Jau atkal neesmu neko diži daudz te ierakstījusi, jo man tiešām ir ļoti, ļoti liels laika trūkums. Volejbola sezona ir pašā plaukumā, ja tā var teikt, un tagad katru nedēļu ir spēles. Esmu nogurusi gan fiziski, gan garīgi, bet to visu atsver viss jaukais, kas ar mani notiek pa starpai. Gaidu trešdienu, tā varētu būt viena ļoti jauka diena. Vakar viņš uzrakstīja, un tas bija liels pārsteigums, jo tiešām domāju, ka sakari uz ilgu laiku ir pazuduši. Jā, bija interesanti utt., bet nekas elpu aizraujošs netika pateikts un es to nemaz negaidīju. Tagad ir tāda vienaldzība, un kā jau viņam rakstīju - tas viss tagad liekas tik smieklīgi. Nē, nevis tikai tagad, bet arī tad tas bija smieklīgi. Bet, man ir tiešām liels prieks, ka viņam viss ir kārtībā :) + par šo pašu, liels bija mans pārstegums, kad viens cilvēks man pajautāja kā viņam iet. Mazais šoks jau man bija. Bet, kas bijis bijis :)
Šī 95% būs sliktākā liecība šo 10 gadu laikā. Ļoti jāsarauj bioloģija, kas šajā semestrī vairs nav iespējams un neko diži izglābt es tur nevaru, bet vismaz centīšos nākamajā pusgadā. Svinīgi nozvēros, ka mācīšos daudz cītīgāk. Esmu atlaidusi. Ļoti. Kā jau ar Aneti bieži vien runājam - ir iestājusies dziļa vienaldzība par mācībām. Ziemas depresija? I don't think so. Vienkārši vienalga. :D Tāds "jā, aha, mhm, labi, āa, kaut kas ir jāraksta?" un tā visu laiku! Nav labi.
Ir uzlabojušās attiecības ar klases biedriem, kas arī priecē. Ir tapušas neskaitāmas smiekīgi-guļošas bildes, kā arī video, par kuriem vienkārši nevar nesmieties. Galvenās varones parasti esam mēs ar Aneti. :D kā vienmēr :D
It kā ir daudz ko stāstīt, bet to visu nevar rakstīt publiski. :D Gan jau arī jūs kādreiz sagaidīsiet kādu extra labu ierakstu no manas puses.
Bet pagaidām - atā, mīlīši. Baudām ziemu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru