otrdiena, 2012. gada 28. augusts

show must go on

Ir tas viens brīdis katra dzīvē, kad Tu saproti, ka kaut kas ir jāmaina. Ka kaut kas nav kā vajag. Ka Tu esi nolicis SAVUS sapņus malā CITU dēļ. Bet vai tā vajag? Vai tā ir pareizi? Nē. Nav. Teiksiet - egoiste? Nē. Ja godīgi, tad man ir apnicis visu laiku domāt par citiem, par to, lai pārējiem ir labi, noliekot sevi otrajā plānā. Es gribu spēlēt galveno lomu. Tā taču ir mana dzīve, vai ne? Mana vienīgā iespēja. Un zinu, ka neesmu vienīgā tāda, kas visu dara mīļā miera labad. Pietiek vienreiz.

Pēdējās dienās domāju par kļūdām, ko cilvēki pieļauj. Tajā brīdī Tu nemaz nesaproti, ka tā ir kļūda. Bet pēc tam.... Pēc tam sākas pārmetumi. Sākas sarunas ar sevi. Sākas pārdomas. Un beigās tas viss aiziet tik tālu, ka Tu sāc pats sevi neieredzēt. Tad Tu sev jautā - ko es, pie velna, izdarīju?! Kāpēc, pats galvenais? Nezinu. Tāda ir atbilde. Kāpēc nevarētu būt kāds, kas pasaka - to vajag darīt, to nevajag? Ha, muļķīga iedoma. Tad jau nebūtu interesanti. Tad mēs visi būtu tik vienveidīgi. Tik paredzami un pareizi. Nē, tad labāk tādus nevajag. Man labāk patīk izjust visu uz savas ādas, pašai gūt pieredzi.

Riebjas, ka Tu pats sevi nesaproti. Riebjas. Nezini, kur likties. Ar ko parunāt jau ir, protams, bet tas neko nelīdz. Jo tās sajūtas nevar ietērpt vārdos. Ehhh, grūta tā dzīve, grūta.

3 komentāri:

Bingo teica...

Nav svarīgi, ko domās citi, jo viņi tāpat domās, ko gribēs.

Kredīts teica...

Piekrītu!

Askolds teica...

man ir apnicis visu laiku domāt par citiem, par to, lai pārējiem ir labi, noliekot sevi otrajā plānā. Es tāpat !!!!!