšu piebraukt. :D
ziniet, ko es daru? DZERU TĒJU. ES! vakar un šodien riktīgi sakārojās, tad nu arī uztaisīju.
pēdējās dienās nejūtos labi. visu laiku ir ciet viena nāss, kas ir tik kaitinoši. elpot pa vienu nāsi nebūt nav forši. hmm.
šī vasara noteikti būs labākā līdz šim. par to esmu pārliecināta. izlaidums, Dziesmu un Deju svētki, skoti un vēl daudz kas. noteikti satikšos ar viņu, to esmu nolēmusi cieši. nekādu fail vairāk. who cares, actually. būs labi. kā vienmēr. :)
vakar jauki pasēdējām ar Gunu un Annu pēc treniņiem. papļāpājām un tā. tā forši. domājām, ko varētu spēlēt pēdējā zvanā. patīkams pārsteigums bija fakts, ka izlaiduma un pēdējā zvana kopējie izdevumi nepārsniegs 10 Ls. it kā nav daudz, bet tomēr..
eu, man taču vēl joprojām nav kurpes! ;oo bet nu nekas, vēl ir laiks.
pēc ~ 30 min. iešu uz treniņiem, gribas tā kārtīgi izspēlēties, pagremdēt un pasmieties. garastāvokli nedaudz pabojāja brālis, bet tas tā. Anna ir pro garastāvokļa uzlabošanā.
SVEICIENI ALISEI!
Elīnai bija foršs ieraksts, man patika. bildes arī reālas. liekas, ka, lasot viņas blogu, es it kā izdzīvoju līdz visam, kas ar viņu notiek, pat ja reālajā dzīvē viņu nekad neesmu satikusi un līdz šim nemaz nezināju, kas viņa tāda ir. anyway, man patīk lasīt viņas ierakstus.!
rīt jārunā runa latv.val. zinu, tikai nedaudz jāatkārto. kas vēl tāds? (šis ieraksts ir pagalam haotisks, un es ļoti atvainojos, ja jums grūti izsekot or sth)
gaidu, ka dabūšu "Bada spēles". teica, ka esot laba, tad nu izlasīšu. :D
un jā, tiešām stulbs ieraksts, bet kko gribējās uzrakstīt un tā. lol.
atāa <3

hehehēee

Tam,tam,tam, tikko TIK ĻOTI sagribējās ievilkt plaušās, ka vienkārši nevaru. Reti tā gadās, bet kad ir tad tā riktīgi. Un jā, zinu, nav veselīgi utt. bet man PO**J ZAĶĪŠI. :) Rīt spēles Rīgā, vispār esmu sastresojusies nedaudz, jo tā solās būt TOTĀLA IZGĀŠANĀS. Vēl lielāka, nekā tā parasti ir. Bet anyway, man galvenais ir tas, ka būšu ar viņām visām. Cik jauki. (: Šodien dabūju savu kleitu, ir uzšūta līdz galam, un rezultāts ir daudz,daudz labāks nekā man likās, ka tas būs. Esmu apmierināta. :) Tiesa gan, līdz izlaidumam nefočēšu or sth, lai paliek intriga. Hahāa. Atklātības brīdis bija fail, bet nu jā. Pateikts ir.! Klāvs ar Arturu mani šodien brutāli izveda no pacietības. Tā nogruzīja, ahh, man esot liela piere. Ej ieskrieties ar savu mazo pieri. :D ehh, labi, beigšu murgot. Atāa <3

aiziet!!

