Itin visam dzīvē ir kaut kāda jēga. Bieži vien tā neliekas, bet, manuprāt, tā ir. Galu galā dzīve nekad neuzliek nevajadzīgus un bezjēdzīgus pārbaudījumus, tā uzliek tieši tik, cik vari panest un tieši ar tādu un ne savādāku domu.
Dzīves jēga, manuprāt, ir mīlestība. Arī skatoties no bioloģijas viedokļa, visi organismi ir radīti ar vienu mērķi - radīt pēcnācējus. Protams, ir daudz cilvēku, kuriem jēga slēpjas naudā un labklājībā, bet vai tad ar naudu var nopirkt laimi, prieku, smieklus, mīlestību un draudzību? Nevar. Nu tad kāda ir naudas jēga?
Kad cilvēks ir nodzīvojis garu, pilnvērtīgu un piedzīvojumiem bagātu dzīvi, kad viņš ir izjutis dzīves jēgu, tad viņš arī saprot jēgu nāvei. Cilvēks izbauda visu, ko vien var, un tad mierīgi aiziet, atstājot aiz sevis vietu savai dzīves jēgai - bērniem un mazbērniem. Kāda jēga dzīvot mūžīgi?
Caur smagu darbu var saprast lietu nozīmi. Tu ieliec sevi visu tajā, ko dari, tu tiecies pēc kaut kā, tev ir konkrēts mērķis, ko tu vēlies sasniegt, n tas liek saprast, ka nekas no gaisa nenokritīs un neuzradīsies. Tikai saviem spēkiem, tikai ar savu darbu tu sasniegsi kāroto.
Ja visam augšminētajam tiešām IR jēga, tad kāda tā ir ciešanām? Manuprāt, ciešanu jēga slēpjas tajā, ka tikai caur tām tu saproti, cik stiprs tu esi. Tās tevi norūda, un vēlāk nāk atalgojums - prieks. Cilvēks pārcieš visus dzīves un cilvēku sniegtos pārbaudījumus, un tad visnegaidītākajā brīdī notiek kaut kas tiešām labs. Un tad tu saproti, jā, tam visam bija jēga, jo tikai caru ciešanām tu spēj novērtēt visu pārējo.
Mīlestība. Mīlestības jēga ir tās sajūtas, ko tu gūsti, kad esi kopā ar otru cilvēku. Tauriņi vēderā. Smaids. Pieskārieni. Tie īpašie skatieni. Skūpsti. Apskāvieni. Lūk, tā ir jēga mīlestībai. Sajūta, ka otram cilvēkam tu esi viss. Ikvienam taču patīk justies īpašam, saņemt nedalītu uzmanību un patīk sajūta, ka tevi uzklausa, mīl un lolo. Patiesībā, mēs visi esam egoistiski un mums visiem visu vajag sev. Bet arī tam ir jēga, vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru