piektdiena, 2010. gada 31. decembris

2010

Kā jau nojaušat, tagad sekos rezumē par šo, 2010. gadu.
Šo 12 mēnešu laikā ir nācies iet cauri tik daudz kam, ka visu vienkārši nav iespējams atcerēties. Īstenībā, man pat ir neliels prieks, ka VISU neatceros, jo tas nozīmē, ka aiztaupu sev daudz sāpes un nevēlamas atmiņas.
Tātad, mani gada spilgtākie notikumi, atmiņas:
- gada sākums bija stresainākais manā mūžā. Ne tikai mācību ziņā, kaut gan tas bija lielākais stresa avots, jo tuvojās eksāmeni un izlaidums. Stress bija arī par ģimenes lietām. Ar mammu nesatiku, katra diena bija īsts pārbaudījums maniem nerviem. Maijā tika plēstas vaļā daudzas brūces.
- Dziesmu un Deju svētki. Neaizmirstama pieredze. Vienkārši brīnišķīgi pavadīs laiks, kad iepazinu daudzus cilvēkus. Sapratu, kam tiešām ir vērtība. Jutos lepna un gandarīta. Joprojām atceros tās garās nakts stundas, kuras pavadījām vienkārši sarunājoties un smejoties, kā arī vakara volejbola spēles, kur komanda sastāvēja no visdažādākajiem cilvēkiem no visdažādākajām pilsētām.
- izlaidums. Saviļņojums. Pacilātība. Tas bija tas, kas no manis tajā dienā neatstājās. Pēdējā diena kopā ar visiem maniem mīļajiem GĢ Ex 9.a Ehh, kā jūs man visi pietrūkstat. :/
- visbrīnišķīgākā vasara ever. Ilgās peldes jūrmalā kopā ar Kristīni, pastaigas pa parku, visas muļķības un sarunas. Mīļā, es gribu tevi satikt :S (tikko ienāca prātā tas, kā Gatis mūs mētāja ūdenī :D )
Viss augusts pavadīts ar viņiem. Tas bija tiiik jauki. Āres, pirmspēdējā vasaras diena. Peldēšanās, pastaigas, skriešana lietū, UNO, riteņbraukšana, vēja ģeneratori un vēl un vēl. Tik daudz kas! Paldies jums visiem par to!
- septembris. Jauna klase. No sākuma nedomāju, ka iejutīšos, bet galu galā man mana klase patīk. Jau pirmais semestris aizvadīts, esmu apradusi ar visiem. Tā jauki :) un lielākais pluss šajā visā ir tas, ka man ir mans foršais liniāldraudziņš, bez kuras nu nekur.
- fukši. Tas vārds izsaka visu. Joprojām nespēju skatīties uz pienu tā kā agrāk. Tāpat kā uz ķirbi.
- Ziemassvētku balle. Labākā balle uz kuru esmu bijusi. Jutos ļoti skaista tajā vakarā. Un tā ir ļoti patīkama sajūta.
- Ziemassvētki kā tādi nebija diez ko izdevušies dažu apstākļu dēļ, bet galvenais, ka bijām visi kopā.
- Vecgada vakars būs bomba. Es jūtu.

Kopumā šis ir mans labākais gads. Pieredzēju vēl nepieredzētas sajūtas. Par to arī paldies. Vislielākais paldies Elvitai, Kristīnei, mammai, Arnim, Elvisam, Ģirtam, Elvijam, Anetei, Jānim, brālim, ģimenei ........ un vēl tik daudziem cilvēkiem, jo jūs manu ikdienu tiešām izkrāsojāt visās varavīksnes krāsās.

Lai jums visiem veiksmīgs jaunais gads, ticiet sev un saviem spēkiem un tad jau viss iecerētais izdosies.!
Līdz nākamajam gadam.


xxx

otrdiena, 2010. gada 21. decembris

tad jau laikam ........ dzīve izdodas?


Jā, izdodas. Un kā vēl izdodas. Hah, kā jau facebook rakstīju, tagad, tieši tagad esmu nenormāli laimīga, priecīga etc. Un garastāvokli man tā uzlaboja pareizā dziesma, kas šajā gadījumā ir MUSIQQ - DZĪVE IZDODAS.mp3
No manis staro tāds pozitīvisms, esmu gatava samīļot pilnīgi visu pasauli, hah.

