jā.

" get high
get laid
die"

tikko izlasīju Lauriņas ierakstu, kā jau vienmēr lielisks.
liekas, ka laime lēnām uzsmaida ikkatram. cik nākas dzirdēt, notiek daudzas brīnišķīgas lietas, kas izraisa smaidu un aaww sajūtu.
šodien ir kaut kāds domājamais garastāvoklis. ehh, cik ļoti es gribētu būt dzejniece un prast to visu ietērpt vārdos. bet es neprotu, un tāpēc no tā visa noteikti sanāks tāds domu savārstījums, bet kaut kur jau tas ir jāizliek.
pēdējo dienu laikā ir noticis tik sasodīti daudz kas. un nekas, diemžēl, neliecina, ka tālāk būs vieglāk. jā, būs daudzi lieliski mirkļi, kuri jau ir ieplānoti, bet būs arī daudz smagu brīžu. tīri emocionāli..

ziniet, kas ir apbrīnojama? uzticība. tas, kā mēs uzticamies cilvēkiem, dažreiz pat tos kārtīgi nepzīstot. bet tāpat mēs uzticamies cilvēkiem, kurus pazīstam jau gadiem, bet beigās izrādās, ka viņi ir pavisam savādāki kā mēs domājam. un tad arī notiek lielākā vilšanās. kā tas ir tagad, kā tas ir ar mani, ar mums. kur viņš ir, ko viņš dara, kāpēc viņš tā dara, kas būs tālāk? drīzāk retoriski, nevis reāli jautājumi, jo šajā situācijā pietrūkst šī uzticība. laikam tā ir zaudēta jau sen. vienkārši nav spēka kaut kam ticēt. tik daudz ir darīts pāri.. nav spēka. un tagad ir tā situācija, kuru sauc par spļāvienu dvēselē. it kā starp citu. hah. :|

reāli tie, kuri nepārzina situāciju, neko no iepriekšējās rindkopas nesaprata, bet man galvenais, ka pati sapratu un ka izliku kaut kur un kaut kā to visu.

kāpēc citiem veicas vairāk, citiem mazāk? kas nosaka tavu veiksmes koeficientu?
jā, es arī to gribētu zināt..