Man sāp puncis ;( Un tā riktīgi. Droši vien atkal būšu saķērusi kkādu gripu, temperatūriņš arī varētu būt, bet par to pārāk nesatraucos. Šodien saņēmām sekmju izrakstus, un man bija "neliels" šoks par vēsturi. Visu, ko tas idi**s prasīja es zināju, domāju, ka uzrakstīju labi, pat cerēju uz augstāku atzīmi nekā citreiz, t.i., 8,9,10, bet NĒ, Vikulim, protams, bija lielie prieki ielikt Ievai 4. Gāš, tik zemu vērtējumu nebiju saņēmusi jau kādus 2-3, pat ja ne visus 4 gadus. Labs ne? ;D Jā, dusma nedaudz, bet nu ko tur. Vakar tā īsti skaidri neko neuzrakstīju, bet nu īisumā par vakardienu - tātad, pats galvenais no visiem vakardienas notikumiem bija mūsu klases priekšnesuma veidošana, kurā mīļā Aldiņa mani izblamēja. Džīzas, tas bija aizvainojoši. Visu klavierspēles māakslu esmu pašmācības ceļā ieguvusi, un pateikt, ka man nav ritma izjūtas ir tāpat kā pārbraukt pāri vabolei, un pateikt "Piedod". Tik aizvainojoši tas bija. Varbūt jums tas neliekas īpaši aizvainojoši vai kā, bet man gan. So, secinājumi -
* Vikulim ir zobs uz mani.
* Esmu palaidusies mācībās.
* A lot of information.
* Daudz vārda "aizvainojoši". ;DD

čau