tātad, rīta garastāvoklis vēl nedaudz turas. klavieres vēl tā arī neesmu uzspēlējusi, bet līdz vakaram noteikti. mamma šodien pusdienās uzcepa frī, kas ilgi nebija ēsti, un kas man ļoti, ļoti garšo. atkal pārdomāju attiecībā uz savu nobeiguma darbu mājturībā, un šis ir gala variants. tātad, ņemam visparastāko auduma maisiņu, ja tāds nav, vienkārši sašujam divus auduma gabalus kopā. ņemam, uztamborējam puķītes, no skapja dziļumiem izvelkam pērlītes, vecos izšūšanas paraugus un aidā, apdarinām maisiņu kā vien vēlamies, izšujam, uzšujam, izrotājam un gūstam baudu no procesa. :) vēl joprojām esmu pidžamā, bet man ir vienalga, jo ir taču brīvdienas. šīs solās būt kārtējās vienmuļās brīvdienas. man liekas, ka vienmēr, kad ir brīvdienas, es rakstu vienu un to pašu savos ierakstos, proti, ka tās būs bezgala garlaicīgas un neinteresantas.
katru dienu uznāk tāds brīdis, kad liekas: "Viss, tūlīt pat gribu viņu satikt", bet nākamajā brīdi saprotu, ka mirkļa vājums ir mirkļa vājums, un nekā tamlīdzīga nenotiks. bet, who cares, tagad esmu sākusi rūpēties par sevi, pievērst vairāk uzmanības sev, līdz ar to sāku saprast, kas īsti man ir vajadzīgs, un kas nav. un šī tikšanās gan ir, gan nav. nevar tā īsti saprast.
jau vairākas dienas cenšos neēst saldumus. protams, ir, kad uznāk baigā kāre pēc saldumiem, tad apēdu kādu konču, šokolādi vai saldējumu, bet visā visumā esmu liels malacis. (: nākot tuvāk izlaidumam, mērot kleitu, un skatoties spogulī redzēt savas ķermeņa aprises tādas, kādas es tās redzu, nebūt nav patīkami, un, līdz ar to es saprotu, ka man steidzami kaut kas ir jādara lietas labā. tad nu arī sāku.
-----------------
ceturtdien bija pirmā nodarbība. jā, tas bija smagi, bet noderīgi. man tas ir vajadzīgs. gribu beidzot būt harmonijā pati ar sevi. atceroties visas tās lietas, runājot par tām, atbildot utt. es sapratu, ka īstenībā man ir tikai 3 cilvēki, ar kuriem varu aprunāties par visu. 3. ne mazāk, ne vairāk. un par to man ir prieks. lai cik kašķīga, neciešama, lai cik nikns un nepatīkams mans skatiens būtu, viņas vienmēr būs tās, kuras mani sapratīs, un kurām vienmēr būs kas uzmundrinošs, ko pateikt! es negribu teikt, ka tikai šie 3 cilvēki man ir svarīgi vai kā. visi ir. mīlu jūs, lai kā es uzvestos, lai ko teiktu. un gribu, lai jūs to zinātu. (:
pēdējā laikā, kaut kur dziļi manī kaut kas mostas, it kā no dziļa miega. pozitīvisms. prieks. ar vēl lielāku prieku eju uz treniņiem, spēlēju ar lielāku atdevi, visu cenšos darīt no sirds. varbūt ārēji tā neizskatās, varbūt dažreiz es pati tā nedomāju, bet tā ir, un es to zinu.
šodien vairs jūs netraucēšu, pārdomu ieraksts. visu vēl neizteicu, citreiz.
<3

bezsakars

tātad, šodien ir sestdiena, visi ir mājās, kas ir mazliet neierasti. šodien, pirmo reizi nedēļas laikā, jūtos labi. nu priecīgi vai kā, nemāku aprakstīt. sagribējās uzspēlēt klavieres. jā, vasara nāk lieliem soļiem, nezinu, vai tas ir labi vai nē. tik daudz kas solās notikt, tik daudz kā jauna un neparasta. negribu nākamo gadu, kad vairs nebūs tik daudz smieklīgu brīžu, jo ĻOTI daudzi ies prom. ļoti. un tas ir ārprāts. bet nu jā. notiksies kam jānotiek. ne manos spēkos ir ko mainīt. šodien rakstu bez lielajiem burtiem, kas man patīk. lol. ā, atcerējos, vasarā būs skoti. ahh, tas būs sasodīti jauki. es zinu, ka būs. (: nu jā, šis tāds īss ieraksts, bet baigi daudzas domas manā galvā un tā. jāgaida brīdis, kad būšu viena, lai varu uzrakstīt garu, izsmeļošu un pārdomu pilnu ierakstu, kas man ir nepieciešams. pedobear.
ā. un gaidu pirmdienu, kad dosimies pie Nansijas. būs forši, es jūtu.