2010

Kā jau nojaušat, tagad sekos rezumē par šo, 2010. gadu.
Šo 12 mēnešu laikā ir nācies iet cauri tik daudz kam, ka visu vienkārši nav iespējams atcerēties. Īstenībā, man pat ir neliels prieks, ka VISU neatceros, jo tas nozīmē, ka aiztaupu sev daudz sāpes un nevēlamas atmiņas.
Tātad, mani gada spilgtākie notikumi, atmiņas:
- gada sākums bija stresainākais manā mūžā. Ne tikai mācību ziņā, kaut gan tas bija lielākais stresa avots, jo tuvojās eksāmeni un izlaidums. Stress bija arī par ģimenes lietām. Ar mammu nesatiku, katra diena bija īsts pārbaudījums maniem nerviem. Maijā tika plēstas vaļā daudzas brūces.
- Dziesmu un Deju svētki. Neaizmirstama pieredze. Vienkārši brīnišķīgi pavadīs laiks, kad iepazinu daudzus cilvēkus. Sapratu, kam tiešām ir vērtība. Jutos lepna un gandarīta. Joprojām atceros tās garās nakts stundas, kuras pavadījām vienkārši sarunājoties un smejoties, kā arī vakara volejbola spēles, kur komanda sastāvēja no visdažādākajiem cilvēkiem no visdažādākajām pilsētām.
- izlaidums. Saviļņojums. Pacilātība. Tas bija tas, kas no manis tajā dienā neatstājās. Pēdējā diena kopā ar visiem maniem mīļajiem GĢ Ex 9.a Ehh, kā jūs man visi pietrūkstat. :/
- visbrīnišķīgākā vasara ever. Ilgās peldes jūrmalā kopā ar Kristīni, pastaigas pa parku, visas muļķības un sarunas. Mīļā, es gribu tevi satikt :S (tikko ienāca prātā tas, kā Gatis mūs mētāja ūdenī :D )
Viss augusts pavadīts ar viņiem. Tas bija tiiik jauki. Āres, pirmspēdējā vasaras diena. Peldēšanās, pastaigas, skriešana lietū, UNO, riteņbraukšana, vēja ģeneratori un vēl un vēl. Tik daudz kas! Paldies jums visiem par to!
- septembris. Jauna klase. No sākuma nedomāju, ka iejutīšos, bet galu galā man mana klase patīk. Jau pirmais semestris aizvadīts, esmu apradusi ar visiem. Tā jauki :) un lielākais pluss šajā visā ir tas, ka man ir mans foršais liniāldraudziņš, bez kuras nu nekur.
- fukši. Tas vārds izsaka visu. Joprojām nespēju skatīties uz pienu tā kā agrāk. Tāpat kā uz ķirbi.
- Ziemassvētku balle. Labākā balle uz kuru esmu bijusi. Jutos ļoti skaista tajā vakarā. Un tā ir ļoti patīkama sajūta.
- Ziemassvētki kā tādi nebija diez ko izdevušies dažu apstākļu dēļ, bet galvenais, ka bijām visi kopā.
- Vecgada vakars būs bomba. Es jūtu.

Kopumā šis ir mans labākais gads. Pieredzēju vēl nepieredzētas sajūtas. Par to arī paldies. Vislielākais paldies Elvitai, Kristīnei, mammai, Arnim, Elvisam, Ģirtam, Elvijam, Anetei, Jānim, brālim, ģimenei ........ un vēl tik daudziem cilvēkiem, jo jūs manu ikdienu tiešām izkrāsojāt visās varavīksnes krāsās.

Lai jums visiem veiksmīgs jaunais gads, ticiet sev un saviem spēkiem un tad jau viss iecerētais izdosies.!
Līdz nākamajam gadam.


xxx