Gada noslēgums - gan mācību, gan kalendārā. Pa šo semestri, šiem 4 mēnešiem ar mani ir noticis tik daudz kas, ka brīžiem ir jāpasaka STOP, jāpārliecinās, ka tas tiešām notiek ar mani, un tad var doties tālāk. Jā, tiešām saspringtākie mēneši ļoti, ļoti ilgā laikā. Lielākoties jau laikam privātajā dzīvē, khe khe. Bet, lai kā arī būtu - tas viss BIJA TO VĒRTS. IR to vērts.
Ja par skolu tad, nē, man nebūs Sudrabs, bet es īpaši par to nepārdzīvoju, jo priekšā ir vēl otrs semestris, kurš tiešām būs jāsarauj. Galvenais, ka uz liecības visas atzīmes ir +/- normālas. Vienīgi bioloģija grauj skatu, bet nekas, gan jau mammīte pārdzīvos! + šodien pirmo (tiešām pirmo) reizi visu 10 gadu laikā (jā,jā) nobastoju kādu stundu. Un šis laimīgais skolotājs, kurš uz 40 minūtēm tika no manis vaļā, saprotams, ir Guntis. :D Heheee, bet par cik viņi skatījās filmu, nejūtos, ka būtu kaut ko nežēlīgi iekavējusi, tāpat kā pārējās 4 meitenes :D
Ja par personīgajām lietiņām - esmu laimīga. Pilnīgi un galīgi. Un ziniet, kas ir? Ir s t a b i l i t ā t e ! un tas ir ļoooti labi, ja ņem vērā, ka iepriekš nekā tamlīdzīga nebija. Tiešām nebija. Jo labāk man/mums (:

[..] Viss mierīgi un bez steigas, viss labi, kas labi beidzas [..]

TIEŠI TĀ. DZĪVE IZDODAS! heheee

Atliek novēlēt Jums priecīgus Ziemassvētkus. Laimīgu Jauno gadu, lai piepildās viss, ko esat iecerējuši, veiksmi un izturību, jo kuram gan tā nav vajadzīga?
Daudz mīļu buču un apskāvienu no manis visiem, kas šo samurgojumu lasa! xoxoxo

svētdiena, 2010. gada 12. decembris

radioactive

Jau atkal neesmu neko diži daudz te ierakstījusi, jo man tiešām ir ļoti, ļoti liels laika trūkums. Volejbola sezona ir pašā plaukumā, ja tā var teikt, un tagad katru nedēļu ir spēles. Esmu nogurusi gan fiziski, gan garīgi, bet to visu atsver viss jaukais, kas ar mani notiek pa starpai. Gaidu trešdienu, tā varētu būt viena ļoti jauka diena. Vakar viņš uzrakstīja, un tas bija liels pārsteigums, jo tiešām domāju, ka sakari uz ilgu laiku ir pazuduši. Jā, bija interesanti utt., bet nekas elpu aizraujošs netika pateikts un es to nemaz negaidīju. Tagad ir tāda vienaldzība, un kā jau viņam rakstīju - tas viss tagad liekas tik smieklīgi. Nē, nevis tikai tagad, bet arī tad tas bija smieklīgi. Bet, man ir tiešām liels prieks, ka viņam viss ir kārtībā :) + par šo pašu, liels bija mans pārstegums, kad viens cilvēks man pajautāja kā viņam iet. Mazais šoks jau man bija. Bet, kas bijis bijis :)

Šī 95% būs sliktākā liecība šo 10 gadu laikā. Ļoti jāsarauj bioloģija, kas šajā semestrī vairs nav iespējams un neko diži izglābt es tur nevaru, bet vismaz centīšos nākamajā pusgadā. Svinīgi nozvēros, ka mācīšos daudz cītīgāk. Esmu atlaidusi. Ļoti. Kā jau ar Aneti bieži vien runājam - ir iestājusies dziļa vienaldzība par mācībām. Ziemas depresija? I don't think so. Vienkārši vienalga. :D Tāds "jā, aha, mhm, labi, āa, kaut kas ir jāraksta?" un tā visu laiku! Nav labi.

Ir uzlabojušās attiecības ar klases biedriem, kas arī priecē. Ir tapušas neskaitāmas smiekīgi-guļošas bildes, kā arī video, par kuriem vienkārši nevar nesmieties. Galvenās varones parasti esam mēs ar Aneti. :D kā vienmēr :D


It kā ir daudz ko stāstīt, bet to visu nevar rakstīt publiski. :D Gan jau arī jūs kādreiz sagaidīsiet kādu extra labu ierakstu no manas puses.
Bet pagaidām - atā, mīlīši. Baudām ziemu!

trešdiena, 2010. gada 8. decembris

h

sajutos tik ļoti īpaša.
<3