sestdiena, 2010. gada 2. janvāris

Ir 2:01 naktī, man nemaz nenāk miegs, un atkal ir pārņēmušas tādas dīvainas domas.. Cik dīvaini viss šajā pasaulē ir iekārtots. Cik neizmērāms ir laiks. Cik neizmērāmas ir tās sajūtas, kādas mūsos rada mūsu tuvie un mīļie. Cik patīkamas sajūtas.
Domās uzpeldēja teikums:" Ar katru jaunu dienu nāk jauni sapņi, cerības, domas un cilvēki."
Un tik tiešām tā arī ir. Katru dienu mēs sevī atklājam ko jaunu. Vismaz es. Ikdienā es sevī atklāju daudz tādu īpašību, kuras es gribētu izcelt saulītē un parādīt visiem, bet ir arī tādas, kuras labāk norakt dziļi zemē un nevienam nerādīt.
Man atkal uznāca vēlēšanās rakstīt, kā jau jūs redzat. Un Lauriņ - Tev ir baigi jauks blogs. Tagad, kad tas ir piedzīvojis nelielas pārvērtības, tas liekas daudz mājīgāks.
--------
Man ir bail.. bail parādīt sevi. Pilnībā atklāties, visiem parādīt to, kāda esmu, kāda vēlos būt, nebaidoties no tā, ka kādam tas varētu nepatikt, ka kādam būs vienalga. Kādam jau vienmēr ir vienalga, vienmēr būs kāds, kurš Tevi kritizēs, kāds, kuram Tu nepatiksi.
"Neesmu dolārs lai visiem patiktu!"
Manas domas pašlaik klīst ļoti haotiski un nenoteikti. Te es iedomājos par to kā būtu, ja būtu, te atkal to visu nojaucu. Laikam tur slēpjas tā mana lielākā problēma. Vienmēr, kad kāds man pasaka kādu jauku vārdu, es nekad neticu. Pēc R. es nevienam vairs neticu. Ak atmiņas..
Nevēlamas, bet tās tomēr uzpeldēja. Cik ļoti tas mani sāpināja un aizvainoja, cik izmantota es jutos. Sajūta bija kā kukainim, kas tikko izšķaidīts pret vējstiklu. Kā niecībai.

Es gribu justies mīlēta.

Un tomēr negribu.

Bet ja nu izdevības vairs nebūs?

Izdevība vienmēr būs.

Bet ja nu tomēr..

KAS?

Ja nu man atkal būs jācieš?

Tad tā būs pieredze.

Bet es negribu šo pieredzi, šīs sāpes.

Tāda ir dzīve.(!)



Gribu beigt uz pozitīvas nots, bet nesanāk. Nekad nesanāk.. un ja viss tā turpināsies, tad nekad arī nesanāks.

3 komentāri:

LAURA teica...

Tu par manu blogu, vai Lauras L? ;D
Bet ja par manu, tad ļoti priecājos, ka patīk. ;***
un, Ievā, tici man, ja es pasaku kaut ko labu.
Es nemēdzu pielīst vai melot.
Un melot man nemaz nesanāk.
Oj, laikam komentārs pa garu.
Uznāca velme rakstīt.
Labi, beigšu.
Lai Tev VISS izdodas, esi laimīga! :* :)
un p a s m a i d i.

Ieva teica...

pasmaidīju ;*

*Annija... teica...

Vāahh. tā patika šis tekstiņš .
Tik patiess.