running in circles

dziesma šodienai. (uzliec un tad lasi ;D) jā. liek padomāt. un pat ļoti.
galu galā, visu pasauli veido sīkas, sīkas daļiņas. atomi. molekulas. tie
kopā veido kaut ko skaistu. piemēram, ūdens. kaut vai glāzē. tas sastāv no atsevišķām ūdens lāsītēm, kas tikai kopā veido ūdeni, ko varam dzert vai ar ko aplejam augus, vai kaut ko nomazgājam. tāpat arī ezeru, upi, jūru vai okeānu veido šīs pašas mazās lāsītes. pat peļķi. bet ūdens skaistums jau nemainās, vai ne?
tāpat arī mēs paši sastāvam no mazām, mazām daļiņām. viss, kas mums apkārt īstenībā ir viens liels puzlis, ko kāds augstāk stāvošs ir salicis kopā.
vieni paši mēs neesam nekas. kāda jēga ūdens lāsītei, ja tai nav ar ko saplūst kopā un veidot kaut ko lielāku un skaistāku? nekāda. tā izžūs un nekas vairs neliecinās par tās eksistenci. bet ja tā saplūdīs kopā ar vēl kādu lāsīti, izveidosies jau lielāks ūdens daudzums, kurš tik ātri neizžūs un pēc tā paliks kādas pēdas. kaut vai tikai mitra virsma, bet paliks.
un jau atkal mēs paši neesam, būtībā, nekas, kad esam vieni. mums vajag kādu, ar ko parunāt, kuru uzklausīt, ar ko pasmieties un ar ko strīdēties. vajag vēl vienu lāsīti. nevar taču visu dzīvi nodzīvot kā sausiņš. un šis kāds, gluži kā ūdens, atstās pēdas, atstās atmiņas. un tās jau tik viegli nevar aizmirst. tās nevar izdzēst ar dzēšgumiju, tās nevar saņurcīt un aizmest, par tām nevar nelikties ne zinis. tās vienmēr būs. un vienmēr būs kāda lieta, kas par tām atgādinās. ne tā frāze, ne tā kustība, ne tā vieta.


maziņā nostaļģija. hah.
bet ko var darīt, tāda dzīve, tāda dziesma.
(jāa, dziesma tiešām laba. tūlīt pat sameklēšu notis, man liekas. es GRIBU iemācīties to nospēlēt uz klavierēm. vienkārši gribu.)

"Tell me your secrets, ask me your questions"

es tomēr esmu tik sasodīti laimīgs cilvēks. par spīti visam (gluži kā Lauriņa rakstīja). protams, ir daaaaudzi mīnusi un daudzas lietas, kuras es negribu. dažbrīd arī cilvēki, kurus negribu redzēt. bet to visu atsver viss labais, kas ar mani pašlaik notiek. nezinu. jūtos piepildīta, pabeigta. katra nedēļas diena ir aizpildīta no rīta līdz vakaram, tuvākās 2 nedēļas uz priekšu arī sestdienas, svētdienas ir aizpildītas. viss notiek. esmu sasniegusi visu iecerēto. vēl tikai jāpārdzīvo dažas sīkas ķibeles, un tad jau būs pavisam labi. jā. dzīve tomēr ir skaista.
pirms ~ 3 mēnešiem nedomāju, ka tā kādreiz teikšu un ka tā kādreiz būs. bet redz, ka ir. un tas ir tiiiiiikkk forši. awwieees.

----------------------------------
un nedaudz ikdienišķā.

man ir tā privilēģija šādā laikā ierakstīt blogā, jo esmu mājās. temperatūra un galvassāpes. nice. bet uz rītdienu būšu vesela. fukši. hah, es pat neesmu uzmērījusi tās armijnieku bikses. laikam vakarā tas būs jāizdara. giggle.

ā, un man patīk literatūras. jā. (: pirmo reizi ir tā, ka mēs tiešām runājam un pārspriežam, nevis tikai lasam, rakstam un dažrei kaut ko noprezentējam. tādu literatūru es allaž esmu gribējusi. :)))

nu ko, laikam manas šīsdienas garīgās rezerves ir izsmeltas, paldies, tiem, kas šo murgu vispār lasa, lai jums jauka diena.










mēnesis.