ceturtdiena, 2010. gada 13. maijs


iekšā sēž tāda nepatīkama sajūta. liekas, ka visi ir novērsušies, ka visiem esmu kļuvusi nepatīkama. ka neviens negrib ar mani nekādu saskarsmi. + atkal nezinu, ko gribu un nācās visu atcelt. pašai kauns par sevi, ka nevaru izlemt. visu laiku atceļu, stomos, nevaru konkrēti pateikt. kaitina tas, ka nesaprotu sevi. tāda kāda esmu tagad nepatīku ne citiem, ne sev. blaaah, jātiek vienreiz skaidrībā. tik stulbi nu. KĀPĒC citiem veicas, bet man ne? KĀPĒC es esmu tāda ņuņņa, kas nespēj saprast, ko pati grib. un KĀPĒC esmu tik neciešama. KĀPĒC visu ņemu tik ļoti pie sirds? KĀPĒC visu uztveru kā personīgo apvainojumu? KĀPĒC, KĀPĒC, KĀPĒC.!!!!

2 komentāri:

Anonīms teica...

TĀPĒC, ka tu neesi viņi. Tu tāda nevari būt, un tev tādai nav jabūt. Tu esi tu.

lalaaa teica...

tpc ka tu esi IEVA! 8))))))))