tieši pēc piecām dienām (ieskaitot šo) es būšu beigusi devīto klasi. manās rokās būs atestāts un būšu laimīga. viss murgs būs beidzies. BET tas arī nozīmē beigas visiem jaukajiem momentiem, kas ir piedzīvoti šo, teikšu, 3 gadu laikā. nevis deviņu bet trīs, jo šo klasi es uzskatu par savu, nevis, piedodiet, veco. cik daudz ir raudāts, smiets un pārdzīvots. bet tas viss ir bijis tā vērts. itin viss ir bijis tā vērts, pat ja dažreiz liekas "viss, man pietiek." visu šo trīs gadu laikā, tieši pēdējie 2 mēneši ir tie, kurus gribu atcerēties cik sīki vien varu. visus notikumus, visas sarunas, visu. protams apzinos, ka jāiet uz priekšu un bla, bla, bla, bet tas vienkārši ir TIK STULBI!! :/