piektdiena, 2010. gada 23. jūlijs

vakardiena

dažreiz es nevar vien beigt brīnīties, cik dumja esmu. ES visu sabojāju, ES atraidīju, ES noraidīju, ES neatbildēju. bet tanī pašā laikā ES esmu tā, kura turpina muļķīgi sapņot. piemēram, tikko es pieķēru (un šoreiz tiešām pieķēru, šīs domas nāca neapdomāti) sevi domājot, ka, par cik ir sākusies melleņu sezona, mēs varēt aizbraukt pēc tām, un pēc tam tās ēst kopā ar pienu un cukuru, sēdēt un runāties. es pat izdomāju kur un par ko. parasti man šādas domas uzmācas tikai vakarā. zinu, ka vēlāk šausmināšos par šādām muļķīgām iedomām (ko es tagad arī daru).
vasarai sākoties, es domāju - jā, šī būs mana vasara, viss būs citādi. būs daudz sarunas, daudz smieklu, daudzas tikšanās. būs prieks. un ko tur liegties - jūnijs tāds tiešām bija. bet tad viss mainījās, un tagad ir tik stulbi, ka es pat vairs nejūtos iederīga. tiek apspriestas tēmas, par kurām es neko nezinu, notikumi, kuros es neesmu piedalījusies un tiek smiets par jokiem, kurus es nesaprotu, jo gluži vienkārši neviens mani tur negribēja redzēt. tas vien jau parāda 'manu vietu'. tāpat kā tas, ka es pat neko nevaru uzrakstīt, kad tas jau tiek izsmiets un pārvērsts par joku, pat neaizdomājoties, ka mani tajā brīdī nomāc kaut kas daudz svarīgāks par muļķīgu, tiešām muļķīgu saraksti. es nezinu, varbūt esmu izaugusi, bet tas, kas man agrāk likās smieklīgi, tagad liekas muļķīgi. man tur vairs nav vietas.
un vienīgais, ko es šobrīd varu darīt ir aizmirsties labā grāmatā un cerēt, ka [..] visi paliks kur tiem jāpaliek [..]. kaut nu šis tiešām būtu tas pagrieziena punkts, kas man ir nepieciešams, lai beidzot arī man viss nokārtotos.

rakstīts vakar ap 12 naktī.
es zinu, ka jums noteikti jau ir apnicis, ka bez maz vai katrā ierakstā žēlojos par to, cik slikti man ir un cik neiederīga jūtos, bet tā patiešām ir.
galu galā, es taču nemāku jokot un esmu dīvaina.
nu ja, ko tu tādai dīvainei padarīsi.

pirmo reizi skaidri zinu, ko gribu attiecībā uz skolu un tām lietām. kaut nu tas piepildītos.

vismaz pluss ir tāds, ka Aigars arī drīz atkal būs mājās, iespējams, uz 'visiem laikiem'. plāni jau ir grandiozi un es būšu nereāli priecīga, ja kaut viens no tiem piepildīsies. tas būtu tik forši.
mašīnai arī ir potenciālais pircējs.
ar mammu beidzot ir +/- labas (nevis normālas kā parasti) attiecības, kas mani priecē.

šorīt bija tik nereāli foršs negaiss. nu vienkārši ahhhh. pamodos pirms sešiem, visa istaba bija oranža. tiešām oranža. pēc tam uz pāris minūtēm iesnaudos, un kad atvēru acis, istaba bija drūmi pelēcīga. un tad tik sākās. zibens, pērkons, lietus. kā es mīlu šādu laiku. vāh.

nu jā. laikam jābeidz. hih.
jauku dienu.
xx

8 komentāri:

Marta c(: teica...

Un es domāju, ka esmu vienīgā tāda, kas sevi pieķer pie tiešām muļķīgām domām...
Un runājot par to, ka tevis rakstītais (vismaz pēc teksta satura es tā nopratu, ja kļūdos - atvaino) tiek izsmiets, par to es varu teikt tikai tā - un tevi tas tiešām tik ļoti uztrauc...? Kāda starpība, ko par tevi citi runā?! Galvenais, ka tu pati apzinies savu vietu un to, kas tu esi patiesībā. Par heiteriem nav vērts pat domāt.

P.S. Man patīk tavs rakstīšanas stils. (:

Ieva teica...

WOW, paldies. nemaz nedomāju, ka tu lasi. wuhh, iepriecināji. (sun)

Amanda teica...

Manuprāt, tu šeit nevienā ierakstā negaudies par to cik tev būtu grūti or smth. Kkur tas viss ir jāieliek. Šis ir TAVS blogs un tu te raksti to, ko TU gribi. ;) tas ir normāli. Pie šitādiem sapnīšiem man liekas, ka visas sevi pieķer. Bet sapņot par vēlamo nav aizliegts. :D
Tu esi jautra, gudra un forša meitene. :p 8] dīvaina? Koa? Nu ja tas ir sliktā nozīmē, tad nu noteikti tāda tu neesi. Bet šo visu jau es spriežu pēc sevis..
Cilvēki vnm runās, so don't worry.! Kāp tam pāri. Dari kā gribi tu, jo nodirst citus jebkurā situācijā māk visi. Ja uztrauksies par to ko runā, tad nekad neizkļūsi no riņķadanča,kuram atrisinājumu nesameklēsi.
Es zinu, ka tu visu atrisināsi. ;) ^^
p.s. Man šorīt no rīta ar to pērkonu toč tieši tāpat bija :D man tikai visa istaba no sākuma bija dzeltena. ;D

Ieva teica...

awwies, mūs varētu salikt vienā klasē ;*

Amanda teica...

Varētu, varētu :p ;* gan jau. Kur ta liksies :D

Laura teica...

Lai nu kas, bet nejau Tu esi dīvaina, c'moon, Ievā! Nevērtē sevi tik zemu, kā to dara citi. Tu esi Tu, nepazaudē savu "es" un ej uz priekšu, nedomājot par citiem! Kāpēc Tev jāuztraucas, ka Tu nepatīc citiem?! Tās ir viņu problēmas. Tici man - ar smaidu pa dzīvi var panākt neiespējamo, tikai ir jātic sev un jātic tam, ka Tu vari! Pasmaidi un viss būs kārtībā! Turies, es ar Tevi! :]]
Un jā, šis taču ir tavs blogs, raksti, ko gribi, kaut lamājies uz mani, neviens jau nevienam nespiež šo lasīt, tāpēc, manuprāt, tev nav jāatvainojas vai kā citādi jāatskaitās, ka tu te gaudies par savām lietām. Hah, manuprāt, visi sūdzās. Un tas ir tīri normāli.
Labi, es jau aizrāvos!
Nu tad turies un ar smaidu par visu, un whatever, ko domās citi, TU esi TU! :))

Zanda teica...

Amanda man izrāva vārdus no mutes. Pilnīgi.

Esi Tu pati, nedomā par to, ko teiks citi. Kāda starpība, ko visi domā? Galvenais, ka Tev ir kaut viens cilvēks, kurš Tevi saprot. Tas ir galvenais! Nav jau jēgas no tūkstošiem "draugu", svarīgākais ir tas, lai būtu domubiedri. :) Un un un, tie, kas būs Tavi īstie draugi, tie nekad par Tevi nedomās neko slikti, viņi pacietīs Tavu gaušanos un mīlēs Tevi tādu, kāda esi. Piemēram, es arī esmu izaugusi no visvisādām muļķībām. Nu un? Lai visi domā, ka es esmu neiederīga. Kāda starpība? Galvenais, ka es zinu, ko gribu sasniegt. Un es zinu to, ka man ir daži domubiedri..
Un jā, es te bišk neķeksīgi aizunājos, bet nu galvenā doma bija tāda:
DZĪVO UN ESI TU PATI, NEMAINIES NEVIENA DĒĻ, UN TICI MAN, TU IEGŪSI VISU KO VĒLIES. :) TĀS LABĀKĀS LIETAS NĀK NEGAIDĪTI. ;)

Screw them all, haha. ;))

Ieva teica...

jūs esat tik foršas. aaw, this made my day
<3