Kā jau nojaušat, tagad sekos rezumē par šo, 2010. gadu.
Šo 12 mēnešu laikā ir nācies iet cauri tik daudz kam, ka visu vienkārši nav iespējams atcerēties. Īstenībā, man pat ir neliels prieks, ka VISU neatceros, jo tas nozīmē, ka aiztaupu sev daudz sāpes un nevēlamas atmiņas.
Tātad, mani gada spilgtākie notikumi, atmiņas:
- gada sākums bija stresainākais manā mūžā. Ne tikai mācību ziņā, kaut gan tas bija lielākais stresa avots, jo tuvojās eksāmeni un izlaidums. Stress bija arī par ģimenes lietām. Ar mammu nesatiku, katra diena bija īsts pārbaudījums maniem nerviem. Maijā tika plēstas vaļā daudzas brūces.
- Dziesmu un Deju svētki. Neaizmirstama pieredze. Vienkārši brīnišķīgi pavadīs laiks, kad iepazinu daudzus cilvēkus. Sapratu, kam tiešām ir vērtība. Jutos lepna un gandarīta. Joprojām atceros tās garās nakts stundas, kuras pavadījām vienkārši sarunājoties un smejoties, kā arī vakara volejbola spēles, kur komanda sastāvēja no visdažādākajiem cilvēkiem no visdažādākajām pilsētām.
- izlaidums. Saviļņojums. Pacilātība. Tas bija tas, kas no manis tajā dienā neatstājās. Pēdējā diena kopā ar visiem maniem mīļajiem GĢ Ex 9.a Ehh, kā jūs man visi pietrūkstat. :/
- visbrīnišķīgākā vasara ever. Ilgās peldes jūrmalā kopā ar Kristīni, pastaigas pa parku, visas muļķības un sarunas. Mīļā, es gribu tevi satikt :S (tikko ienāca prātā tas, kā Gatis mūs mētāja ūdenī :D )
Viss augusts pavadīts ar viņiem. Tas bija tiiik jauki. Āres, pirmspēdējā vasaras diena. Peldēšanās, pastaigas, skriešana lietū, UNO, riteņbraukšana, vēja ģeneratori un vēl un vēl. Tik daudz kas! Paldies jums visiem par to!
- septembris. Jauna klase. No sākuma nedomāju, ka iejutīšos, bet galu galā man mana klase patīk. Jau pirmais semestris aizvadīts, esmu apradusi ar visiem. Tā jauki :) un lielākais pluss šajā visā ir tas, ka man ir mans foršais liniāldraudziņš, bez kuras nu nekur.
- fukši. Tas vārds izsaka visu. Joprojām nespēju skatīties uz pienu tā kā agrāk. Tāpat kā uz ķirbi.
- Ziemassvētku balle. Labākā balle uz kuru esmu bijusi. Jutos ļoti skaista tajā vakarā. Un tā ir ļoti patīkama sajūta.
- Ziemassvētki kā tādi nebija diez ko izdevušies dažu apstākļu dēļ, bet galvenais, ka bijām visi kopā.
- Vecgada vakars būs bomba. Es jūtu.
Kopumā šis ir mans labākais gads. Pieredzēju vēl nepieredzētas sajūtas. Par to arī paldies. Vislielākais paldies Elvitai, Kristīnei, mammai, Arnim, Elvisam, Ģirtam, Elvijam, Anetei, Jānim, brālim, ģimenei ........ un vēl tik daudziem cilvēkiem, jo jūs manu ikdienu tiešām izkrāsojāt visās varavīksnes krāsās.
Lai jums visiem veiksmīgs jaunais gads, ticiet sev un saviem spēkiem un tad jau viss iecerētais izdosies.!
Līdz nākamajam gadam.
xxx
piektdiena, 2010. gada 31. decembris
otrdiena, 2010. gada 21. decembris
tad jau laikam ........ dzīve izdodas?

Jā, izdodas. Un kā vēl izdodas. Hah, kā jau facebook rakstīju, tagad, tieši tagad esmu nenormāli laimīga, priecīga etc. Un garastāvokli man tā uzlaboja pareizā dziesma, kas šajā gadījumā ir MUSIQQ - DZĪVE IZDODAS.mp3
No manis staro tāds pozitīvisms, esmu gatava samīļot pilnīgi visu pasauli, hah.
Gada noslēgums - gan mācību, gan kalendārā. Pa šo semestri, šiem 4 mēnešiem ar mani ir noticis tik daudz kas, ka brīžiem ir jāpasaka STOP, jāpārliecinās, ka tas tiešām notiek ar mani, un tad var doties tālāk. Jā, tiešām saspringtākie mēneši ļoti, ļoti ilgā laikā. Lielākoties jau laikam privātajā dzīvē, khe khe. Bet, lai kā arī būtu - tas viss BIJA TO VĒRTS. IR to vērts.
