It's been a while, since I last time wrote here, but anyway..
Tātad, sestdien bijām uz Lāses kausu Rīgā. Cīnījāmies godam, un man ir patiess prieks par meitenēm. Par mums. Pirmo reizi savā komandas pastāvēšanas vēsturē uzvarējām Skrundu, kas mums ir liels sasniegums. Savā apakšgrupā bijām pirmās (!) un savā grupā visā Latvijā sestās (!!), kas ir ĻOTI labi. Dabūjām kreklus ar govi :D viss tas pasākums bija jautrs, man ļoti patika. Smējāmies, gulējām, ākstījāmies, bijām vienradži, vārdu sakot - SUPER! I'm a unicorn, watch me! :D
Eksāmeni nāk lieliem soļiem, tāpat kā izlaidums. Dažbrīd nespēju aptvert, ka šie 3 gadi ir paskrējuši tik neiedomājamā ātrumā. It sevišķi šis gads, kad tu saproti, ka šī ir pēdējā iespēja pabūt ar visiem. Kleita šujās, nezinu vēl, kā būs. It kā uzmērīju, tagad atliek tikai kārtīgi piebeigt un sašūt, bet izrādās, ka audums ir viena liela problēma, tā ka nemaz nezinu, kas īsti ar kleitu būs. Vienmēr jau ir kāds rezerves variants, bet tas nekad nav tik labs kā izdomātais. Uz tā auduma fona izskatos nežēlīgi bāla, vēl bālāka kā esmu. Bet zinu, ka mans skatījums uz kleitu mainās līdz ar manu garastāvokli, un zinu, ka izlaidumā, kad būšu starojoša un saposta, kleita man liksies jauka.
Tas tā, starp citu.
Pēdējās dienas, mans noskaņojums ir visai dīvains. No manis arvien lielāku piepūli prasa emociju savaldīšana. Tas tomēr nav tik viegli un arvien biežāk vienkārši gribas to visu izraudāt. Tomēr cenšos būt stipra un kaut cik savākties, kas gan ne vienmēr izdodas. Ceturtdien būs pirmā nodarbība, un es ļoti, ļoti ceru, ka šīs nodarbības man palīdzēs. Ļoti ceru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru