svētdiena, 2010. gada 31. janvāris


Kā jau jūs redzat, arī es esmu atradusi mājaslapu, kur var dabūt visas šitās foršās ādiņas. Man patīk tagadējais bloga izskats. Tāds jautrs un optimistisks. :)
Vakar BEIDZOT piereģistrējos spokos, parakājos, paskatījos un nolādēju daudzas foršas bildes. Dažas pievienošu šeit.
Pārskatot bildes, kuras galu g
alā esmu nolādējusi, sapratu, ka, lai gan man liekas, ka manā dzīvē viss ir pelēcīgs un vienmuļš, man tomēr patīk šīs spilgtās krāsas, attēli. Beidzot arī ielādēju telefonā dziesmiņas, kuras man bija slinkums lādēt. :)
Šodien nez kāpēc domāju pozitīvi. Ar prieku. Brālis nav mājās, un ir tāds neparasts klusums un miers.
Jā, sīkāk nemaz nepastāstīju par meiteņu vakaru. Tikai īsi ieskribelēju.
Bija TIK LABI. Sintijai ir forši vecvecāki. It sevišķi opis. Iesākumā mēs vārījām rīsus salātiem. Kamēr tie vārījās, kopīgi gri
ezām gurķus un krabju nūjiņas. Ar to arī sākās mūsu foršās sarunas. Pēc tam sataisījām salātus, tējas, un un gājām augšstāvā. Uzēdām, un tad sākās Nansijas iznāciens. Es biju pirmā, kurai tika tas gods tapt uzkrāsotai un apčubinātai (forši, man nerādās tā svītriņa, kad raksta, un ir tāda dīvaina sajūta :D).
Ā, jā, arī tējas bija paņēmusi Nastja.
Kad viņa izvilka savus kosmētikas priekšmetus, mans meiteniskais patriotisms tika smagi iedragāts. ;D 120 dažādu toņu acu ēnas ir kaut kas grandiozs. :) Tad nu viņa sāka ar seju. Tonālais, acis. Tik forši. Labā acs viņai aizņēma krietni ilgāku laiku kā kr
eisā. Iznākums bija perfekts.
Kamēr Nansija mani apstrādāja, Sintija taisnoja Aņas matus.
Tad bija viņas kārta.
Annas make-up arī bija grandiozs. Vienkāršs, bet skaists. Zīmulis, tuša un ēnas. Ēnu krāsa, tik forša. mm.
Un tad Sintija. Nansija, kaut arī nogurusi, vēl joprojām bija uzdevuma augstumos, un visu paveica godam. Sintijas make-up bija vairāk māksliniecisks, tas turpinājās arī uz vaiga, rōzā un melnos toņos. Skaisti. :)
Pēc tam, kad bijām beigušas jūsmot par sevi, sākās fotosesija. :D pa vidu mēs nonācām pie secinājuma, ka Sintija nevar ēst salātus, kuros nav kukurūzas. Tad viņa paliek nevaldāma. :)) Jā, Sintiju es tādu redzēju pirmoreiz. Tik atvērta un nevaldāma. Jautra. Mazais Džeksons. (h)
Abas ar Annu nedaudz uzsmēķējām, bet kā jaus es rakstīju - tas bija to vērts.
Vēl nekad nebiju izjutusi tādu mieru. Tikai es, Anna un daba. Tas skaistums ir neaprakstāms. :)
Un tad, kad ATKAL bijām beigušas būt egoistiskas un jūsmot par sevi, sākās sarunas. Protams, mēs runājām nepārtraukti, bet tās sarunas lielākoties bija par make-up un visādiem šmiņķiem, kā es to saucu. :)
Runājām par visu. Jautājām visu un atbildējām uz visu. Par skolu, par draugiem, pilnīgi par visu. Totaly.
Ja Sinča nav izgulējusies, viņa nākamajā dienā ir kašķīga un ērcīga, tāpēc viņa aizmiga ap kādiem 3:00, bet mēs iegājām gulēt 6:00 no rīta.
Āh, tas vakars ir neaizmirstams. Jau kuro reizi jālieto vārds - foršs. :)
Šis ieraksts padevies tāds garāks. Man pat par to ir prieks, jo beidzot sīkumos esmu aprakstījusi kaut vienu dienu. :)
<3

2 komentāri:

lalaaa teica...

man ir tikai triis vardi sakaami- AR KAAJU PA MUGURU

Ieva teica...

tur ir 4 vārdi :D