Čau, mīlīši. Apdarīju visus mājas darbiņus, un nu esmu te. Cik dīvaini - kā 3-4 minūtēs viss var tik dramatiski izmainīties. Viens zvans, un dzīve tiek apgriezta kājām gaisā.
"Prieviet, Aigar, sģes Vitaļij iz Dublini. Jestj svobodnaja mestj, mozhesh prijehatj hotj sejčas i načatj rabotatj."
Tulkojums - Aigars brauc prom uz zaļās āboliņlapas zemi. No vienas puses gribu, lai brauc, no otras negribu. No vienas puses zinu, ka tā būs labāk, no otras neesmu par to pārliecināta. Bet tomēr nolēma, ka brauks. Latvijā par stundu maksā 80 sant., Īrijā 5 latus. Maza atšķirība, ne? :D Atkal tāds skumīgs prāts, bet ko darīt, tā būs labāk visiem. Viņam vēl solīja, ka algu samazinās, tad mums vsp būtu vāks. Lai nu kā.. pievienoju attēlu, un eju.!

<3

Sveikiņi, mīļie. Sēžu un graužu cepumiņus. Mm. Suns diedelē, hahāa, es būšu ļauna un neko nedošu, nedrīkst saldu dot. Tātad, šodien bija baigi laba diena. Bija jautri, un vēsturē sapratu, ka sazin kādā brīnumainā kārtā, es beidzot esmu sākusi to saprast. Vai nav jauki. (atkal pilna mute) Sportā dejojām. Man patīk ar tām lentēm vicināties, un tas ir arī kas tāds, neskaitot volejbolu, kas man padodas. Praktiski visu fiziku ākstījāmies. Sabildējām bildes, visas smieklīgas, bet tas tā. Paula, kur Marija? :D Arī krievu valodu nobubulējām. Vismaz es. Anna ar Diānu vsp sāka fanot par sen aizmirstu Enrikes dziesmu, bet kas man. Es igrāju Bounxe un man i labi. :D Šodien tāds pacilāts garastāvoklis. Bija ellīgi daudz jāmācās, it sevišķi bioloģija.
-----------
40 dienas? Tas ir normāli? ;O
-----------
Umm, nav ne jausmas, ko lai uzrakstu. Man patīk attēls, un tieši tādus cepumus es pašlaik gribētu. Ar šokolādes gabaliņiem. Mm. Eu, es gribu tēju. A bu.
Šis ieraksts ir pilns ar dažādiem parazītvārdiem, bet man vienalga. :D
Aptrūkās rakstāmā, atā ;*

Sveiki, mīļie. Ar katru dienu jūs mani pārsteidzat arvien vairāk un vairāk. Nu jau 16 sekotāji. Wuhūu. :)) Tātad, laukā ir pūkains, tīrs sniegs, kas man nenormālīgi patīk. No rīta, vedot ārā suni, man bija feils. :D Nākot atpakaļ mēs sākām skraidīt. Es riktīgi nesos, un nereāli apkritu. Sniegs aiz pufaikas, un tagad liekas, ka temp. bišķiņ. Smējos pati par sevi.
Jā, 14 gaidīšanas gadi ir atmaksājušies. Man beidzot ir pašai sava istaba, nebūs vairs kaitinošā brāļa, kas pie katras izdevības dara kko stulbu. Istaba ir tik nereāli laba. Iepriekšējie iemītnieki bija to izremontējuši. Tagad tā ir tādā purpura krāsā, sienas skapis, viss baigi labs. mm.
Alicia Keys - Doesn't mean anything
Tik laba dziesma.
Laukā puteņo. Tik forši.
Aizsūtīju suņa bildes konkursam, viņš mums vispār ir tāds āksts pagadījies. :D Iss ieraksts, bet nu došos.
Negaidīti pozitīvs, manuprāt.

Ir 2:01 naktī, man nemaz nenāk miegs, un atkal ir pārņēmušas tādas dīvainas domas.. Cik dīvaini viss šajā pasaulē ir iekārtots. Cik neizmērāms ir laiks. Cik neizmērāmas ir tās sajūtas, kādas mūsos rada mūsu tuvie un mīļie. Cik patīkamas sajūtas.
Domās uzpeldēja teikums:" Ar katru jaunu dienu nāk jauni sapņi, cerības, domas un cilvēki."
Un tik tiešām tā arī ir. Katru dienu mēs sevī atklājam ko jaunu. Vismaz es. Ikdienā es sevī atklāju daudz tādu īpašību, kuras es gribētu izcelt saulītē un parādīt visiem, bet ir arī tādas, kuras labāk norakt dziļi zemē un nevienam nerādīt.
Man atkal uznāca vēlēšanās rakstīt, kā jau jūs redzat. Un Lauriņ - Tev ir baigi jauks blogs. Tagad, kad tas ir piedzīvojis nelielas pārvērtības, tas liekas daudz mājīgāks.
--------
Man ir bail.. bail parādīt sevi. Pilnībā atklāties, visiem parādīt to, kāda esmu, kāda vēlos būt, nebaidoties no tā, ka kādam tas varētu nepatikt, ka kādam būs vienalga. Kādam jau vienmēr ir vienalga, vienmēr būs kāds, kurš Tevi kritizēs, kāds, kuram Tu nepatiksi.
"Neesmu dolārs lai visiem patiktu!"
Manas domas pašlaik klīst ļoti haotiski un nenoteikti. Te es iedomājos par to kā būtu, ja būtu, te atkal to visu nojaucu. Laikam tur slēpjas tā mana lielākā problēma. Vienmēr, kad kāds man pasaka kādu jauku vārdu, es nekad neticu. Pēc R. es nevienam vairs neticu. Ak atmiņas..
Nevēlamas, bet tās tomēr uzpeldēja. Cik ļoti tas mani sāpināja un aizvainoja, cik izmantota es jutos. Sajūta bija kā kukainim, kas tikko izšķaidīts pret vējstiklu. Kā niecībai.

Es gribu justies mīlēta.

Un tomēr negribu.

Bet ja nu izdevības vairs nebūs?

Izdevība vienmēr būs.

Bet ja nu tomēr..

KAS?

Ja nu man atkal būs jācieš?

Tad tā būs pieredze.

Bet es negribu šo pieredzi, šīs sāpes.

Tāda ir dzīve.(!)



Gribu beigt uz pozitīvas nots, bet nesanāk. Nekad nesanāk.. un ja viss tā turpināsies, tad nekad arī nesanāks.

Nomainīju bloga izskatu, un man ellīgi patīk. Smirk.

Mirāžas komentārs pie mana pēdējā ierakts, bija patīkams pārsteigums. Paldies Tev par to, un to pašu es varu teikt par Tevi. Starp citu, Tu seko BAIGI daudziem blogiem. :D
So, rit otrais janvāris 2010. gadā. Gads sācies diezgan normāli. :D cik tizls teikums. Šodien man ir tāds pacilāts garastāvkolis. Beidzot, pēc ilgiem laikiem. Izlasīju Elīnas blogu, nekad nebūtu iedomājusies, ka ASV JG ir tikai tāds.. vienkāršs vakars pie TV. Pamanīju to, ka salīdzinoši daudz runāju par JG. Katru gadu 31.decembrī, gaidot salūtu, man patīk pārdomāt visu, kas noticis aizejošā gadā. Šogad es to daru nedaudz vēlāk, nākamajā dienā.
Vēlāk iesim uz Hesīti. Mm, būs garšīgi.
---------
Ziniet, ko es sapratu - man nevajag draugu. Zinu, ka tas tgd ir pretrunā ar visu to, ko es te visu laiku rakstu, bet tā nu tas ir. Jau kādu pusgadu, gadu man neviens nav paticis, un ziniet ko? Tā ir pat labāk. Man nevajag nekādas mīlas sāpes pēc tam, kad attiecības tiek pārtrauktas. Es esmu laimīga tur, kur es pašlaik esmu, esmu apmierināta ar to, ko pašlaik daru, un es nospļaujos par visām tām lietām, uz kurām tik ilgi esmu cerējusi, un kuras tik ilgi esmu gaidījusi. Man NEKO no tā visa nevajag.
Ziniet, JG apņemšanās pamazām sāk piepildīties. Esmu sākusi domāt MAZLIET nopietnāk un optimistiskāk, un man tas patīk.
--------
Es gribu spēlēt volejbolu. Jau nedēļu vai 2as neesmu spēlējusi. :D Jā, OKei, tas nav nekas liels vai kā, bet priekš manis tas ir daudz. (:
Šodien vispār ēdu apburbuļojoši jaukas brokastis - krūze kafijas un 4 pīrādziņi. :D Un jūtos diezgan labi paēdusi. Vakar iegāju gulēt 3.00 Forši ne? Meiteņu sarunas tiešām ir nopietna lieta. :D
Es rakstu neskatoties uz erkrānu, bet skatos uz klaviatūru. Ho ho, labs ne? Man šodien verās ciet. Pikabū. :D
Tik jestrs noskaņojums man sen nav bijis. KO ES UZRAKSTĪJU? JESTRS
:D:D:D:D:D:D
--------
Atcerējos lietu, kas man sagandēja visu pozitīvo domāšanu, un uzjundīja dusmas. Kamōn, Anna, Anete. Tagad būs tā, ka es ATKAL būšu vainīga pie tā, ka, redz, nenotiks klases pasākums. Tas nav tik vieglī kā jūs domājat. Nepavisam. Ja jūs visi zinātu to, kas patiesībā notiek, tad noteikti saprastu daudz labāk. Ir tik daudz dīvainu lietu, ko jūs nezināt, un es nemaz negribu, lai jūs zinātu. Un es nebraukšu šā vai tā, un nevajag mani pataisīt par grēkāzi.

Viss, labais noskaņojums vējā. Un ziniet ko - iesūkājiet šito bildi, un aizrijieties ar visu.

Bet lai kā tur būtu - domājiet pozitīvi. xxx

Laimīgu visiem jauno gadu. Esiet kā tīģeri - pacietīgi, moži, viltīgi un izmanīgi. Ceriet, un viss piepildīsies.
Jauno gadu sagaidīju guļot gultā ar 2 džemperiem un segām, skatoties TV. Nē, nebiju slima. Pārējie aizgāja uz centru, skatīties uguņošanu. Man negribējās. Labāk sagaidu JG viena. Vecgada dienā bijām aizbraukuši pie omes. Bija forši. Mēs cepām piparkūkas, ēdām daudz mandarīnus un lējām laimītes. Mana laimīte izskatās kā sirsniņa, ceru, ka šis simbols mani nākamajā gadā pavadīs.
Aizvadīts vēl viens gads, kas nenoliedzami bija savādāks kā visi citi.. ne tajā labākajā nozīmē. Ceru, ka JG būs daudz labāks. Cik daudz notikumu šijā gadā būs - izlaidums, domāšana, kur iet tālāk, atvadīšanās no vecajiem klasesbiedriem, pēdējais zvans (haotiski uzskatīts :D). Tik daudz kā. Pēdējā laikā tieši par skolas beigšanu esmu aizdomājusies visvairāk.. Pašlaik sēžu pie 2. omes, esmu priecīga, ka esmu šeit, nevis mājās.
---------
Sēžot mājās, gultā, atbalstoties pret sienu tā vien gribas tajā iegrimt. Saplūst ar sienu, lai neviens tev neko nevarētu jautāt, teikt, lai nevienam tevi nevajadzētu, lai kaut brīdi varētu palikt viena, padomāt.

Domājiet pozitīvi, atā. ;*