svētdiena, 2012. gada 8. aprīlis

tu pats

Mēs, cilvēki, esam tik dažādi. Mums katram ir savas vēlmes, iespējas, katram sava varēšana. Mēs katrs domājam un darām savādāk. Bet ir lieta (sauciet kā gribat), kas mums visiem ir kopīga - ikvienam pienāk brīdis, kad viss ir lieliski, kad laime un prieks iet roku rokā ar mums, bet pienāk arī tas brīdis, kad liekas, ka viss jūk un brūk, ka sliktāk nevar. Un, manuprāt, pati lielākā māksla ir spēja tikt galā gan ar labajiem, gan sliktajiem laikiem. Ko varu teikt par sevi - man vēl daudz un dikti ir jāstrādā, jārunājās un jāizprot sevi, lai spētu to izdarīt tik veiksmīgi, cik es vēlētos.
Cik labs ir tas brīdis, kad tu saproti, ka esi pats laimīgākais cilvēks pasaulē, kuram ir viss, ko vien var vēlēties. Kad liekas, ka viss iet no rokas un notiek tieši tā, kā tu to vēlies, kā tu to esi iztēlojies. Bet cik sāpīgs ir brīdis, kad tu saproti, ka viss ir sabrucis, ka vairs nav nekas, no kā smelties prieku un spēku. Parasti mēs visi jūtamies nodoti, nesaprasti, piečakarēti vai vienkārši - nelaimīgi. Vienmēr pie visa ir vainīgi apkārtējie, vienmēr tie citi, bet mēs paši nekad. Mēs vienmēr esam tie, kuri visu izdarīja pareizi, nepieļāva nekādas kļūdas un ka vispār paši par sevi esam Dieva dāvana. Un tad kaut kādā brīdī notiek tas maģiskais klikšķis, pienāk tā apjausma:"Bļāviens, bet es taču pati/pats biju vainīga/vainīgs!" Tādos brīžos parasti iekrīt otrā galējībā - es esmu slikts, es neesmu nevienu pelnījis, man nekur nav vietas, neviens mani negrib, es esmu neglīts utt. Un tad mēs staigājam tādi nekādi, ar nodurtām galvām, izpūrušiem matiem un neizgludinātām drēbēm, jo, redz, nav jau neviena kā dēļ censties. Nav jau neviena, kas to spētu novērtēt. Bet ir gan! Tu pats!
Mana krustmāte saka tā:"Visas beigas ir kaut kā laba sākums."


Ko es ar šo visu garo, iespējams, nesakarīgo un nesaprotamo penteri gribēju pateikt? Tikai to, ka mēs paši nosakām, kad būs mūsu baltās un melnās svītras, ka mēs paši esam tie, kā dēļ censties, ka mēs paši varam un mums vajag smelties spēku sevī un ka mēs paši nosakām, kā ritēs mūsu dzīve.
Un kad arī Tev, mans dārgais, uzticamais draugs (kas noteikti uzspieda uz iekopēto linku twitter.com), pienāks tas brīdis, kad viss ies šķērsām, atceries - tu tāds esi vienīgais, tu esi lielisks tāds, kāds esi un tu visu vari (tā teikt - never let drama bring you down)!!!

Priecīgas Lieldienas, mīlīši.

2 komentāri:

Amanda teica...

Kā man sacīt jāsaka- Ieviņ, es nezinu, kas tagad tavā dzīvē notiek, bet man prieks, ka tu spēj saskatīt gaišo un , manuprāt, arī pareizo dzīves uztveri. Turies!! :) viss būs labi. Viss VIENMĒR beidzas labi! ;* :))

Ieva teica...

Paldies, Amandiņsaulīt. Novērtēju, tiešām :) ;*