tik traki kā vakar vēl nebija bijis. nevienam nenovēlu ko tādu dzirdēt no savas mātes.
+ redzot visu savām acīm, sapratu, ka man tur vairs nav vietas. un tas ir tik dīvaini, jo ar šiem cilvēkiem esmu kontaktējusies visu dzīvi, bet tagad jūtos kā veca rotaļlieta, kas droši noglabāta nevajadzīgo mantu kastē. argh.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru