svētdiena, 2009. gada 20. decembris

Šeit atkal es. Mājās esmu pavisam viena, un tā ir patīkama sajūta. Beidzot kāds mirklis pašai priekš sevis. Nevaru vairs izturēt to pārapdzīvotību, kas mūsu mājās valda. Jā, tikai 4 cilvēki + suns, bet man tas dažreiz ir par daudz.
Šodien biju aizgājusi pie kaimiņu sunenes, āh, kā man viņas palika žēl. Neras saimnieki jau tā nav nekādi labie cilvēki (Kostjuks, tiem, kas zina), bet nu šis mani pārsteidza nesagatavotu. Jau sen zināju, ka viņi par suni īpaši nerūpējas, un, ka viņiem Nera īpaši nerūp. Laukā liels sals, tāpēc domāju, ka kko ēdamu vajadzētu aiznest. Vienīgais, ko viņa saņem no saviem "mīļajiem" (atkal sarkasms) saimniekiem, ir viena lielā gaļas bundža dienā, un auksts ūdens no akas. Tagad pat nezinu, cik bieži viņa dabū paēst. Tā nu nodomāju, ka aiznesīšu Rokija veco barību un siltu ūdenīti, lai nav jādzer tikai aukstais.
Aizgāju pie viņas, noberu barību, skatos, kur ūdeni ieliet. Redzu trauks ir, bet iekšā, kur pēc būtības būtu jābūt ūdenim, ir tikai liels ledus blāķis, kuru es pat nevarēju izsist no trauka. Domāju, iedošu tāpat, no glāzes padzerties, bet viņa nemaz nedzēra. Ne par ko.. Barību noēda tā, ka redzēt ko nebija. Ar labo pakaļkāju arī kkas nav tā kā vajag, klibo, nabags. Un viņa smilkstēja, kad es viņu glaudīju. Tik žēl man tā suņa palika. Ja man būtu spēks un vara, Kostjuku vispār izrūnītu, un pakārtu aiz olām, par tādu izturēšanos pret dzīvniekiem, un pašu Neru paņemtu pie sevis. :/

---------

Pietiks par skumjām lietām. Rīt skolas matemātikas olimpiāde. Nolēmu, ka neko nemācīšos. Neko jaunu neuzzināšu, un pat ja baigi tur kko mācīšos, viss tāpat izskries cauri galvai un nekas tā arī neaizķersies. Zinu pēc pieredzes ;D
Nu tā, īsumā par savām šīs dienas gaitām esmu pastāstījusi. Iešu izmazgāt matus.

Jauku ceturto Adventi. ;*

3 komentāri:

Agigijā! teica...

nabvaga suņuks :( bet labi, ka vismaz tev viņš ruup :(

Ieva teica...

Tieši tā :/

Amanda teica...

Jā, tiešām prieks, ka vismaz ir viens labs cilvēks kā Tu, kas par suņuku rūpējas.