#atskaite

Šodien ir tā diena, kad es braucu uz Fusion nometni for the very first time, and I'm sooo excited! Garastāvoklis ir ļoti labs, kas pēdējā laikā gadās bieži, un man tas patīk. Nāk smiekli par to, kas rakstīja, ka tādām lētām meitenēm kā es, nav ko darīt tādās nometnēs. Hahahaaa, cik stulbi, nu :D man tā patīk šie cilvēki, kuriem nav nekā labāka, ko darī, kā domāt par mani un to, vai es esmu lēta vai dārga. Wahahaha. Bet nu ja jau patīk, tad lūdzu :D

Un pati iepriecinošākā ziņa, kas pārspēj pat šo ir tā, ka brauks atpakaļ AUGUSTA SĀKUMĀ, which is great! Nu vienkārši ideāli!

Tieši skan Champagne Showers, es tresīju līdz, un viss ir foršiiii. Tiksimies pēc nedēļas, apsolu kaut ko iepostot, jo katras dienas beigās rakstīšu savā blociņā par dienas notikumiem :)

Smaidam

Shake that bottle and make it *POP*

tikai gribēju pateikt,

ka man ir LABĀKIE DRAUGI PASAULĒ!

decision

Sveiki visiem. Atkal ir pagājis kāds laiks kopš iepriekšējā ieraksta, un atkal ir noticis tik daudz kas. Uhh..

Īstenībā pat nezinu, ko lai raksta.. Pa šo laiku man ir bijusi tāda emociju gamma, kāda vēl nekad agrāk. Esmu jutusi neizmērojamu prieku un laimi, bet takā pašā laikā briesmīgas skumjas un reizē arī niknumu. Esmu pievīlusi sevi, un veiksmīgi pagādāju, ka kādu laiku iekšā sīka balstiņa ar mani runās un pārmetīs. To es sev ilgi nevarēšu piedod. Nekad un nemūžam nebūtu domājusi, ka tā varētu izdarīt, bet, redz kā, visam pienāk pirmā reize. Šo pirmo reizi es labprātāk būtu izlaidusi. Tomēr par spīti visam, es esmu pieņēmusi, manuprāt, pareizo lēmumu. Proti, joprojām turos pie tā, ko apsolīju un nekas ārpus rāmjiem nenotiks. Galu galā, savs vārds ir jātur. To es arī darīšu. Ļoti gaidu augustu, kad viss beidzot būs skaidrs līdz pašam pēdējam sīkumam. Pilnīga un galīga skaidrība man ir vajadzīga visvairāk.

Pieņemu, ka augstāk rakstīto saprotu tikai es un, maksimums, vēl 2 cilvēki. Pie tā arī paliksim.

Ja par ikdienišķo, tad šī vasara skrien neticamā ātrumā. Liekas, tikko vēl bija Jāņi, bet ir jau jūlija vidus. Kur tas laiks paliek?! Dienas paiet nemanot, man apkārt ir man paši tuvākie un mīļākie, kuri gādā un rūpējas par mani. Starp citu, šo sajūtu es nebiju jutusi jau sen - rūpes. Tagad vairāk kā jebkad agrāk zinu, ka man VIENMĒR būs cilvēks, pie kura es varu griezties lai arī kādos sūdos es atkal būtu iekūlusies, zinu, ka viņa mani uzklausīs, nenosodīs, bet savu viedokli pilnīgi atklāti paudīs. Un to es viņā vērtēju visaugstāk - godīgumu.

Savu basketbola skillu esmu uzkačājusi nenormāli, tagad varu apspēlēt pat izlases spēlētāju, muhahahaa. Darbs ir, naudiņu pelnu, nekas daudz, nekādi zelta kalni tie nav, bet pietiek.

Izbaudiet atlikušo vasaras daļu, mīļie :)

Un īpašas bučas manam mazajam heiterītim ;* Tu padari manu dienu labāku, haha

#I'msoawesome

ES JŪTOS TIK LABI, VISS IR LABI, DZĪVE IR SUPER, UN ES ESMU LAIMĪGA. oooo, jāaa, mazie :D

nekas tāaads nav noticis, bet mana dzīve pēkšņi ir kļuvusi tik vienkārša, tik lieliska, un viss tik ļoti labi un dabīgi rit savu gaitu, ka es nevaru beigt priecāties. Jāņi tiks pavadīti vienkārši LIELISKĀ kompānijā, 3 dienas ar daudz alu un ēdienu. Ar mammu attiecības ir vienkārši superīgas, viss ir ideāli! Man ir tik milzonīgs prieks pašai par sevi, ka man ļoti gribējās ar to padalīties arī ar jums.

Tas arī bija viss mans grandiozais un notikumu pārbagātais ieraksts. Jautrus Līgo un Jāņus visiem, nosvinieties kārtīgi. Bučuki no manis ;**

right there

Man laikam ir uznākusi tāda maza depresija. Šodien vispār kaut kas nav kārtībā ar maniem asaru dziedzeriem, visu laiku ne no šā, ne no tā birst asaras. Oh, well, whatever. Atkal ir pienācis kaut kāds pagrieziena punkts, kad daudz kas top VĒL skaidrāks nekā tas jau ir. Nejautājiet, kā es to zinu, tā vienkārši ir un viss.

Man tik ļoti gribās sapratni. Vienkāršu, cilvēcīgu sapratni. Gribu, lai ir kāds, kurš mani uzklausa un pasaka - viss būs kārtībā, esmu ar tevi. Un tieši tad, kad es domāju, ka man beidzot ir uzradušies vairāki cilvēki, kuriem es tiešām varu uzticēties un kuriem es rūpu, izrādās, ka tā nemaz nav. Smags aprāviens. Skolas laikā - jā, tagad - nē. Sajutos kā kaut kādi apavi, piemēram, zābaki. Rudenī, ziemā un pavasarī mums zābakus vajag, bet vasarā gan nē, vai ne? Stulbs salīdzinājums, bet aptuveni tāda sajūta man pašlaik ir iekšā. Un tas nav par kādu konkrētu cilvēku, tas ir par vairākiem.

Lai kā es cīnītos, man nesanāk. Nesanāks arī, laikam. Kaut arī tik ļoti, ļoti gribās.

Tik ļoti..

Ļoti neveiksmīgs ieraksts, pareizāk - vienkārša gaušanās par manu nožēlojamo dzīvīti. Gribējās, ko padarīs.

actually you have no idea what I'm going through

Skola pabeigta, nākamajā klasē veiksmīgi esmu pārcelta, vasara ir sākusies, bet par spīti šīm labajām lietām vienmēr ir kaut kas, kas traucē dzīvot. Šoreiz kārtējais trīsstūris. BET - es cīnīšos. Līdz galam.

did I not mention I was about to lose my mind?

Kafijas smarža ir un paliks mana pati, pati mīļākā smarža pasaulē. Arī tagad sēžu ar kafijas krūzi uz galdu un labu mūziku fonā.

Pārmaiņas. Ajhhh, kādas tagad ir pārmaiņas. Vai to var nosaukt par "acu atvēršanos"? Nezinu. Varbūt. Bet tagad uz daudzām lietām un darbībām skatos savādāk. Izrādās, ka arī man tuvi cilvēki reizēm mēdz būt tik ļoti aizspriedumaini. Hah, šoreiz es par to tikai pasmaidu. Pienāks arī viņu kārta un sapratīs visu. Varbūt (atkal). Ko es varu pateikt droši - tas, ko, ar ko, kur un kā es daru, ir tikai un vienīgi mana darīšana. Tā ir mana dzīve, manas kļūdas, manas asaras, mani pārdzīvojumi un mans prieks. Tā ir mana laime un tās ir manas sāpes. Un jums nebūs spriest par mani neko nezinot, nezinot manus apsvērumus un manas domas. Es pieļaušu SAVAS kļūdas un PATI tikšu ar tām galā. Un man nevajag nevajadzīgus paskaidrojumus vai ieteikumus no tiem, kuri vispār mani nesaprot. Tāpat kā man nevajag visas šīs galvas kratīšanas, kas vēsta tikai vienu "Paskaties, par ko tu esi kļuvusi, tā nav pareizi, laiks nākt pie prāta!". HA, ES TAM UZSPĻAUJU! Protams, es novērtēju tos, kuri tiešām man cenšās palīdzēt, kuri liek man smaidīt un aizmirst negatīvo, bet, tiešām, dažbrīd vienkārši gribas iekliegties GET A LIFE! Tā teikt - aizej uz veikalu un nopērc sev ko skaistu. Piemēram, seju. Un pie reizes iegādājies arī prātu.

Man ir žēl skatīties, kā dažu apstākļu dēļ cieš citi, tiešām labi cilvēki. Vienkārši žēl skatīties. Paies laiks, daudz kas mainīsies, un tikai tad sapratīs, ka nevajadzēja darīt tā, kā dara tagad.

Mazliet izliku žulti, bet to man tiešām vajadzēja. Ja par ikdienišķo - pēc šībrīža situācijas esmu visur sekmīga, skola mani lēnām nogalina, jāsteidz rakstīt vēl pēdējie neuzrakstītie un iekavētie darbi. Paldies Dievam, vēl tikai ~ nedēļa un vasara ir klāt. Super.

Veiksmīgu gada noslēgumu visiem ;*