Uhh, jau trešdiena. Šī nedēļa, kā jau teicu, ir mokoša, bet tomēr vieglāk paciešama nekā es domāju. Pirmdien treniņi, kas bija jautri. Tā mīlīgi un forši. Visi spēlējām kartupeļus un jā. Ah, forši. :) Otrdien arī treniņi. Garastāvoklis zem nulles. Šodiena, trešdiena, koru pēcpusdiena. Mokoši. Parasti es diezgan izbaudu šos pasākumus, jo man patīk dziedāt un tā, bet šodien nē. Rīt izmēģinājuma eksāmens. Par laimi, pārējās stundas nenotiks. Varēšu mierīgi pasēdēt mājās pie datora, uztaisīt sev kaut ko garšīgu un izbaudīt klusumu un vientulību. Piektdien ansambļa skate Skrundā. Jācenšas cik spēka un jāpierāda, ka esam 1. pakāpes vērti. UN Sestdien beidzot pie Sintijas. Tā būs tiešām pelnīta atpūta.
Kas vēl tāds.
Privātajā jomā, kā jau vienmēr, nekas nenotiek, un nekādas pazīmes neliecina, ka kaut kas varētu uzlaboties. Sen jau esmu ar to samierinājusies, bet whateverr anyway.


Šodien nākot mājās, es redzēju un dzirdēju pirmo dzeni. Putniņš savā nodabā kaļ koku, un nekas viņam netraucē. No rīta es redzēju zosis lidojam. Visur spraucas ārā sniegpulkstenīši, zaļa, svaiga zāle un puķes. Tagad patiešām var teikt, ka pavasaris ir klāt. Tik ilgi gaidīju.