Ja par skolu tad, nē, man nebūs Sudrabs, bet es īpaši par to nepārdzīvoju, jo priekšā ir vēl otrs semestris, kurš tiešām būs jāsarauj. Galvenais, ka uz liecības visas atzīmes ir +/- normālas. Vienīgi bioloģija grauj skatu, bet nekas, gan jau mammīte pārdzīvos! + šodien pirmo (tiešām pirmo) reizi visu 10 gadu laikā (jā,jā) nobastoju kādu stundu. Un šis laimīgais skolotājs, kurš uz 40 minūtēm tika no manis vaļā, saprotams, ir Guntis. :D Heheee, bet par cik viņi skatījās filmu, nejūtos, ka būtu kaut ko nežēlīgi iekavējusi, tāpat kā pārējās 4 meitenes :D
Ja par personīgajām lietiņām - esmu laimīga. Pilnīgi un galīgi. Un ziniet, kas ir? Ir s t a b i l i t ā t e ! un tas ir ļoooti labi, ja ņem vērā, ka iepriekš nekā tamlīdzīga nebija. Tiešām nebija. Jo labāk man/mums (:
[..] Viss mierīgi un bez steigas, viss labi, kas labi beidzas [..]
TIEŠI TĀ. DZĪVE IZDODAS! heheee
Atliek novēlēt Jums priecīgus Ziemassvētkus. Laimīgu Jauno gadu, lai piepildās viss, ko esat iecerējuši, veiksmi un izturību, jo kuram gan tā nav vajadzīga?
Daudz mīļu buču un apskāvienu no manis visiem, kas šo samurgojumu lasa! xoxoxo
svētdiena, 2010. gada 12. decembris
radioactive
Jau atkal neesmu neko diži daudz te ierakstījusi, jo man tiešām ir ļoti, ļoti liels laika trūkums. Volejbola sezona ir pašā plaukumā, ja tā var teikt, un tagad katru nedēļu ir spēles. Esmu nogurusi gan fiziski, gan garīgi, bet to visu atsver viss jaukais, kas ar mani notiek pa starpai. Gaidu trešdienu, tā varētu būt viena ļoti jauka diena. Vakar viņš uzrakstīja, un tas bija liels pārsteigums, jo tiešām domāju, ka sakari uz ilgu laiku ir pazuduši. Jā, bija interesanti utt., bet nekas elpu aizraujošs netika pateikts un es to nemaz negaidīju. Tagad ir tāda vienaldzība, un kā jau viņam rakstīju - tas viss tagad liekas tik smieklīgi. Nē, nevis tikai tagad, bet arī tad tas bija smieklīgi. Bet, man ir tiešām liels prieks, ka viņam viss ir kārtībā :) + par šo pašu, liels bija mans pārstegums, kad viens cilvēks man pajautāja kā viņam iet. Mazais šoks jau man bija. Bet, kas bijis bijis :)
Šī 95% būs sliktākā liecība šo 10 gadu laikā. Ļoti jāsarauj bioloģija, kas šajā semestrī vairs nav iespējams un neko diži izglābt es tur nevaru, bet vismaz centīšos nākamajā pusgadā. Svinīgi nozvēros, ka mācīšos daudz cītīgāk. Esmu atlaidusi. Ļoti. Kā jau ar Aneti bieži vien runājam - ir iestājusies dziļa vienaldzība par mācībām. Ziemas depresija? I don't think so. Vienkārši vienalga. :D Tāds "jā, aha, mhm, labi, āa, kaut kas ir jāraksta?" un tā visu laiku! Nav labi.
Ir uzlabojušās attiecības ar klases biedriem, kas arī priecē. Ir tapušas neskaitāmas smiekīgi-guļošas bildes, kā arī video, par kuriem vienkārši nevar nesmieties. Galvenās varones parasti esam mēs ar Aneti. :D kā vienmēr :D
It kā ir daudz ko stāstīt, bet to visu nevar rakstīt publiski. :D Gan jau arī jūs kādreiz sagaidīsiet kādu extra labu ierakstu no manas puses.
Bet pagaidām - atā, mīlīši. Baudām ziemu!
Šī 95% būs sliktākā liecība šo 10 gadu laikā. Ļoti jāsarauj bioloģija, kas šajā semestrī vairs nav iespējams un neko diži izglābt es tur nevaru, bet vismaz centīšos nākamajā pusgadā. Svinīgi nozvēros, ka mācīšos daudz cītīgāk. Esmu atlaidusi. Ļoti. Kā jau ar Aneti bieži vien runājam - ir iestājusies dziļa vienaldzība par mācībām. Ziemas depresija? I don't think so. Vienkārši vienalga. :D Tāds "jā, aha, mhm, labi, āa, kaut kas ir jāraksta?" un tā visu laiku! Nav labi.
Ir uzlabojušās attiecības ar klases biedriem, kas arī priecē. Ir tapušas neskaitāmas smiekīgi-guļošas bildes, kā arī video, par kuriem vienkārši nevar nesmieties. Galvenās varones parasti esam mēs ar Aneti. :D kā vienmēr :D
It kā ir daudz ko stāstīt, bet to visu nevar rakstīt publiski. :D Gan jau arī jūs kādreiz sagaidīsiet kādu extra labu ierakstu no manas puses.
Bet pagaidām - atā, mīlīši. Baudām ziemu!
trešdiena, 2010. gada 8. decembris
otrdiena, 2010. gada 30. novembris
pēc īpaša pieprasījuma
Sāksim ar to, ka jā. čau adā visam. .......
un beigsim ar to, ka es speciāli neko garu neierakstīju tagad, jo tu man nojauci visu domu :D un
BRAUC
CIEMOS
!!!!
:D:D
un beigsim ar to, ka es speciāli neko garu neierakstīju tagad, jo tu man nojauci visu domu :D un
BRAUC
CIEMOS
!!!!
:D:D
piektdiena, 2010. gada 26. novembris
hey, it's snowing
Pašlaik gribās ierakstīt tādu foršu, garu ierakstu. Laikam tā arī būs jādara. (:
Tātad, šīs nedēļas svarīgākais notikums - sniegs. Interesantākais šajā visā ir tas, ka parasti es ziemu neieredzu, man nepatīk žļurga, kas valda uz ceļiem un visa tā pikošanās padarīšana. Bet ceturtdien, kad sāka snigt, manī uzreiz pamodās mazais rūķa gariņš, un es iekšēji sāku starot.Šodien, kad nācu mājās no skolas, spēlējos ar sniegu kā mazs bērns. Mans ceļš, pa kuru vienmēr eju, lejā pa kalnu, ir tā forši nobraukāts. Un sniegs ir tā kā sapresēts. Tad nu es ņēmu un vienkārši slidinājos. Tik labi. :D Sniegs mani kaut kādā veidā pozitīvi uzlādē un piepilda ar enerģiju, kas pašlaik man ir ļoti, ļoti vajadzīga. Jā, esmu izsmēlusi lielu daļu savas enerģijas, un krātuvīte kaut kā ir jāuzpilda. No 100% manī ir aptuveni 30-40% enerģijas, kas nepavisam nav labi. Ļoti liels nogurums. Bet, kā jau teicu, to visu atsver jaukais laiks un brīnišķīgie cilvēki, kuri ir man blakus.
Trešdien gadījās emotional breakdown. Nu ko, tas laikam man bija vajadzīgs, jo uzreiz visādas domas galvā. Apskaidrojās prāts, teiksim tā. Pāršķirstīju dzīvi, tieši tā - dzīvi, un paskatījos uz sevi it kā no malas. Uz sevi 10 gadu vecumā, uz sevi 13 gados un uz sevi tagad. Cik ļoti es esmu mainījusies. Un to apstiprina z ē n a teiktais, kurš turklāt izteica, savā ziņā, ļoti jauku komplimentu. Un pie velna - kā es sev tagad patīku. Tiešām. Un tā nav nekāda liekulība vai kas, man vienkārši patīk tas, kāda es esmu, kā es izskatos, kā uzvedos, runāju. Kāds ir mans skatījums uz dzīvi, lietām, vērtībām, cilvēkiem. Manuprāt, pirmo reizi mūžā es esmu ar sevi pilnībā apmierināta. Jūtos.. pabeigta.
Jā, pabeigta. Piepildīta. Katra lieta un doma ir noglabāta savā plauktiņā, viss ir sakārtots. Jauki. :)
Tikko brālis pienāca, parādīja savu sīknaudu (vienmēr, kad omai ir kādi lieki santīmi, melnie nēģerīši, tad viņa tos liek glāzē. Un katru reizi, kad mēs pie viņas aizbraucam, visa glāze, kas ir pilna ar santīmiem, tiek mums) un teica:"Māsāaaa, vēlāk aiziesim uz veikalu? Te taču sanāk 2 čipsu pakas!"
Tas bija tik jauki. (: Viņš tomēr var būt mīļš, ja grib. hah.
