Vakar viņš jau atkal uzrakstīja tik foršu sms. kad izlasīju, sekoja dziļa nopūta. kāpēc viņš joprojām turpina būt tik mīļš pret mani? tas liek man domāt, ka PILNĪGI VISU daru nepareizi. man riebjas tā sajūta, kad nonāc pretrunā pats ar sevi, un tieši tagad tā ir ar mani, jo es pati nesaprotu, ko es gribu, un tas mani vai beidz nost. nu tik stulbi. prāts saka vienu, sirds pavisam citu, un intuīcija kaut kur pa vidu saka vēl ko pavisam savādāku. kā lai tādā haosā izlemj? galvenais, ka es apzinos, ka šinī situācijā viss ir atkarīgs no manis un no tā, ko es izlemšu, bet es nemaz nevaru izlemt. dohhh. cik nožēlojami, ka tu pats nemaz nevari tik skaidrībā ar savām jūtām. tiešām nožēlojami. tiešām nezinu, ko lai dara. jāpiekrīt vienam gudram cilvēkam, ka tikko tikko kaut kas jau veidojās, bet nē, redz man atkal viss ir jāizbojā, jāsāk šaubīties, jāpārdomā. ;@ tādas domas nepārtraukti :D 'uzticies intuīcijai' būtu labi, ja man tā būtu :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru