piektdiena, 2010. gada 26. novembris

hey, it's snowing


Pašlaik gribās ierakstīt tādu foršu, garu ierakstu. Laikam tā arī būs jādara. (:

Tātad, šīs nedēļas svarīgākais notikums - sniegs. Interesantākais šajā visā ir tas, ka parasti es ziemu neieredzu, man nepatīk žļurga, kas valda uz ceļiem un visa tā pikošanās padarīšana. Bet ceturtdien, kad sāka snigt, manī uzreiz pamodās mazais rūķa gariņš, un es iekšēji sāku starot.Šodien, kad nācu mājās no skolas, spēlējos ar sniegu kā mazs bērns. Mans ceļš, pa kuru vienmēr eju, lejā pa kalnu, ir tā forši nobraukāts. Un sniegs ir tā kā sapresēts. Tad nu es ņēmu un vienkārši slidinājos. Tik labi. :D Sniegs mani kaut kādā veidā pozitīvi uzlādē un piepilda ar enerģiju, kas pašlaik man ir ļoti, ļoti vajadzīga. Jā, esmu izsmēlusi lielu daļu savas enerģijas, un krātuvīte kaut kā ir jāuzpilda. No 100% manī ir aptuveni 30-40% enerģijas, kas nepavisam nav labi. Ļoti liels nogurums. Bet, kā jau teicu, to visu atsver jaukais laiks un brīnišķīgie cilvēki, kuri ir man blakus.

Trešdien gadījās emotional breakdown. Nu ko, tas laikam man bija vajadzīgs, jo uzreiz visādas domas galvā. Apskaidrojās prāts, teiksim tā. Pāršķirstīju dzīvi, tieši tā - dzīvi, un paskatījos uz sevi it kā no malas. Uz sevi 10 gadu vecumā, uz sevi 13 gados un uz sevi tagad. Cik ļoti es esmu mainījusies. Un to apstiprina z ē n a teiktais, kurš turklāt izteica, savā ziņā, ļoti jauku komplimentu. Un pie velna - kā es sev tagad patīku. Tiešām. Un tā nav nekāda liekulība vai kas, man vienkārši patīk tas, kāda es esmu, kā es izskatos, kā uzvedos, runāju. Kāds ir mans skatījums uz dzīvi, lietām, vērtībām, cilvēkiem. Manuprāt, pirmo reizi mūžā es esmu ar sevi pilnībā apmierināta. Jūtos.. pabeigta.
Jā, pabeigta. Piepildīta. Katra lieta un doma ir noglabāta savā plauktiņā, viss ir sakārtots. Jauki. :)


Tikko brālis pienāca, parādīja savu sīknaudu (vienmēr, kad omai ir kādi lieki santīmi, melnie nēģerīši, tad viņa tos liek glāzē. Un katru reizi, kad mēs pie viņas aizbraucam, visa glāze, kas ir pilna ar santīmiem, tiek mums) un teica:"Māsāaaa, vēlāk aiziesim uz veikalu? Te taču sanāk 2 čipsu pakas!"
Tas bija tik jauki. (: Viņš tomēr var būt mīļš, ja grib. hah.

Gribēju vēl ko rakstīt, bet aizmirsu. Nu ko, jauku jums vakaru, izbaudiet sniegu, paspēlējieties ar mazajām māsām/brāļiem, ēdiet tik daudz mandarīnus, ka paliek slikti, dzerat tēju un ēdiet piparkūkas.

2 komentāri:

Laura teica...

Ievaaaa, tik jauki. Man prieks par Tevi. Tiešām, neviltots prieks! Prieks to visu lasīt! Bučas. ;*

Ieva teica...

;***