Gribēju vēl ko rakstīt, bet aizmirsu. Nu ko, jauku jums vakaru, izbaudiet sniegu, paspēlējieties ar mazajām māsām/brāļiem, ēdiet tik daudz mandarīnus, ka paliek slikti, dzerat tēju un ēdiet piparkūkas.
piektdiena, 2010. gada 19. novembris
lalalalalalalaaa
nepārtraukti skan ŠĪ dziesma.
tātad, kā man iet?
man iet ūber labi. ka jau teicu - tik labi man nav gājis nekad. viss ir forši sakārtots, ar visiem ir labas attiecības, viss ir jauki, krāsaini, labi. kāaroč, man iet SUPERĪGI. ļoti labi. mhm.
šodien vai vakar, neatceros īsti, draugiem.lv Runā ieteicu šādu teikumu "Ja tev nav ienaidnieku, tev nav rakstura" (I guess so, bet nu uz to pusi bija). un tā aizdomājoties sapratu, ka man laikam ir diezgan labs raksturs, jo heiteru manā mazajā pasaulītē ir pietiekami. par to pārliecinājos arī vakardienas koncertā par godu Latvijas dzimšanas dienai.
jā, vakar bija mūsu mazās Latvijas 92 gadadiena, un es, pārsteidzošā kārtā, biju patriotiski noskaņota. visu dienu skanēja visas 90-o gadu dziesmas, Zodiaks utt., pat Eolika, hahha. :D un jā, sapratu, ka esmu nenormāli lepna par to, ka esmu latviete, ka piedzimu un augu Latvijā. par to, ka mums vispār IR tāda Latvija. tas vien jau ir tik sasodīti daudz. paldies visiem, kas cīnījās par Latviju. mēs visi veidojam valsts vēsturi, un man ļoti,ļoti,ļoti gribētos, lai mēs nenolaižam savu zemīti vēl zemāk, kā tā jau ir. :S
no viņa labās ziņas birst kā no Pārpilnības raga. turu visus īkšķus, lai viņam izdotos, viņš to ir pelnījis. jāaaa. hahahaa, tagad varēšu normāli pablatot, na :D
un jā, visu laiku liekas, ka ir kāda 6dien, 7diena, bet īstenībā ir tikai 5diena. to pierāda TV programma, kas sola daudz jaukas filmas šovakar + Simpsonus. :D ups, viņi jau laikam iet.
lai jums visiem jauks vakars, smaidiet, dzīve taču ir tik skaista.
mīlu tevi ļoti.
bučaaaass ;***
tātad, kā man iet?
man iet ūber labi. ka jau teicu - tik labi man nav gājis nekad. viss ir forši sakārtots, ar visiem ir labas attiecības, viss ir jauki, krāsaini, labi. kāaroč, man iet SUPERĪGI. ļoti labi. mhm.
šodien vai vakar, neatceros īsti, draugiem.lv Runā ieteicu šādu teikumu "Ja tev nav ienaidnieku, tev nav rakstura" (I guess so, bet nu uz to pusi bija). un tā aizdomājoties sapratu, ka man laikam ir diezgan labs raksturs, jo heiteru manā mazajā pasaulītē ir pietiekami. par to pārliecinājos arī vakardienas koncertā par godu Latvijas dzimšanas dienai.
jā, vakar bija mūsu mazās Latvijas 92 gadadiena, un es, pārsteidzošā kārtā, biju patriotiski noskaņota. visu dienu skanēja visas 90-o gadu dziesmas, Zodiaks utt., pat Eolika, hahha. :D un jā, sapratu, ka esmu nenormāli lepna par to, ka esmu latviete, ka piedzimu un augu Latvijā. par to, ka mums vispār IR tāda Latvija. tas vien jau ir tik sasodīti daudz. paldies visiem, kas cīnījās par Latviju. mēs visi veidojam valsts vēsturi, un man ļoti,ļoti,ļoti gribētos, lai mēs nenolaižam savu zemīti vēl zemāk, kā tā jau ir. :S
no viņa labās ziņas birst kā no Pārpilnības raga. turu visus īkšķus, lai viņam izdotos, viņš to ir pelnījis. jāaaa. hahahaa, tagad varēšu normāli pablatot, na :D
un jā, visu laiku liekas, ka ir kāda 6dien, 7diena, bet īstenībā ir tikai 5diena. to pierāda TV programma, kas sola daudz jaukas filmas šovakar + Simpsonus. :D ups, viņi jau laikam iet.
lai jums visiem jauks vakars, smaidiet, dzīve taču ir tik skaista.
mīlu tevi ļoti.
bučaaaass ;***
Abonēt:
Ziņas (Atom)