Pārsteidzoši, kā viens zvans, viena īsziņa, viena sarakste, viena saruna var mainīt visu lietu kustību. Kā visu var mainīt daži nepareizi pateikti vārdi. Kāpēc laiku nevar pagriezt atpakaļ un izlabot to nepareizo, ko ir nācies izdarīt vai pateikt? Kāpēc? Pašlaik man tas lieti noderētu.Bet vienu es zinu skaidri - es darīšu visu, kas būs nepieciešams, lai viss atkal būtu tā, kā agrāk. Šodien es sev to cieši nozvērējos.
Nē.
Es darīšu visu, lai būtu VĒL LABĀK. Esmu gatava darīt tiešām visu.
Vēl neviens man nav nozīmējis tik daudz. Neviens.
Tomēr gaišais šajā visā ir tas, ka ar mani ir viņi. Ko es bez viņiem darītu? Ko es esmu bez viņiem darījusi visu šo laiku? Kā es bez viņiem varēju iztikt? Nav brīnums, ka gadu atpakaļ es biju tāda, kāda biju. Viņi ir mana aizmugure, mans spēks, kad man pašai tā trūkst. Viņi ir tie, kas sniedz man prieku pat šādās dienās, kad viss rādās tikai tumšās krāsās un es nezinu, kur likties. Un ir tik sasodīti jauka sajūta, kad tu zini, ka tev ir pie kā iet, ka tev ir pie kā iet un palūgt apskāvienu, un tu to dabūsi pretī tik stipru, ka tas gandrīz salauzīs tevi no stipruma. Just tā apskāviena mīļumu un rūpes ir kaut kas neaprakstāms. To es šodien izjutu. Tās rūpes tiešām ir nenovērtējamas.
Cilvēki, ES NEESMU VIENA!
Sasodīti jauka sajūta. Ja tikai visu varētu salikt pa plauktiņiem. Tas būtu pats labākais, ko vien es varētu vēlēties dzimšanas dienā (kas, starp citu, ir jau 10. janvārī :D).
Pašlaik tā bilde (augšējā) mazliet apraksta to, kā es jūtos. Ir tāda mazā sajūta, ka es lēnām zaudēju sevi. To Ievu, kas te kaut kur dziļumā ir. Bet es ceru, ka tas ir to vērts. Ja tā, tad man vienalga.
Vakar, kad bija tas trakākais posms, es sēdēju istabā un domāju,domāju,domāju... un vienubrīd ienāca mamma, nolika tējas krūzi un teica:"Tu vienmēr vari ar mani parunāt." Es nemāku aprakstīt to, ko es taj
ā brīdī jutu. Tam vienkārši nav vārdu.Dziesma, kas kaut kādā veidā dod man spēkus ir ŠĪ (klik)
Nu ko, visas cerības uz rītdienu, turiet par mani īkšķus, lai viss nokārtotos. Wish me luck, I'm outta here
1 komentārs:
Tajā vietā, kur pateici par mammu, man pārskrēja pāri ķermenim skudriņas. Ļoti jauks ieraksts, jo nebija tāds saraustīts. Lai izdodas! Es par Tevi! Turies.
Ierakstīt komentāru