sestdiena, 2011. gada 16. jūlijs

decision

Sveiki visiem. Atkal ir pagājis kāds laiks kopš iepriekšējā ieraksta, un atkal ir noticis tik daudz kas. Uhh..
Īstenībā pat nezinu, ko lai raksta.. Pa šo laiku man ir bijusi tāda emociju gamma, kāda vēl nekad agrāk. Esmu jutusi neizmērojamu prieku un laimi, bet takā pašā laikā briesmīgas skumjas un reizē arī niknumu. Esmu pievīlusi sevi, un veiksmīgi pagādāju, ka kādu laiku iekšā sīka balstiņa ar mani runās un pārmetīs. To es sev ilgi nevarēšu piedod. Nekad un nemūžam nebūtu domājusi, ka tā varētu izdarīt, bet, redz kā, visam pienāk pirmā reize. Šo pirmo reizi es labprātāk būtu izlaidusi. Tomēr par spīti visam, es esmu pieņēmusi, manuprāt, pareizo lēmumu. Proti, joprojām turos pie tā, ko apsolīju un nekas ārpus rāmjiem nenotiks. Galu galā, savs vārds ir jātur. To es arī darīšu. Ļoti gaidu augustu, kad viss beidzot būs skaidrs līdz pašam pēdējam sīkumam. Pilnīga un galīga skaidrība man ir vajadzīga visvairāk.
Pieņemu, ka augstāk rakstīto saprotu tikai es un, maksimums, vēl 2 cilvēki. Pie tā arī paliksim.

Ja par ikdienišķo, tad šī vasara skrien neticamā ātrumā. Liekas, tikko vēl bija Jāņi, bet ir jau jūlija vidus. Kur tas laiks paliek?! Dienas paiet nemanot, man apkārt ir man paši tuvākie un mīļākie, kuri gādā un rūpējas par mani. Starp citu, šo sajūtu es nebiju jutusi jau sen - rūpes. Tagad vairāk kā jebkad agrāk zinu, ka man VIENMĒR būs cilvēks, pie kura es varu griezties lai arī kādos sūdos es atkal būtu iekūlusies, zinu, ka viņa mani uzklausīs, nenosodīs, bet savu viedokli pilnīgi atklāti paudīs. Un to es viņā vērtēju visaugstāk - godīgumu.
Savu basketbola skillu esmu uzkačājusi nenormāli, tagad varu apspēlēt pat izlases spēlētāju, muhahahaa. Darbs ir, naudiņu pelnu, nekas daudz, nekādi zelta kalni tie nav, bet pietiek.

Izbaudiet atlikušo vasaras daļu, mīļie :)

Un īpašas bučas manam mazajam heiterītim ;* Tu padari manu dienu labāku, haha

Nav komentāru: