šodien nākot mājās no skolas, es sapratu, ka sazin kādā sakarā domāju par klasi. Sapratu, ka, lai cik daudz mēs strīdētos, lai kā plēstos, viņi tomēr paliks mani mīļie klases biedri, un pats pirmais, ko es atcerēšos tad, kad man jautās kādas ir manas pirmās atmiņas, es uzreiz iedomāšos par savu 9.a
Sporta stunda šodien bija labākā no visām, manuprāt. Visi draudzīgi spēlējām volejbolu. So damn good felling. Mm.
Paga!
Esmu atpakaļ.
Tik ļoti patika Zandas pēdējais ieraksts. Tiešām labs.
Ir tik dīvaini saprast, ka tu diendienā satiecies ar cilvēkiem, kuriem tu nemaz neesi vajadzīgs..
Sestdien spēles Rīgā. Mēs nekad neesam tik tālu braukušas, lai izspēlētu 2vas spēles, kuras tāpat zaudēsim. (:
Tikko mazie bērniņi pa TV3 reklamēja kaut kādu multeni. āh, viņi ir tik mīlīgi. hug.
Pēdējās dienās mans garastāvoklis ir tieši uz 0es. Man tiešām viss ir gluži vienalga, tā, it kā manī nebūtu nekādu jūtu, nekā. Tukšums. Līdzīgi kā Zandai, man bieži uznāk raudiens, tiesa, tā, ka citi neredz. Man nepatīk, ja kāds redz mani raudam. Tas man liek justies neaizsargātai.
Jums kādreiz ir tā, ka ne par ko nedomājat? Vispār ne par ko. Man tā ir bieži.
Lai nu kā, tikko pārnāca mamma. Tik stulbi ir dzīvot šādā ģimenē. Nu TIK.

<3