piektdiena, 2011. gada 11. februāris

joprojām

Aizvien vēl nezinu, kā mammai to pateikt. Doma par pirmdienu vai svētdienas vakaru, bet tad redzēs pēc apstākļiem. Galvenais ir palikt dzīvai līdz rītdienai, tad jau kaut kā viss nokārtosies. Varbūt. Arnis jau pajautāja, vai muča nav pārnesusi mājās kādu revolveri. Hahaaa, par to sasmējos ne pa jokam.
Šodien vakarā eju pie Elvitas, sašūsim beidzot kleitu, nopirku atlasu priekš lencītēm, viss būs labi un jauki.
Un arī šeit vēlētos rakstīt tā - meiten mīļā, viņš nav tavu asaru vērts. Pat ja pašai liekas, ka ir, NAV. Nenormāls cūka - vienīgais, ko varu par viņu pateikt. Nekad nebūtu domājusi, ka viņš tā varētu izdarīt, bet jā.. Atceries, ka tev apkārt ir daudz, daudz draugi, kuri tevi atbalsta un atbalstīs. Varam parunāties jebkurā laikā. Un atceries - viss būs labi. Pēc kāda laika, bet būs (cik dīvaini to rakstīt MAN, bet saprotu tevi perfekti. Gāju cauri tieši tam pašam. Manā gadījumā elle turpinājās 2 nedēļas, bet ceru, ka tev tas neievilksies pārāk ilgi.) Daudz mīļas bučas, turies!

+ ievērojāt, man šodien nav slinkums likt lielos burtus kā tas bija vakar (giggle)

1 komentārs:

Laura teica...

Ajjj, paldies Tev, saulīt! :* Ļoti mīļi!