tātad, rīta garastāvoklis vēl nedaudz turas. klavieres vēl tā arī neesmu uzspēlējusi, bet līdz vakaram noteikti. mamma šodien pusdienās uzcepa frī, kas ilgi nebija ēsti, un kas man ļoti, ļoti garšo. atkal pārdomāju attiecībā uz savu nobeiguma darbu mājturībā, un šis ir gala variants. tātad, ņemam visparastāko auduma maisiņu, ja tāds nav, vienkārši sašujam divus auduma gabalus kopā. ņemam, uztamborējam puķītes, no skapja dziļumiem izvelkam pērlītes, vecos izšūšanas paraugus un aidā, apdarinām maisiņu kā vien vēlamies, izšujam, uzšujam, izrotājam un gūstam baudu no procesa. :) vēl joprojām esmu pidžamā, bet man ir vienalga, jo ir taču brīvdienas. šīs solās būt kārtējās vienmuļās brīvdienas. man liekas, ka vienmēr, kad ir brīvdienas, es rakstu vienu un to pašu savos ierakstos, proti, ka tās būs bezgala garlaicīgas un neinteresantas.
katru dienu uznāk tāds brīdis, kad liekas: "Viss, tūlīt pat gribu viņu satikt", bet nākamajā brīdi saprotu, ka mirkļa vājums ir mirkļa vājums, un nekā tamlīdzīga nenotiks. bet, who cares, tagad esmu sākusi rūpēties par sevi, pievērst vairāk uzmanības sev, līdz ar to sāku saprast, kas īsti man ir vajadzīgs, un kas nav. un šī tikšanās gan ir, gan nav. nevar tā īsti saprast.
jau vairākas dienas cenšos neēst saldumus. protams, ir, kad uznāk baigā kāre pēc saldumiem, tad apēdu kādu konču, šokolādi vai saldējumu, bet visā visumā esmu liels malacis. (: nākot tuvāk izlaidumam, mērot kleitu, un skatoties spogulī redzēt savas ķermeņa aprises tādas, kādas es tās redzu, nebūt nav patīkami, un, līdz ar to es saprotu, ka man steidzami kaut kas ir jādara lietas labā. tad nu arī sāku.
-----------------
ceturtdien bija pirmā nodarbība. jā, tas bija smagi, bet noderīgi. man tas ir vajadzīgs. gribu beidzot būt harmonijā pati ar sevi. atceroties visas tās lietas, runājot par tām, atbildot utt. es sapratu, ka īstenībā man ir tikai 3 cilvēki, ar kuriem varu aprunāties par visu. 3. ne mazāk, ne vairāk. un par to man ir prieks. lai cik kašķīga, neciešama, lai cik nikns un nepatīkams mans skatiens būtu, viņas vienmēr būs tās, kuras mani sapratīs, un kurām vienmēr būs kas uzmundrinošs, ko pateikt! es negribu teikt, ka tikai šie 3 cilvēki man ir svarīgi vai kā. visi ir. mīlu jūs, lai kā es uzvestos, lai ko teiktu. un gribu, lai jūs to zinātu. (:
pēdējā laikā, kaut kur dziļi manī kaut kas mostas, it kā no dziļa miega. pozitīvisms. prieks. ar vēl lielāku prieku eju uz treniņiem, spēlēju ar lielāku atdevi, visu cenšos darīt no sirds. varbūt ārēji tā neizskatās, varbūt dažreiz es pati tā nedomāju, bet tā ir, un es to zinu.
šodien vairs jūs netraucēšu, pārdomu ieraksts. visu vēl neizteicu, citreiz.
<3
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru