otrdiena, 2010. gada 12. oktobris

šodien ir kaut kāds emocionālais vakars, kad ir anormāli daudz ko pārdomāt.
sarunas bija...............................................ammm...............................................interesantas, teiksim tā. tomēr par spīti visam, es gaidu rītdienu, kad beidzot viņu satikšu, un varēšu tā kārtīgi, no sirds, samīļot. (:


šodienas frāze
"TĪKLS"
ahhhahahhaaaa.
vai jūs nekad neesat gribējuši spēlēt nerātnās rotaļas ar Spidermana tērpu mugurā? Nē. nu mēs ar Aneti gan esam. hahhahaaa. ak Dievs, to visu nevar tā nemaz izstāstīt. īsāk sakot, šodienas brauciens uz Liepāju bija viens no jautrākajiem.
"Es atvainojos, kur jums te ir caurspīdīga un mežģīņota apakšveļa?"
"Negribas jau tā teikt to visiem, bet manai sievai ir D izmērs"


omgggg :D:D:D:D:D:D:D:D:D:D:D
tas bija tik jautri.


tev il kliloglams clukula?
nē?
man alī nē.
bet man il plincešu žulnāls. jā.

ahhhhahhhhaaa.

rīt jau ir trešdiena, un sestdien jau ir spēles.
vēl aizvien nav skaidrības par piektdienu. bet pohhuuujjjjj :D


+++
vakar es gandrīz kāju izlauzu. womg, tas bija nēeeeeenormāli sāpīgi. tātad, es lecu uz gremdi, Klāss gāja blokā, viņa kājas kaut kādā mistiskā veidā bija mūsu tīkla pusē, un rezultātā es neveiksmīgi nolecu uz Klāsa kājas un potīte bija vnk līdz ar zemi. nemāku aprakstīt, bet tas bija šausmīgi sāpīgi. Jurijs bija ļoti gādīgs, uzpūta man kaut kādu aukstu līdzekli, kas noņēma sāpes un piedevām smuki smaržoja.
viss bija labi, līdz šai pēcpusdienai, kad secināju, ka tā kāja sāk sāpēt. vakar vakarā jau vairs nesāpēja, šorīt no rīta arī nē, apsēju elastīgo saiti un uz skolu. bet pēcpusdienā, kad pārbraucu mājās no Liepājas, tā kāja sāka sāpēt. dohhhh. cerams, ka līdz sestdienai viss būs kārtībā. (:

nu jā.
ir noticis diezgan daudz, bet nav ne spēka, ne iedvesmas kaut ko uzrakstīt vairāk.
+
man ir jauns rādžiņš, hahhaaaa. sen gribēju. beidzot dabūju. hah.



mīlu tevi.

Nav komentāru: